Stāstu konkurss: Var paveikties divreiz! Bet vai tas ir to vērts?

Apollo
0 komentāru

Bija «jautrie» 90-tie. Pazīstams čoms bija nopircis mašīnu, kura jau bija saniegusi pilngadību un tuvojās vecumam, kas nodrošināja antikvariāta statusu. Mašīna tika pirkta stāvoklī, ko raksturoja pārdevēja tektais «izravēsi sēnes un sūnas no salōna, un var braukt»! Teiktais atbilda patiesībai un, lai arī ar «slimības lapu», braucamais tika pielaists dalībai satiksmē. 

Stāstu konkurss: Var paveikties divreiz! Bet vai tas ir to vērts?

Foto: Lauris Nagliņš/LETA

Sekoja dažādi izpriecas braucieni, autōtūrisms un vienkārši piršu apmeklējumi. Automobīļa dinamika, neskatoties uz cienījamo vecumu priecēja. Un tad nāca viens silts vasaras vakars, kad gadalaika pilnīgai izbaudīšanai tika dzerts alus. Kas to vairs atcerās, kam pirmajam ienāca prātā padrasēt pa tukšajām Mežaparka ielām. Štrunts par to, ka noiet taisni nav iespējams! Pie stūres taču sēž, nevis stāv kājās! 

Viss sākās uz salīdzinoši platas ielas ar mačiem «cik fiksi var izspiest simtu». Sekoja došanās ielās, kur satiksme, neskatoties uz vēlo vakara stundu vēl bija ievērojama. Ar grūtībām ierakstījos Ezermalas ielas pirmajā līkumā pie tramvaja galapunkta. Čoms apjautājās: «Tu zini kas tur ir tālāk»? Es bravūrīgi atteicu «Protam"! Taču sekundi vēlāk apjēdzu, ka ne vella nezinu! Par laimi, jautājums zināmu piesardzību izraisīja un ātrums tika samazināts, līdz ar to Ezermalas ielas «S» līkumi pie tolaik vēl «TTP sporta bāzes tika izņemti bez cietušajiem un materiāliem zaudējumiem. 

Sekoja Mežaparka neapdzīvotās daļas apmeklējums. Un atkal- par mata tiesu! «T» veida krustojums Ķīšezera malā. Braucam pa «T» «kātiņu», bet to mēs vēl neapjaušam. Nāk kāpums, aiz kura nekas nav redzams, ātrums pieklājīgs, un tad nāk redzams, ka ceļa taisni nav. Ir tikai valnis, apmēram 3-4 metrus augsts, apaudzis kokiem, aiz kura skalojas Ķīšezers. Bremzes līdz galam, riepas vispirms kauc pa asfaltu, tad rok zemi, bet pusvalnī uzdzinušies apstājamies, un, pat bez priežu palīdzības. 

Seko ceļš atpakaļ. Jau mašīnā lietotais alus liek sevi manīt, un, izbraucot uz Viestura prospekta tiek skarts bortakmens. Ar neticamu veiksmi  tiek izbraukts Viestura prospekts, un, nogriežoties uz Meža prospektu tiek piedzīvota vēl lielāka veiksme! Pie baznīcas stāv Ceļu policija, kura jau kādu ir apturējusi un mēs veiksmīgi tiekam garām. Mašīna tiek nolikta, viss beidzies labi. 

Atskārsme nāk pamostoties no rīta. «Kā man ir noveicies!» Bet doma nav par to veiksmi, kas ļāva pabraukt garām policijai. Tā ir apziņa, ka es esmu atgriezies mājās dzīvs! Ka es neesmu slimnīcā, vai morgā, vai cietumā! Tā ir apziņa, ka tā ir veiksme, ka neviens nav cietis! Tā ir tikai plika veiksme! 

Kopš tās reizes es nesēžos pie stūres, ja esmu dzēris vairāk par vienu alu! Un arī tad, atkarībā no pašsajūtas. Dažkārt, labāk pagaidu brīdi. Pa šiem gadiem ir redzēts daudz. Gan puikas, kuri Kuldīgā būdami dzērumā piekāvuši Golfiņa saimnieku, atņēmuši mašīnu un uz Kuldīgas apvedceļa kolektīvi šķīrušies no dzīvības. Gan pret priedi atsliets sadedzis Audi, kura īpašnieks savai sievai (ar kuru bija sakašķējies, un, tamdēļ iešmigojis) ietaupīja kremācijas izdevumus. Gan arī ne tik traģiski gadījumi. Piemēram solīds kungs, kurš 8.martā bija kantorī ar dāmām atzīmējies un dēļ 0.02 liekām promillēm bija spiests šķirties no dažiem simtiem latu. Vai padzīvojis augstskolas pasniedzējs, kurš bija braucis uz Cēsīm draugam pēc zārka, bet bēru apmeklējuma vietā dabūja atsēdēt 15 diennaktis un samaksāt 500 latus, jo draugu bija pieminējis jau iepriekšējā vakarā un no rīta bija tikai ieņēmis dažus malkus alus. 

Vienreiz var paveikties! Var paveikties divreiz! Bet vai tas ir to vērts?


Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Komentētākie raksti

Satiksmes ierobežojumi

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv