Stendzenieks: līderim ar saukli «Būs šitā, mutes ciet!» ir izredzes Video

Apollo
0 komentāru

Jautāts, kas 2010. gada Saeimas vēlēšanās varētu būt tas, kas spēs piesaistīt sabiedrības masas kādai politiskai kustībai, reklāmas aģentūras «!MOOZ» direktors Ēriks Stendzenieks intervijā portālam «Apollo» sacīja: «No reklāmista viedokļa skatoties, ir redzams, ka viss drausmīgi atgriežas. Nenormāli viss atgriežas!»

Stendzenieks: līderim ar saukli «Būs šitā, mutes ciet!» ir izredzes

Foto: LETA/Ieva Čīka

Pēc Stendzenieka teiktā, visi ir bijuši kaut kur prom un tagad nāk atpakaļ. ««Zemniekiem» būs [Aivars] Lembergs, Tautas partijai [Andris] Šķēle atkal nāk atpakaļ kā komēta. (..) Tas viss izskatās lēnām pēc Ķīpsalas disko nakts, kur «velk ārā» sen popularitātes augšgalā bijušas grupas — «Boney M» un Kriss Normens tagad nāk uz skatuves… Ar cerību, ka viņi dabūs iepriekšējo popularitāti un iepriekšējo atbalstu, kas īsti nav taisnība kaut vai tā iemesla dēļ, ka laiks iet uz priekšu,» ar smaidu sejā nosaka reklāmas guru.

Iespējams, Ainārs Šlesers uz iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām bija tāds vienīgais fenomens — viņš arī it kā bija apsteidzis pārējos un ieņēmis to «varoņa» vietu. Nav grūti ieraudzīt, ka pārējie ir izdomājuši: hei, baigi labā stratēģija — mums steigšus jāizrok kaut kur līderis, uzskata Stendzenieks un piebilst: «Vienalga, vecs vai supervecs, vai noputējis, vai aizgājis un tagad atgriezies.»

Stendzenieks uzskata, ka 2010. gada Saeimas vēlēšanās uzvarēs kāds ar pilnīgi jaunu ideju. «Man ir sajūta, ka uzvarētājs būs kas pilnīgi jauns. Kāds ar pilnīgi kaut ko jaunu. Ar pilnīgi citu ideju.»

«Es domāju, ka tas ir līdzīgi kā «Eirovīzijā». Katru gadu, kad kāds uzvar, nākamajā gadā redzam, ka vairākas grupas mēģina atdarināt tos, kas ir uzvarējuši. Tad ir monstri, tad ir [šovs] ar pārģērbšanos, tad ar vijolēm un vēl kaut ko… Bet fakts ir tāds, ka viņi nekad neuzvar. Uzvar jaunas lietas un lietas, kas saistītas ar kontekstu, nevis atrautas [no tā],» uzskata Stendzenieks.

«Varbūt strādā arī jauno līderu lieta, es nezinu. Vienīgais, ko es varu paredzēt, būs milzīga neparedzamība. Neviens vairs netaisa ne piecu, ne trīs, ne viena gada stratēģiju. Tagad taisa nedēļas stratēģiju. Kad tu samaksā milzīgu naudu un izlej milzīgu daudzumu sviedru par trīs gadu stratēģiju, tu no rīta attaisi avīzi un ieraugi, ka tu savu stratēģiju vari iesviest miskastē,» stāsta Stendzenieks.

Jautāts, kādiem līdzekļiem politiķi 2010. gada Saeimas vēlēšanās varētu censties iegūt vēlētāju atbalstu, Stendzenieks norāda, ka tie varētu būt visādi: «Būtībā ir tikai viena stratēģija, kurai es ticu. Un, ja man nāksies taisīt kādu politisko kampaņu, tā būs vienīgā stratēģija, kurai es sekošu. Tā ir «ūdens stratēģija». Tieši tāpat kā ūdens vienmēr pieņem tā trauka formu, kurā tas ieliets, tieši tāpat komunikācija un politiskās saziņas platforma pielāgosies tam, kas notiek apkārt.»

Pēc Stendzenieka teiktā, «ja kādreiz lielā cieņā bija tādas lietas kā cīņas un stratēģijas «mēs sasitīsim», «mēs uzvarēsim», «mēs uzveiksim», «mēs pretstāvēsim», «mēs pārvarēsim», tagad drīzāk ticu komunikācijai, kas ir mainīga, kas nepretojas tam, kam nav jēgas pretoties, kas netērē enerģiju kautiņiem, cīņai, kas netērē spēkus un resursus, mēģinot ietekmēt lietas, kuras principā nav ietekmējamas».

«Es drīzāk ticu nevis cīņai, bet dejai, nevis cietam materiālam, bet plūstamībai. Manuprāt, tā ir vienīgā metode, kura šodien var nest panākumus mūsu nenormāli ātri mainīgajā pasaulē,» uzskata reklāmas speciālists.

«Kādreiz bija tā: jo «cietāks» varonis, jo lielāki panākumi. Ja mēs skatāmies vēsturē, visi karavadoņi ir izvirzītiem žokļiem, samiegtiem skatieniem, un tā bija diezgan laba stratēģija līdz aptuveni 2000. gadam, līdz gadu tūkstošu mijai. Un tad līdz ar interneta uzvaras gājienu piepeši konstatējām, ka mūsu dzīvi ietekmē tik ļoti daudzi faktori, tik ļoti daudzi apstākļi tik ļoti lielā mērā, ka vienkārši, ja tu stāvi kā klints, tevi arī aizskalo».

Jautāts, vai kāds jau šobrīd pieteicies Stendzeniekam ar lūgumu veidot politisko kampaņu, speciālists saka: «Pagaidām neviens [politisko reklāmu veidot] nav lūdzis. Tā ir kā slimība — visi pamostas sešas nedēļas pirms vēlēšanām ar reitingu «0». Un tad… Ā! Ko darīt?! Un tad pēc vēlēšanām saka: «Viss, tagad mēs rūpīgi gatavosimies nākamajām vēlēšanām, rūpīgi strādāsim katru dienu.» Jā, kā tad…»

Viņš arī pieļauj, ka LPP/LC varētu apvienoties ar «Saskaņas centru» vai arī kaut ko citu izveidot. «Manevru iespējas ir milzīgas,» uzskata Stendzenieks. Pēc viņa domām, ja vēlēšanas notiktu šodien, LPP/LC nav neviena kandidāta, ar ko startēt vēlēšanās «vadoņa» vai spēcīga līdera izpratnē.

«Bet tas, ka spēcīgākajām personībām būs jānāk, ir pilnīgi skaidrs, un var brēkt par bailēm no līderiem un bailēm no vadoņiem un visādi kritizēt Nacionālā teātra izrādi, bet es domāju, ka mēs pašlaik dzīvojam pārprastās bailēs no līderiem,» uzskata reklāmas speciālists.

Viņaprāt, esam tik ļoti demokratizēti ar pašu bailēm no propagandas, no diktatoriem, ka mēs demokrātijā aizejam daudz tālāk nekā, piemēram, skandināvi. «Katru sīku jautājumu iedodam apspriest visai Latvijai, pilnīgi visiem no A līdz Z, no profesora līdz autobusa vadītājam — riņķī un atpakaļ un beigās neviens lēmums netiek pieņemts. Un mēs noveļam atbildību no vienas partijas uz otru, no viena ierēdņa uz otru, no vienas personības uz otru. Beigās viss stāv uz vietas un buksē. Celties nekas neceļas, būvēties nekas būvējas, zonēties nekas nezonējas… Vispār nekas nekur nenotiek. Tas tāpēc, ka, kamēr tu 2 300 000 cilvēku paprasi viedokli un beigās visu vēl apkopo, tikmēr nekas nenotiek,» stāsta Stendzenieks un norāda uz, viņaprāt, lielisku piemēru: «Labs piemērs ir «Domburšovs» [LTV raidījums «Kas notiek Latvijā?]. Es neticu, ka strīdos dzimst kāda īpaša patiesība, jo es nekad mūžā neesmu redzējis, ka pēc «Domburšova» oponenti būtu viens otram teikuši: «Nu, tu mani gan pārliecināji, šitā noargumentēt…» — un beigās vēl saķērušies izietu ārā. Kur viņi bija, tur arī paliek. Es domāju, ka līderim, kas ir spējīgs uzņemties atbildību, pateikt: «Būs šitā, tagad mutes ciet, uz turieni!» — ir ļoti lielas izredzes.

Uz jautājumu, vai pašlaik sabiedrība būtu gatava pieņemt «vadoni» ar saukli «Būs šitā, tagad mutes ciet, uz turieni!», Stendzenieks atbild visai pārliecinoši: «O, jā! Tā gan varētu būt, jo domāju, ka sabiedrība ir ļoti izslāpusi pēc kāda, kas vismaz norāda virzienu, kas paņem aiz rokas un no tumšā meža ieved gaišā pļaviņā, jo tas, ko līdz šim politiķi darījuši, ir gluži pretēji — viņi paņēmuši savu atbildību un uzlikuši uz sabiedrības pleciem — «jūs paši rūpējieties par savām pensijām, jūs paši rūpējieties par savu veselības apdrošināšanu, policistu algām un vēl par kaut ko»… Un būtībā kāds, kuram, pēc definīcijas, būtu jāiemieso visa uzticēšanās, paļāvība, ir to paļāvību un uzticēšanos no sevis veiksmīgi nokabinājis un pasviedis tautai: «Še, stiepiet paši!» — tā Stendzenieks.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv