Stilu karš. Metālisti pret reperiem

Apollo
0 komentāru

Metālisti pret reperiem — bezgalīgs konflikts, kurā latvieši sit latviešus

Pirms pāris mēnešiem Liepājas policijai izdevās novērst pēdējo gadu lielāko masveida konfliktu. Uz milzu kautiņu bija pulcējušās divas naidīgas jauniešu nometnes — reperi jeb hiphoperi un smagās rokmūzikas stila piekritēji, saukti par pankiem, metālistiem un gotiķiem. Ap 200 jauniešu, bruņojušies beisbola nūjām, vālēm, metāla stieņiem, ķēdēm, nažiem un citiem atribūtiem, kādas darbdienas novakarē bija sanākuši Liepājas Jūrmalas parkā, lai vardarbīgā cīniņā noskaidrotu savstarpējās attiecības.

Lai gan šis lielais kautiņš toreiz beidzās, vēl nesācies, domstarpības repa un rokmūzikas piekritēju starpā turpina virmot, ik pa brīdim uzliesmojot vairāk vai mazāk asiņainās sadursmēs pilsētas ielās. Metālisti «piesit reperus», pēdējie atriebdamies «atdauza metālistus» un otrādi. Kādēļ abu atšķirīgo mūzikas stilu pārstāvji tik ļoti ienīst pretējās nometnes pārstāvjus? Kādi ir reperu un kādi metāla mūzikas cienītāju uzskati un paradumi? Atbildes devos meklēt uz Liepāju.

Gandrīz salauza galvaskausu

«Viņi smird!», «nerullē!», «lohi», «urlas» — ar šādiem un daudz rupjākiem epitetiem smagās mūzikas piekritējus, kliedzot cits caur citu, apvelta Liepājas centra vārtrūmē sastaptais hiphopa stila piekritēju pulciņš. Ģērbušies platās biksēs, krāsainiem lakatiņiem ap galvu, greznojušies ķēdēm 15, 16 gadus vecie jaunieši dedzīgi klāsta, ka reperi tāpat vien nevienu neaiztiek, taču nespēj palikt atbildi parādā, ja kāds viņiem dara pāri.

«Ceturtdien bija kautiņš parkā, viņam panki gandrīz čerepu (galvaskausu) ar beisboleni salauza,» stāsta sešpadsmitgadīgais reperis ar iesauku Diasabler, rādīdams uz savu biedru, kurš, šņabja skurbuļa pievārēts, kopā vēl ar trim stiprā dzēriena «upuriem» aizsnaudies pie ēkas stūra. Viņš apgalvo, ka reperi pretēji metālistiem aizstāvoties parasti izmantojot tikai dūres. Nūjas un citus priekšmetus liekot lietā smagās mūzikas piekritēji.

50 cents, «DMX», Eminems, Lil’jom, savus nozīmīgākos hiphopa mūzikas elkus uzskaita reperi. Mūziķis Ozols gan nerullējot, tā esot masu produkcija, savukārt grupa «Device», kā arī mūziķi Gačo un Gustavo ir okei. «Repu klausāmies, kad un kur vien iespējams, arī stundās,» teic Disabler, izvilkdams no kabatas minipleijeri un īsu brīdi atskaņodams kādu hiphopa gabalu.

«Viņu [metālistu] mūzika mums riebjas,» par dziesmām, kuras klausās panki, teic reperis, kurš sevi dēvē par Dvīni. «Hiphopa tekstos reperi reāli atklāj stāstus par savu dzīvi. Metālisti tikai bļauj: Death, death! (nāve, nāve) Staigā saplēstās drēbēs, dzer un narkojas,» sašutis Dvīnis. Tiesa, viņš nenoliedz, ka arī paši reperi pie atturībniekiem pieskaitāmi gluži nav, mēdzot arī uzpīpēt «zālīti».

Nedomā par nākotni

«Tas ir nereāli. Nekad tā nenotiks,» vaicāti, vai reperi kādreiz varētu salabt ar pankiem un metālistiem, smejas jaunieši. Kā lēš paši hiphopa piekritēji, Liepājā esot ap 400 reperu. Viņu vidū valda zināma hierarhija — viens no galvenajiem līderiem ir reperis ar segvārdu Slons. Bet, piemēram, par nesenā masveida kautiņa iemesliem neviens īsti nezina: «Versijas ļoti dažādas. It kā kāds reperis esot piekauts, tad no mutes mutē palaida ziņu pa skolām, ka jāiet sist panki,» stāsta pamatskolniece Brunete.

Vārtrūmē čalojošā aptuveni 10–15 jauniešu lielajā pulciņā pārstāvētas piecas Liepājas mācību iestādes — 5., 10., 15., 1. vidusskolas un Liepājas 31. arodskola. Viņi visi dzīvo apkārt esošajās mājās un šeit ik dienas mēdz pulcēties. Īpaši daudz laika kopā tiek pavadīts tieši tagad, kad sācies brīvlaiks. Ko dara? Pasēž, uzsmēķē, iedzer, parunājas un klausās mūziku. Kad ir attiecīgs noskaņojums, mēdz «parepot» (paši spontāni sacer un ritmiski norunā dziesmu) — teksti rodas uz vietas, brīvi improvizējot.

Dvīnis apgalvo, ka viņam esot labas atzīmes, sevišķi patīkot vēsture un nākotnē vēlētos mācīties par advokātu. Viņa draugs ar iesauku Tribits, kurš mācās devītajā klasē un dažu gadu laikā par sliktu uzvedību paguvis nomainīt trīs skolas, par tālāku nākotni sevišķi neraizējas. «Pašlaik vienkārši izbaudu katru dienu,» smej Tribits. Nekāds paklausīgais dēls saviem vecākiem viņš neesot, taču, kā pats saka, «ko gribu, to daru, viņi man neko nevar pavēlēt».

Reps degradē Liepāju

Pretējā nometnē — smagās rokmūzikas cienītāju pulcēšanās vietā netālu no kafejnīcas «Pablo» — vecā, pusizdemolētā noliktavā, kas saukta arī par Zaļo sētu, noskaņa citāda. Aptuveni desmit jaunieši, ģērbušies smagos zābakos, dažam mugurā ādas jaka, iekaisuši sarunās, zviln vecā dīvānā, fonā klusi skanot smagajai mūzikai.

«Īstenībā, ja viņi nekādus sūdus nedarītu, varētu visi kopīgi tusēties, bet… Kādreiz jau tā bija, ka panki ar reperiem mierīgi sadzīvoja, bet tagad izauguši tie maziņie, kuri domā, ka baigi krutie, un visu laiku visādi konflikti rodas,» uzskata astoņpadsmitgadīgais Kašels, kurš mācās arodskolā. «Reperi degradē Liepājas vidi,» uzsver Atis, kurš pirms trim gadiem beidzis vidusskolu un tagad strādā autoservisā: «Liepāja izsenis bijusi rokmūzikas pilsēta, reps tajā vienkārši neiederas. Repu vispār nevar nosaukt par mūziku!»

«Vistrāpīgākais mūsu apzīmējums būtu «neformāļi»,» teic trīspadsmit gadus vecā rīdziniece, kas sevi dēvē par Jānīti un uz Liepāju tanī dienā atbraukusi, lai satiktos ar savējiem. Viņa gan steidz piebilst, ka nevar runāt visu metālmūzikas cienītāju vārdā, jo katram ir savi personīgie uzskati, kas var atšķirties no viņas domām. «Kaut gan varbūt vēl pareizāk būtu sacīt, ka mēs esam nekas, jo kaut vai piederība anarhistiem jau uzreiz nozīmē, ka tu neesi pilnīgi brīvs. Brīvs var būt vienīgi tādā gadījumā, ja tu nevienam nesaki, ka tu esi brīvs,» aizfilozofējas Jānītis. Pa to laiku divi biedri pabijuši tuvīnajā veiklā un atnesuši divas divlitru alus pudeles, kuras ieraugot jauniešu sejas priecīgi atmaigst.

Repera tēvs pašaudījās

«Te nāk dažādi cilvēki — gan tādi, kuri paši muzicē savās grupās, gan tādi kā mēs, kas paši aktīvi nespēlē,» izmezdams grīdas caurumā izsmēķi un jokojot par līķiem mājas augšstāvā, kurus metālisti esot tur sakrāvuši, stāsta Kašels. «Ir arī pokemoni bijuši, bet tie ātri pazūd,» piebilst Anete, vienpadsmitās klases skolniece. Viņa paskaidro, ka par pokemoniem tiek dēvēti tie, kas patiesībā nav «ne šis, ne tas». Cilvēki, kas it kā vēlas piederēt pankiem vai metālistiem, ģērbjas attiecīgajā apģērbā, taču «nav tādi pa īstam», tikai simulējot uzticību šim mūzikas stilam, turklāt mēdz klausīties popmūziku. Ik pa laikam jauniešus Zaļajā sētā «pagaiņā» policisti, sastādot protokolus par sabiedriskās kārtības traucēšanu, taču izskaust metālistus no vecās noliktavas likumsargi nespēj un, kā stāsta jaunieši, pat atmetuši šo domu.

Arī metālisti uzskata, ka ar reperiem salabt neizdosies. «Vakar te bija kādi divdesmit reperi atbraukuši. Ir viens kāda repera tēvs, kurš braukā līdzi savam dēlam, kopīgi slānot mūsējos. Viņš te izšāva gaisā ar pistoli pāris reižu, izbļaustījās. Pārējie it kā gribēja mūs sist, bet beigās aizbrauca un nekas tā arī nenotika. Viņi jau ir tie, kas kasās, mēs nevienam neko sliktu nedarām. Kamēr tā notiks, mēs, protams, nevarēsim salabt,» teic Atis.

Panki par mieru! Domu biedru grupa «Es par mieru» Doma laukuma centrā no svecēm aizdedza sirdi, tādējādi protestējot pret iespējamo karu Irākā. Svecīšu iedegšana. Mūziķis Kaspars Dimiters un panki.

Panki par mieru! Domu biedru grupa «Es par mieru» Doma laukuma centrā no svecēm aizdedza sirdi, tādējādi protestējot pret iespējamo karu Irākā. Svecīšu iedegšana. Mūziķis Kaspars Dimiters un panki.

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv