«Stockmann» nāksies pildīt solīto

Apollo
0 komentāru

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) ir apņēmusies nedot atļauju universālveikala «Stockmann» iecerētajiem paplašināšanās darbiem, iekams tas jau uzbūvēto ēku nepārveidos atbilstoši sākotnējam projektam un tādējādi daudzmaz nesakārtos patlaban degradēto vidi.

VKPAI vadītājs Juris Dambis RB apliecināja, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc nodošanas ekspluatācijā objekts joprojām nav izveidots atbilstoši projektam. Šobrīd veikala izskats ir stipri citādāks nekā tā iecere, kuru inspekcija savulaik saskaņoja.

Gaisa dārzu vietā — caurules

Galvenā atšķirība ir tā dēvētie gaisa dārzi, kuri patiešām ir izkūpējuši gaisā. Viens no iemesliem, kāpēc šādas objekta būvniecība vispār tika pieļauta, bija risinājums telpai virs pilsētas kanāla starp daudzzāļu kino un veikala ēkām. Šajā vietā bijusi interesanta ideja — pacelt ūdens virsmu un izveidot baseinu ar zaļo zonu, kur starp abiem blakus esošajiem būvapjomiem cilvēki varētu pastaigāties un atpūsties, un tas izskatītos kā kanāla turpinājums. Iecere nav īstenota — kanāls vienkārši ir iespiests starp mūriem un arī gājējiem paredzētā izeja Centrāltirgus virzienā kanāla līmenī izskatās diezgan baisi, atzina J. Dambis.

Nākamā problēma ir jumta konstrukcijas. Reāli ēka uzcelta augstāka, nekā sākotnēji plānots, bet tā būtu tikai pusbēda — jumtu noklāj dažādas komunikāciju caurules, ventilatori, cilindri un citas tehniskās konstrukcijas. Šie «tehnoloģijas brīnumi» būtiski bojā skatu uz pilsētu no jebkura augstāka skatpunkta, un projektā to izcelšana dienas gaismā nav bijusi paredzēta. Acīmredzot arhitekti nav spējuši projektu izstrādāt tā, lai komunikācijas noslēptu, secināja J. Dambis. «Neatradīsies neviens profesionālis, kurš atzīs, ka tur viss ir kārtībā,» viņš piebilda.

Inspekcija joprojām gaida

RB jau rakstīja, ka sākotnējā Rīgas vēsturiskā centra attīstības plāna redakcijā «Stockmann» centrs iekļauts kā vidi degradējošs objekts, kas ar laiku būtu nojaucams. Tomēr J. Dambis sacīja, ka jebkuru objektu, arī šo, var harmonizēt ar apkārtējo vidi, ja vien papūlas to izdarīt. Viņa vietnieks Jānis Asaris zināja stāstīt, ka veikala īpašnieki solījuši noslēpt tehniskās ietaises uz jumta. Tāpat solīts pārveidot kanāla apbūvi tā, kā projektā paredzēts, un pēdējais nosauktais termiņš bijis maijs, taču tas pagājis, un rezultātu joprojām nav.

VKPAI ir viena no institūcijām, kurai jādod saskaņojums veikala tālākajām paplašināšanās iecerēm Rīgas centrā, un iestāde to nedarīs, kamēr nebūs novērsti visi esošie trūkumi. Ja «Stockmann» iesniegs ne tikai iecerētās pazemes stāvvietas un kanālmala apbūves vīzijas, bet konkrētus projektus, saskaņojums netiks liegts, apliecināja J. Dambis.

Pagaidām gan uzņēmums nav administratīvi sodīts, un inspekcija gaida, kad kļūdas tiks labotas.

Jauns iegansts pārejas necelšanai

Rīdzinieki savukārt tāpat gaida solīto otrā līmeņa gājēju pāreju virs Gogoļa ielas. Jāatgādina, ka šis arī bija viens no nosacījumiem, kuru pilsēta izvirzīja kā obligātu, bet tas netika izpildīts. «Stockmann» vadība jau kādu gadu stāstījusi, ka izveidos pāreju otrajā celtniecības kārtā kopā ar pazemes stāvvietu. Pirms dažām dienām universālveikala direktors Harri Sārto RB minēja jaunu iemeslu: īpašnieks, kuram pieder otra Gogoļa ielas puse, neesot ar mieru pāreju būvēt. Taču direktora teikto var apšaubīt, jo RB informācija liecina, ka zeme tur pieder pašvaldībai, bet stacijas ēka, kurā daudz telpu gan izīrēts veikaliem, joprojām ir «Latvijas dzelzceļa» īpašums. Centrālās stacijas ēkas priekšnieks Vitolds Kūliņš RB apliecināja, ka sākotnēji pat saskaņojis pārejas būvniecības ieceri. Bijuši vairāki projekti, kā nogādāt gājējus līdz trotuāram, tostarp arī izmantojot pacēlāju. «Taču tas viss bija skiču līmenī un līdz tehniskajam projektam neaizgāja. Laikam sākumā viņiem vienkārši bija izvirzīta tāda prasība,» sprieda V. Kūliņš.

Trūkst skaidra transporta risinājuma

J. Dambis apliecināja, ka «Stockmann» iecere var radīt problēmas arī no transporta viedokļa. Proti, ja tiktu uzcelta šī stāvvieta, varētu rasties tehniski šķēršļi nākotnes iecerēm, tostarp arī transporta novadīšanai zem zemes 11. novembra krastmalā, lai atstātu to gājēju rīcībā. RB savulaik rakstīja, ka Vecrīgā jau ieplānotas vēl vairākas pazemes stāvvietas. Ja projektam dotu zaļo gaismu, tad bulvāru loka zonā pazeme būtu pilna ar mašīnām — no stacijas līdz pat Brīvības piemineklim, jo arī zem Nacionālās operas iecerēts novietot mašīnas. Rīgas vēsturiskā centra attīstības plāns paredz būvēt stāvvietu arī zem Strēlnieku laukuma. Tādēļ J. Dambis uzskata, ka 13. janvāra ielā pazemi nedrīkstētu aiztikt, pirms nav skaidrs kopējais transporta risinājums.

Pielaidīgāks bija Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Juris Zvirbulis (JL). Viņš sacīja, ka šobrīd 13. janvāra ielas pazemē aktuāla ir autoostas paplašināšanās, taču tā šobrīd plānota vairāk Centrāltirgus pusē, nevis Vecrīgas virzienā. Otrs svarīgs punkts ir pievads iespējamajai Zemgales tilta vietai, kas ir 13. janvāra ielas galā, taču «Stockmann» atrodas pietiekami tālu no Daugavas un netraucē. Tādēļ deputāts neredz īpašus šķēršļus pazemes stāvvietas izveidei. Savukārt jautājums par krastmalas atdošanu gājējiem un auto plūsmas novadīšanu pazemē varētu būt aktuāls ne agrāk kā pēc 10 gadiem, kad tiks īstenots gan Ziemeļu, gan Dienvidu Daugavas šķērsojums.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv