Stradiņš: nebūtu labi, ja Latvija būtu sīko detaļu ražošanas zeme

Apollo
0 komentāru

Nebūtu labi, ja Latvija pārvērstos par sīko detaļu ražošanas zemi, un Latvijā realizētos vietējos izgudrojumus pārdotu slaveniem ārvalstu kompāniju zīmoliem, uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš.

Stradiņš: nebūtu labi, ja Latvija būtu sīko detaļu ražošanas zeme

Foto: Ieva Čīka/LETA

Kā intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» norāda Stradiņš, šāda loma parasti tiek atvēlēta bijušajām koloniālvalstīm, kam ir lēts darbaspēks.

«Diez vai mēs to vēlētos redzēt kā Latvijas nākotni,» uzsver akadēmiķis, gan atzīstot, ka patlaban tas tiek praktizēts visai plaši. «Te runa ir gan par kādreizējo Ogres trikotāžas kombinātu, gan VEF, gan arī citiem uzņēmumiem. Šeit tiek ražotas dažādas detaļas, kas vēlāk ieiet starptautiskā komplektēšanas tirgū.»

«Nelaime ir tā, ka mums nav atbilstošu zinātnes menedžeru. Tās iestrādnes, kas ir Latvijas zinātniekiem, lielākoties tomēr... Latvijā tām nav atbilstošu uzņēmumu ar zinātnisku ievirzi. Ja mēs runājam par modernajām zinātnēm, kas Latviju varētu izvilkt perspektīvā, jāatzīst, ka vadošās joprojām mums ir tradicionālās jomas - agrobiotehnoloģija, pārtikas pārstrāde, mežapstrāde dažādās variācijās,» sacīja Stradiņš, norādot, ka tieši šīs tradicionālās nozares dod vislielāko ieguldījumu Latvijas ekonomikā, kaut gan vajadzētu būt otrādi.

Stradiņš uzskata, ka tā galvenokārt ir psiholoģiska problēma. «Savulaik padomju gados attiecībā uz ķīmijas rūpniecību Latvijā tika radīta ļoti spēcīga nozare faktiski no tukšas vietas. Toreiz tam bija valsts atbalsts, finansējums, tātad - pavisam citas iespējas,» stāsta akadēmiķis.

Pirmās neatkarīgās valsts laikā preces, kas cēla Latvijas vārdu pasaulē, ražoja valsts finansēta rūpnīca VEF. Tā ražoja gan radioaparātus, gan fotoaparātu «Minox». Un tas notika pirmskara Latvijā, kas galvenokārt bija pazīstama kā agrāra valsts, kura eksportē savu bekonu, sviestu un citus pārtikas produktus, stāsta Stradiņš, uzsverot, ka vienlaikus tā bijusi arī rūpnieciski inovatīva valsts.

Savulaik Latvijai bija lieli panākumi arī alkohola jomā - ļoti nozīmīgas preču zīmes bija «Rīgas melnais balzams» un «Allažu ķimelis», piebilst akadēmiķis.

«Domāju, ka talantu ziņā Latvija varētu radīt «Nokia stāstu», taču jautājums ir, vai mums būs uzņēmējs, kurš to spēs realizēt. Jājautā arī, vai šādi produkti parādīsies Latvijā vai arī kādā citā zemē. Visticamāk, Latvijas «Nokia» funkciju varētu pildīt jauni ārstniecības preparāti. Piemēram, bieži pieminētais mildronāts vai kāds no tā variantiem,» prognozē Stradiņš.

Viņš gan atzīst, ka «Grindeks» un «Olainfarm» ir vietējas nozīmes firmas, kas savu produkciju nekad nespētu dabūt lielā pasaules tirgū konkurences dēļ. «Izgudrojuma zīmolam tomēr būtu jānāk no ārvalstīm - mums būtu jāveido kooperācija ar kādu spēcīgu Eiropas zīmolu, lai varētu nodrošināt šā produkta reklāmu, tā ieiešanu pasaules tirgū,» norāda Stradiņš. «Pasaule ir globalizēta, un agri vai vēlu mums ar kādu būs jāsadarbojas. Taču tas ir jādara tā, lai attiecīgā produkta atklājēji nepaliktu neatklāti, lai, tos saucot, tiktu pieminēts arī Latvijas vārds. Svarīgi ir arī tas, lai Latvija pasaules tirgū gūtu uzticamību.»

Akadēmiķis norāda, ka valsts politika zinātnes attīstībā ir diezgan pasīva.

«Nevaru gan teikt, ka valsts pavisam nerūpētos par zinātni, bet patlaban, kā zināms, ir krīzes situācija. 2006.gadā tika pieņemts lēmums, ka katru gadu Latvijas zinātnei atvēlētajai valsts budžeta daļai jāpalielinās par 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kādu brīdi tā arī bija, bet patlaban vairs ne. Latvija gan hroniski ir atpalikusi zinātnes un augstākās izglītības finansēšanas ziņā kopš neatkarības atjaunošanas. Latvija savu neatkarības ceļu iesāka ar labām pozīcijām gan zinātnē, gan arī augstākajā izglītībā,» stāsta Stradiņš, gan atzīstot, ka patlaban studentu skaits ir liels, taču apgūstamo zinātņu jomā vērojama disproporcija, un vairāk tiek apgūtas dažādas sociālās zinības, savukārt dabaszinātnes, uz kuru rēķina ceram būvēt savu nākotni, ilgu laiku neattīstījās. Patlaban krīzes situācijā daudzas lietas netiek risinātas, arī Eiropas fondi netiek apgūti pienācīgā līmenī.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv