Strauji maina plānus par jauno cietumu būvēšanu, Olainē nepietiekot zemes

Apollo
24 komentāri

Lai arī valsts jau krietnu brīdi ir tērējusi naudu, plānojot jaunu cietumu būvniecību un  veco cietumu slēgšanu, tagad izrādījies, ka šajā laikā veikta virkne darījumu, kas valstij vai nu sadārdzina jauna cietuma celšanu Olainē, vai arī padara to maz iespējamu. Līdz ar to pēdējā laikā plāni par jauna cietuma būvēšanu atkal ir mainījušies, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Strauji maina plānus par jauno cietumu būvēšanu, Olainē nepietiekot zemes

Foto: LETA

Pēdējā gada laikā jaunā cietuma celtniecības projektā, ko kā vienu no iemesliem savai atsaukšanai no amata piesaucis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA), atklājušies virkne zemūdens akmeņi, kuru dēļ var nākties pārvilkt svītru jaunam cietumam Olainē.

«De facto» vēsta, ka pērn valdībā apstiprinātā koncepcija paredz, ka cietumā, kura celšana varētu izmaksāt ap 55,5 miljoniem latu, izvietos ieslodzītos no esošā Olaines cietuma, nepilngadīgās un pilngadīgās sievietes un valsts amatpersonas, kuras pašlaik sodu izcieš Rīgas Centrālcietuma nodaļā. Uzceļot jauno cietumu, slēgti tiktu Šķirotavas un Iļģuciema cietumi.

Taču šogad atklājies, ka cietumam paredzētajai zemei ir vairāki apgrūtinājumi. Problēmas atklājās, kad Latvijas delegācija viesojās pie speciālistiem Igaunijā, kuri uzcēluši vairākus cietumus. Valdība pērn vienojās, ka jāmēģina pārpirkt projekts no igauņiem, bet kaimiņi norādījuši, ka ar nepilniem 16 hektāriem, uz kuriem atrodas pašreizējais Olaines cietums, nepietiek, lai uzceltu līdzīgu cietumu kā Tallinā. Uz zemes jau atrodas citas svarīgas būves, piemēram, slimnīca, ieplānots narkomānu rehabilitācijas centrs par norvēģu naudu, turklāt teritorijai ir lauzīta robeža, bet cietumam būtu jābūt taisnstūra vai kvadrāta formā, lai to būtu vieglāk apsargāt.

«Ir vajadzīgas tās elementārākās lietas, piemēram, lai nevar iemest neko teritorijā, - noteiktam attālumam starp žogiem un cietumu. Tās ir pasaules praksē pierādītas lietas, kā tam jābūt. Un izskatās, ka Olainē tas var būt problemātiski,» atzīst Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

Pētot robežu plānus tālāk, parādījās arī cieti sarežģījumi. Vairāk nekā trīs hektāri cietuma iekšienē ir sens privātīpašums. Kopš 2005.gada tas pieder kokapstrādes uzņēmumam, kas esot ar mieru aizaugušo gabalu atdot par 50 tūkstošiem latu. Taču citi nav tik pieticīgi – ārpus žoga esošo zemju īpašnieki gatavi pārdot pļavas par 20 eiro kvadrātmetrā, kamēr sludinājumos platības Olainē pārdod par cenām, kas nesasniedz pat eiro kvadrātmetrā. Kāds īpašnieks ministrijai piedāvājis arī purvu par miljonu.

Tieši blakus cietumam ir arī pašvaldības zeme, kuru pirms pusotra gada dome ārkārtas sēdē iznomāja koģenerācijas stacijas būvniekiem. Tiem pašiem, ar kuriem drīz pēc tam bijušais cietumu priekšnieks ģenerālis Visvaldis Puķīte noslēdza nodomu protokolu par siltuma piegādi vēl neuzceltajam cietumam. Ministrija par šo apgrūtinājumu esot uzzinājusi gadu vēlāk un arī tad pastarpināti – no Olaines domes un Ekonomikas ministrijas, kas siltuma ražotnei bija izsniegusi licenci.

«Man ministrija nav jāinformē ne pa vienu līgumu, ko es slēdzu gada laikā,» atsaka šovasar atlaistais Puķīte. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vēl pārbauda, vai Puķīte pārkāpis likumus, slēdzot nodomu protokolus, kas kalpoja par iemeslu viņa atlaišanai. Taču atklājies, ka siltuma piegādes līgums ar tiem pašiem uzņēmējiem – Aigaru Šubrovski un Uldi Milhertu - slēgts arī Valmieras cietumā.

Tagad, kad Puķīte ir prom, viņa darba pārraugi vainu par visu uzveļ ģenerālim. «Jāatzīst, kā es vēlāk uzzināju, tad šķiet Puķītes kungs šo vienošanos bija noslēdzis pēdējā manas ministrēšanas dienā, par ko viņš nebija mani informējis,» saka bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), kurš pašlaik ir TM parlamentārais sekretārs.

Kad jau ministra Bordāna laikā ministrija prasīja Puķītem paskaidrojumus, viņš protokolu ātri lauza. Nomas līgumu izbeidza arī pašvaldība, jo nomnieki nepildīja solījumus. Tādēļ tagad zeme ir brīva, bet ar to vienalga ir par maz cietumam. Olaines novads piedāvā kādu īpašumu pilnīgi citā vietā, bet pašlaik tā ir zaļā zona ar dzīvojamām mājām blakus.

«Jā, ir godīgi jāatzīst, mēs bijām pārāk paļāvušies uz Ieslodzījumu vietu pārvaldes iepriekšējās vadības apgalvojumiem, ka Olaines teritorijā to var izdarīt. Ja to nevar, tad mums ir jāapsver citas iespējas,» saka Lazdovskis.

Kā alternatīvu ministrija izskata Liepāju. Pirms divām nedēļām valdība ar pilsētu apmainījās īpašumiem un cietumam ir pieejams piemērots zemes gabals.

Puķīte turpretim arī tagad nekādus šķēršļus jaunam cietumam Olainē neredzot:   «Olainē cietumu var uzbūvēt uz vēl mazāka zemes apjoma, ja tikai ir vēlme, Igaunijas kolēģi šo vietu ir izskatījuši un viņi ir spējīgi iekārtot cietuma apjomu, bet tas ir atkarīgs no vēlmes. Ja to negrib, meklē iemeslus, lai pārvilktu projektu uz Kurzemi,»

Taču ieslodzījumu vietu pārvaldē «De facto» nevarēja uzrādīt nevienu atzinumu, kurā Igaunijas eksperti jebkad būtu apgalvojuši, ka Olaines teritorija cietumam ir piemērota.

Svaru kausi par labu Olainei nosvērās  Bērziņa laikā. Viņa priekštecis Aigars Štokenbergs deva priekšroku Liepājai, jo visā Kurzemē ir tikai viens neliels cietums. Bērziņš, kurš kā Olaines plusus minējis tuvumu tiesām un potenciālajiem darbiniekiem, kas būšot nepieciešami ap 400.

«Tajā laikā, kad tika virzīta koncepcija, vairāk bija runa par ieslodzīto skaitu, nevis detalizētu projektu, kas tur būtu jāietilpina,» tagad saka Bērziņš. Igaunijas sākotnējais piedāvājums ir visai vilinošs, lai to varētu tik viegli noraidīt. Kaimiņvalstij piederošais uzņēmums ir gatavs izstrādāt jaunā cietuma projektu par 30% lētāk, nekā tad, ja to darītu Latvijā pilnīgi no nulles, apliecina ministrijā. Izšķiršanās tuvākajos mēnešos būs jāizdara valdībai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

26.09.2017
Ienākt apollo.lv