Strautiņš: Šogad darba tirgū varētu būt relatīvs klusums pirms vētras

Apollo
65 komentāri

Analītiķi jau ilgāku laiku ir prognozējuši algu kāpuma bremzēšanos. Iespēja, ka šī prognoze šogad piepildīsies, pēdējo divu mēnešu laikā ir nedaudz pieaugusi, jo saskatāmi faktori, kas darba tirgu varētu viegli atvēsināt. Taču darba tirgus temperatūras lejupslīde nebūs ne liela, ne ilgstoša, prognozē «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Strautiņš: Šogad darba tirgū varētu būt relatīvs klusums pirms vētras

Foto: Evija Trifanova/LETA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģistrēto sociālo apdrošināšanu maksājošo darbinieku skaits pērn 4.ceturksnī nedaudz samazinājās gada griezumā, reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars šoziem pieauga nedaudz vairāk, nekā tas parasti notiek sezonālu apstākļu dēļ. Līdzšinējais algu pieaugums acīmredzot ir bijis pietiekams, lai pamudinātu līdz šim neaktīvus cilvēkus iesaistīties darba tirgū, komentē Strautiņš. Pagājušā gada otrajā pusgadā ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvars 15-74 gadus veco cilvēku kategorijā sasniedza vēsturisko maksimumu.

«Apvienojumā ar dažām negatīvām ziņām par ekonomiku šī gada sākumā tas var nedaudz piebremzēt algu kāpumu. Samazinās tranzīta kravu apjoms, ES fondu apguves kavēšanās tiešām kaitē celtniecībai, par ko nozare jau brīdināja. Turpretim jau nākamgad un arī turpmāk darba tirgu arvien vairāk sildīs kreditēšana, arī šobrīd aizkavēto ES fondu aiziešana apritē var notikt no makroekonomiskā skatpunkta viegli nepiemērotā brīdī,» skaidro Strautiņš.

Pagājušajā gadā, pretēji gaidām, algu kāpuma temps nesamazinājās, norāda eksperts. Vidējais bruto algu pieaugums gan 2015.gadā, gan 2014.gadā bija 6,8%. Abos gados nodokļu izmaiņas neto algu kāpumu pacēla virs šī līmeņa, bet gandrīz nenotikušo cenu izmaiņu ietekme uz pirktspēju bija attiecīgi niecīga. Pagājušā gada otrajā pusē reālās neto algas auga vairāk nekā par 8% gada griezumā.

«Starp nozarēm ar straujāko algu pieaugumu pērn pirmās sešas ir tādas, kurās pagaidām vēl algu līmenis bija mazāks par vidējo valstī. Visstraujākais algu kāpums bija nozarē ar zemāko atalgojumu - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos. Ekonomikas izaugsme rada izvēles iespējas cilvēkiem, kuriem tās agrāk bija ļoti ierobežotas, un konkurence starp uzņēmumiem saasinās. Vienīgā nozare, kurā algas ir virs vidējā un auga straujāk par vidējo, bija informācijas un sakaru pakalpojumi. Atšķirībā no daudziem citiem populāriem priekšstatiem par Latvijas ekonomiku, datorspeciālistu trūkums ir ļoti reāla parādība,» analizē Strautiņš.

Savukārt vislēnākais algu pieaugums bija nozarē ar augstāko līmeni - finanšu pakalpojumos, norāda eksperts. «Šī nozare pērn bija starp straujāk augošajām. Taču iekšējā tirgū strādājošās bankas samazina darbinieku skaitu, attīstoties tehnoloģijām un klientiem pārejot uz attālināto pakalpojumu izmantošanu. Tāpēc šeit šobrīd spiediens uz algu paaugstināšanu ir mazāks. Starp nozarēm ar lielu strādājošo skaitu un augstu atalgojumu arī transportā, profesionālajos pakalpojumos un valsts pārvaldē algas auga lēnāk par vidējo. Pavisam nedaudz padziļinājās izglītības un medicīnas darbinieku atpalikšana no vidējā algu līmeņa,» saka Strautiņš.

Algas privātajā sektorā pērn auga straujāk par vidējo jeb par 7,9%. «Tātad ir runa par darba tirgus, nevis politisku lēmumu virzītu procesu. Darbaspējīgo skaita sarukuma apstākļos darba tirgus «meklēs» algu līmeni, kas var nodrošināt nākotnē stabilu vai pakāpeniski augošu strādājošo skaitu,» piebilst Strautiņš.

LETA jau ziņoja, ka pagājušajā gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 818 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Vidējā bruto darba samaksa pieauga par 6,8% jeb 52 eiro, saglabājot tādu pašu pieauguma tempu kā 2014.gadā.

Pagājušajā gadā vidējā neto darba samaksa bija 603 eiro jeb 73,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas - par 7,6%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos 2015.gada 1.janvārī no 24% līdz 23%. 2015.gada sākumā mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga - no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5%), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.08.2016
Ienākt apollo.lv