Studentu korporācijas vivat!

Apollo
0 komentāru

Viņi zvēr uzticību slēgtai brālībai visa mūža garumā. Kopīgos pasākumos viņiem jānēsā vienotas regālijas. Viņi apgūst paukošanās iemaņas un svētku balles atklāj, dejojot polonēzi. Studentu korporācija ir kā ģimene – tā uzliek zināmus pienākumus, bet sniedz arī neskaitāmas priekšrocības. Kaut arī principos līdzīgas, tās katra nes savu karogu un tradīcijas. Laipni aicināti iepazīt tās!

Lettonia

Studentu korporācija «Lettonia», kas latīņu valodā nozīmē «Latvija», lepojas ar savu izcelšanos un spēju pastāvēt, par spīti dažādām laikmeta pārmaiņām. Tērbatas universitātes latviešu studenti «Lettonia» dēvējuši par pajumti un aizstāvību. Tās galvenie principi vēl joprojām ir nacionālie ideāli un draudzība.

RB viesojās korporācijas telpās Rūpniecības ielā, lai izdibinātu slēgtas biedrības pievilcību un iepazītos ar simboliem un tradīcijām, kas nezinātājam varētu likties tīrā mistika. Protams, ienācējam no malas viss netiek izpausts. Taču dažas tradīcijas RB tika atklātas. Piemēram, īsts letonis, ieejot Latvijas Universitātē vai ejot garām Brīvības piemineklim, paceļ deķeli. Īpašais tosts, kārtības noteikumi un soda sankcijas gan paliek noslēpumā. Viena no nozīmīgākajām korporācijas tradīcijām ir biedru savstarpēja goda lietu kārtošana, kas novērš konfliktus vai to risināšanu nepieņemamā veidā. Tas nozīmē, ka nekādos apstākļos korporanti nepaceltu roku viens pret otru. Savukārt paukošanās ir atzīstams cīņas veids un neiztrūkstoša tradīciju daļa. «Lettonia» māca godīgumu, lojalitāti pret savu valsti, un visa pamatā ir savstarpēja cieņa. Var teikt, ka korporācija ir institucionalizēta draudzība mūža garumā.

Lielākie ieguvumi no līdzdalības mūža organizācijā ir kontakti starp dažāda stāvokļa cilvēkiem. Piemēram, pirmā kursa students korporācijas sanākšanas reizēs bez bažām var draudzīgi aprunāties ar zinātņu doktoru. Ieguvumi ir arī materiālas dabas. Nesen darbu sākusi «Lettonia» iekšēja institūcija, kas regulāri katru semestri izvērtēs letoņu pieteikumus uz stipendijām un bezprocentu aizdevumiem akadēmiskajām vajadzībām.

 Vēsture

«Lettonia» lepojas ar to, ka ir vecākā korporācija un otrā vecākā sabiedriskā organizācija Latvijā. Tās saknes meklējamas Tērbatas universitātē tālā 1870. gada 19. februārī, kad Kronvaldu Atis ar saviem domubiedriem, latviešu studentiem, nodibināja Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakarus. To mērķis bija tautas garīgās attīstības veicināšana; tās vēstures pētīšana; valodas, skolu attīstība. Jau sākotnēji šo vakaru iekšējā kārtība tika organizēta pēc korporāciju parauga. 1882. gada 14. maijā «Lettonia» tika oficiāli atzīta. Pateicoties letoņu diplomātiskajiem pūliņiem, tas bija pirmais gadījums, kad latviešu studentu korporācijas varēja atklāti uzstāties krāsās līdzās vācu korporācijām. Interesanti, ka šo stāvokli letoņiem nācās pierādīt ar vairākiem simtiem menzūru jeb divkauju.

Pēc Pirmā pasaules kara «Lettonia» pārcēlās uz Rīgu. Līdz ar padomju okupācijas gadiem «Lettonia» gaitas Rīgā tika pārtrauktas. Taču uz ārzemēm emigrējušie letoņi uzturēja korporāciju ārvalstīs. Pie pirmās izdevības tā atsāka darbību arī atjaunotā Latvijā.

Simbolika

Devīzes: «Vitam, salutem, veritatem» («Dzīvei, labklājībai, patiesībai»), «Acti labores jucundi» («Padarītie darbi patīkami»).

«Lettonia» krāsas ir: zaļa, zila un zelta. Tās rotā «Lettonia» vapeni, karogu un citas regālijas.

Katram «Lettonia» biedram (izņemot fukšus) korporāciju pasākumos ir jānēsā:

– krāsu deķelis jeb studenta galvassega atbilstoši simboliem un krāsām;

– krāsu lente, kas sastāv no trim vienāda platuma – zaļas, zilas un zelta krāsas joslām. To nēsā, pārliktu pār labo plecu.

Fukši nēsā melnu deķeli, pie kura piestiprināts cirķelis jeb piespraude ar korporācijas simboliku.

 Biedri

«Lettonia» ir ap 180 biedru, kuri dzīvo Latvijā.

Ārzemēs, lielākoties ASV, reģionālās kopās darbojas ap 350 letoņu, no kuriem daļa cieši seko Rīgas konventa dzīvei.

«Lettonia» ir atvērta jebkuram pilngadību sasniegušam studentam, neatkarīgi no tā kurā Latvijas augstskolā viņš mācās.

Lai studenti, kuri interesējas par iespēju tik uzņemtiem «Lettonia», varētu labāk iepazīt korporācijas vēsturi, tradīcijas, sadzīvi un pašus letoņus – katra akadēmiskā semestra sākumā tiek rīkoti viesu vakari. To laikā studenti var ciemoties konventa dzīvoklī.

Korporācijas biedrus iedala: fukšos, komilitoņos un filistros.

Fukši jeb zēni ir korporācijas biedri, kuri tikko uzņemti korporācijā un kuriem nav tiesību nēsāt krāsas (korporācijas atribūtus).

Fukšiem jāapmeklē: kantstundas jeb dziedāšanas stundas; deju stundas; paukstundas. Viņiem jāapgūst «Lettonia» tradīcijas, vēsture un iekšējie noteikumi, jāuzstājas ar referātu. Kad visas iepriekš minētās lietas ir apgūtas, divu līdz četru semestru laikā fuksim jākļūst par tautieti.

Komilitoņi jeb tautieši ir pilntiesīgi korporācijas biedri. Viņi parasti ieņem amatus korporācijā un gādā par to, lai korporācijas dzīve ritētu savu ierasto gaitu.

Filistri jeb veči ir tautieši, kas pēc studiju beigšanas filistrējas. Tas nozīmē, ka viņi vairs nav uzskatāmi par korporācijas aktīviem biedriem, kam jāpiedalās ikdienas dzīvē. Tomēr filistri var piedalīties korporācijas dzīvē ar tādām pašām tiesībām kā tautieši, ja viņi to vēlas.

Tradīcijas un pasākumi

Komerši notiek trīs reizes gadā: par godu valsts svētkiem novembrī, «Lettonia» dibināšanai februārī un «Lettonia» krāsu atsegšanai maijā. Svinībās letoņi cenšas sanākt visi kopā.

Zemes Tēva ceremonija ir būtiska komerša daļa. Tā ir vairākus gadsimtus veca, kuras būtiskākā daļa ir solījuma došana – palikt krietnam tautietim. Tajā brīdī tiek uzdurta uz rapiera cepure. Svētki turpinās ar svētku vakariņām.

Apaļās jubilejās tiek rīkotas apjomīgākas balles, kurās letoņi un citu korporāciju viesi ierodas frakās, bet dāmas vakarkleitās.

Kāzas un bēres nereti tiek rīkotas pēc «Lettonia» tradīcijām.

Neformālāki pasākumi ir laivu braucieni, vēžu vakari, jaunā gada sagaidīšana.

Pasākumi kopā ar citām korporācijām ir Aristoteļa svētki; 18. novembra gājiens; Baltijas tautu komeršs (piedalās korporācijas no Latvijas, Igaunijas, Vācijas); Latvijas tautu komeršs (piedalās Latvijas korporācijas); dažādi sporta pasākumi, spēles – arī kopīgs operas apmeklējums.

Īpašumi

«Lettonia» pieder konventa nams Rūpniecības ielā 4a. Tur ir bibliotēka, konventa zāle, atpūtas telpas, pirts, filistru istaba un dzīvokļi (tos izīrē korporācijas biedriem).

Slavenākie biedri

Valsts prezidents Alberts Kviesis, valodnieki Jānis Endzelīns un Kārlis Mīlenbahs, politiķis un sabiedriskais darbinieks Arveds Bergs, «Baltijas Vēstneša» redaktors Bernhards Dīriķis, rakstnieki Marģeris Zariņš un Aleksandrs Grīns, vēsturnieks Fricis Balodis, pulkvedis Aleksandrs Plensners, sabiedriskie darbinieki Vilis Olavs un Aleksandrs Vēbers, filozofs Jēkabs Osis, tiesību zinātnieks Nikolajs Vīnzarājs, advokāts un sabiedriskais darbinieks Frīdrihs Grosvalds, bīskaps Kārlis Irbe, vēstnieks Edgars Krieviņš, teologs Kārlis Kundziņš.

Mūsdienās pazīstamākie letoņi

Pasaulslavenie ķirurgi Kristaps Keggi un Bertrams Zariņš, kardiologs Andrejs Ērglis, ķirurgs Viesturs Boka, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Saeimas deputāts Uldis Grava, namīpašnieks Justs Karlsons, vēstnieks ES Eduards Stiprais, vēstnieks Īrijā Indulis Ābelis, agrākais vēstnieks Spānijas Karalistē Oļģerts R. Pavlovskis, agrākais vēstnieks Dānijā Jānis Ritenis, arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, vēstures doktori Gints Apals un Ēriks Jēkabsons.

***

Korporāciju skaidrojošā vārdnīca

Buršs – sinonīms vārdam korporants, korporācijas biedrs.

Cirķelis – kaligrāfisks raksta zīmju VCFL! [lat. Vivat, crescat, floreat Lettonia!, pirmo burtu abreviatūra] savijums, ko zēni nēsā kā nozīmi.

Coetus (lat. val. coetus – tulk. kopā iets) – vienā semestrī uzņemtie korporācijas biedri.

Deķelis (vācu Deckel – tulk. apsegs) – studentu korporācijas biedra cepure.

Komāns (fr. val. Comment – veidu nosakošs; izcelsmē saistīts arī ar vārdu komentēt) – korporācijas iekšēji noteikumi. Pirmais komāns Eiropā radies ap 1650. g.

Komeršs (lat. val. commercium – ar tirgošanos saistīta lieta, prece; arī tirgošanās vieta un tirgošanās kā process, t.i., saruna, diskusija). No pēdējās nozīmes atvasināts vārds «komeršs» – korporācijā svētku pasākums.

Komilitonis (lat. val. co–militonus – līdzcīnītājs, kas kopā karo; mīlitēs latīniski nozīmē kareivji, no tā cēlies arī vārds «militārs») – vācu universitātēs lietots studiju biedru apzīmēšanai, korporācijās – korporācijā apzīmē biedru, kas saņēmis krāsas.

Konvents (lat. val. conventus – kopā sanākšana, sapulce, saiets, viduslaikos par konventiem sauca arī bruņniecības sapulces) – korporācijas biedru sapulce.

Šaržētie (vācu lietotais franču vārds charge «nasta, atbildība» – Chargierte – «atbildības nesējs») – konventa vadība prezidijs, pirmo šaržēto dēvē arī par senioru.

Ūzuss (latīniski usus – «lietojums, paradums») – ierastā prakse, kā tiek darītas noteiktas lietas. Latvijas korporācijas iedalās Tērbatas un Rīgas ūzusos. «Lettonia» pieder Tērbatas ūzusam.

Vapenis – ģerbonis – «Lettonia» ir renesanses heraldiskā stila ģerbonis ar četriem laukiem. Pirmajā, zelta laukā – zaļojošs ozols dabiskās krāsās. Otrajā laukā «Lettonia» krāsas – zaļš, zils, zelts kreisajā slīpsijā. Trešajā, zilā laukā – sudraba cirķelis ar diviem krustotiem krāsu rapieriem. Zem tā un ceturtajā, zaļā laukā – atritināta sudraba pergamenta loksne ar abreviatūru «V.S.V.» uz tās.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

26.09.2017
Ienākt apollo.lv