Studiju kredītus apmaksā valsts

Apollo
0 komentāru

Pēc akadēmiskās vai profesionālās izglītības iegūšanas izvēloties darbu valsts un pašvaldību institūcijās kādā no specialitātēm, ko Ministru kabinets atzinis par īpaši atbalstāmām, iespējams pretendēt uz studiju un studējošā kredīta apmaksu no valsts budžeta.

Arī vecākiem un cietušajiem

Turklāt «t. s. pilna laika studentiem, kuri ņēmuši studējošā kredītu un kuriem pašiem vai viņu laulātajiem draugiem studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā piedzimst bērni, pēc augstākās izglītības mācību iestādes beigšanas valsts dzēš kredītu 30 procentu apmērā (par katru bērnu) no neatmaksātās summas. Ja abi laulātie ir kredīta ņēmēji, valsts daļu kredīta dzēš tikai vienam no viņiem», teikts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju fonda mājaslapā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons informē, ka cita starpā valsts dzēš nelaimes gadījumos vai citu apstākļu dēļ bojāgājušo studiju vai studējošā kredīta ņēmēju kredītu pamatsummas, procentus un līgumsodus. Šāda kredītu atmaksas kārtība attiecas arī uz 1. un 2. grupas invalīdiem.

Speciālistu trūkums

Ik gadu, parasti vasarā, Ministru kabinets apstiprina to profesiju sarakstu un skaitu, kuriem studiju vai studējošā kredīta dzēšanu var sākt attiecīgajā gadā. Izglītības un zinātnes ministrijas Kredītu dzēšanas komisija izskata iesniegtos pieteikumus un nosaka, cik cilvēku no katras iestādes var pretendēt uz kredīta dzēšanu, un tad pretendentu atlase pāriet konkrētas valsts vai pašvaldību iestādes pārziņā. Ja konkurss ir liels, priekšroka tiek dota tiem, kam labāka profesionālā kvalifikācija un ilgāks darba stāžs konkrētajā iestādē.

«Jomas, kurās valsts un pašvaldību institūcijas grūti nodrošināt ar kadriem, gadu no gada paliek tās pašas: izglītība, aprūpes sfēra, kultūra, medicīna, vides pārvaldība, teritoriālā plānošana un valsts pārvalde. Valsts ir gatava apmaksāt kredītus skolotājiem, logopēdiem, psihologiem, pedagogiem, aprūpes sociālajiem darbiniekiem, aktieriem, bibliotekāriem, koncertmeistariem, muzeju darbiniekiem, arhitektiem, teritorijas plānotājiem, medicīnas darbiniekiem, juristiem utt.,» situāciju komentē J. Ķirsons.

Dzēš 10–20% gadā

J. Ķirsons skaidro — iestājoties valsts darbā, kredīta ņēmējs var rakstīt IZM Kredītu dzēšanas komisijai adresētu pieteikumu un iesniegt to kopā ar izglītību apliecinoša dokumenta kopiju, izziņu no darbavietas un izrakstu no bankas par kredīta atlikuma lielumu.

«Kredīts IZM noteiktajā apmērā var tikt dzēsts, ja kredītņēmējs valsts vai pašvaldību iestādē strādā profesijā, ko apguvis augstskolā. Ja viņš strādā uz pilnu slodzi un vairāk, par katru nostrādāto gadu valsts nomaksā 10% no neatmaksātās kredīta pamatsummas (ja kredīts jāatmaksā desmit gados) vai 20% (ja kredīts jāatmaksā piecos gados). Ja kredītņēmējs strādā nepilnu slodzi, kas nav mazāka par pusslodzi, valsts dzēš attiecīgi 5 vai 10% no neatmaksātas kredīta summas.

Lai kredīts tiktu laikus dzēsts, kredītņēmējam ik gadu jānosūta IZM izziņa, ka viņš strādā valsts vai pašvaldību iestādē,» stāsta J. Ķirsons.

Studiju kredītus apmaksā valsts

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv