Sūnas partijai neprognozē panākumus

Apollo
0 komentāru

Sestdien nodibinātajai politiskajai partijai «Tautas kustība Solidaritāte», par kuras priekšsēdētāju ievēlēts Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) prezidents Agris Sūna, eksperti pagaidām neprognozē spožus panākumus.

«Tautas kustība Solidaritāte» pārstāvji - advokāts Artūrs Zvejsalnieks (no kreisās), priekšsēdētājs, Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna un Latvijas Detektīvu un drošības dienestu federācijas izpilddirektors Guntars Loba

«Tautas kustība Solidaritāte» pārstāvji - advokāts Artūrs Zvejsalnieks (no kreisās), priekšsēdētājs, Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna un Latvijas Detektīvu un drošības dienestu federācijas izpilddirektors Guntars Loba

Foto: Ieva Čīka/LETA

Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Iveta Kažoka aģentūrai LETA atzina, ka, spriežot pēc pašreiz pieejamās informācijas, šai partijai nav lielas izredzes iegūt ātru atpazīstamību tautā.

«Šīs partijas programmatiskie uzstādījumi būtiski neatšķiras no citām kreisajām partijām un ir diezgan neskaidri, tādēļ nākotnes izredzes varētu nebūt īpaši spožas,» sacīja Kažoka.

Pētniece norādīja, ka šī partija nākamajā Saeimā varētu iekļūt, visticamāk, tad, ja startētu vienā blokā ar citām kreisajām partijām. «Lai būtu izredzes iekļūt Saeimā vienai pašai, partijai skaidri jāparāda, ar ko tā atšķiras no citām, un skaidri jānodefinē savi mērķi un uzdevumi.«

Kažoka atzina, ka partijai «Tautas kustība Solidaritāte» galvenie konkurenti varētu būt kreisā flanga partijas Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un partija «Sabiedrība citai politikai». «Ja šīs partijas apvienotos vienā blokā ar pārliecinošu programmu, tad gan varbūt tiktu gūti panākumi,» pieļāva «Providus» pētniece.

Arī sociologs Arnis Kaktiņš aģentūrai LETA pauda skepsi par šīs partijas iespējamiem panākumiem. «Nevar teikt, ka šī partija pretendētu uz lielu un brīvu nišu, tur ir liela drūzma. Nepieciešami ļoti spēcīgi argumenti, kāpēc šī partija būtu trīs galvas tiesas pārāka pār citām partijām.«

Kaktiņš norādīja - lai partija varētu sevi parādīt un pierādīt, nepieciešami gan atpazīstami cilvēki, gan arī finanšu līdzekļi. «Latvijā lielu lomu spēlē līderu personības, kā tie īsteno politiskos mērķus un uzdevumus, programmas nav tik svarīgas,» teica Kaktiņš.

Pēc sociologa domām, šajā partijā nav tik daudz sabiedrībā plaši atpazīstamu cilvēku, lai varētu gūt lielus panākumus. «Pirmajā brīdī nerodas iespaids, ka šī partija varētu palepoties ar programmu un cilvēkiem, kuriem sabiedrība varētu uzticēties,» teica Kaktiņš.

Kaktiņš vērsa uzmanību arī uz to, ka ir svarīgi, vai partija spēs piesaistīt sponsorus un iegūt finansējumu. «Lai savu viedokli dabūtu publiskajā telpā, nepieciešami līdzekļi. Naivi cerēt, ka mediji pēkšņi par viņiem sāks ražot daudz ziņu - vajadzēs vien strādāt pašiem, izveidot partijas biroju un reklamēties. Ļoti daudz naudas tam nevajag, bet līdzekļi tomēr nepieciešami,» norādīja eksperts.

LETA jau ziņoja, ka sestdien, piedaloties vairāk nekā 200 cilvēkiem, tika nodibināta jauna politiskā partija «Tautas kustība Solidaritāte».

Par partijas priekšsēdētāju gandrīz vienbalsīgi tika ievēlēts Sūna. Visi balsstiesīgie balsoja «par», izņemot pašu Sūnu, kurš atturējās.

«Mums tagad būs daudz darba, ko darīt,» pēc ievēlēšanas partijas priekšsēdētāja amatā norādīja Sūna.

Tik viegli negāja ar partijas priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu. Šim amatam kā kandidāts tika izvirzīts Latvijas Māsu arodbiedrības prezidents Aigars Lavrinovičs, bet pret to iebilda kā viesis uzaicinātais Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Izskanēja savstarpēji pārmetumi par iepriekšējām nesaskaņām un tiesāšanos, līdz iejaucās Sūna un aicināja nekašķēties, jo «nesakaņas var izmantot pret mums». Galu galā Lavrinovičs tika ievēlētas ar balsu vairākumu.

Partijas dibināšanas sapulcē arī tika pieņemti partijas statūti un apstiprināta darbības programma.

Kopumā partijā tuvākajā laikā varētu iesaistīties līdz 2000 cilvēku, iepriekš pieļāva Sūna.

«Būs gan no mūsu arodbiedrības, pārsvarā tie, kuri ir aizgājuši no darba vai pensionējušies un kuriem ir, tā teikt, cemme uz to, kas ar viņiem izdarīts pēdējā laikā. Būs no dažādām citām arodbiedrībām aktīvākie, bet tas nekādā gadījumā nav saistīts ne ar LBAS, ne ar viņu vadību, jo mēs aicinām no jebkuras arodbiedrības, jebkuru zemnieku vai ko, kas grib mainīt kaut ko, kuriem šis viss, kas notiek valstī, ir pieriebies. Priekšnosacījumi - lai nebūtu valdības koridoros bijis, jo tādiem cilvēkiem ar mums pa ceļam nebūs,» sacīja Sūna.

Tostarp partijā iesaistīšoties arī vēl strādājošie policisti. «Es domāju, ka mums pilnīgi pietiek, it sevišķi ar pēdējiem notikumiem policijā, ka simtiem, tūkstošiem šogad jau ir atlaisti cilvēki, lai mums resurss būtu tīri nopietns pat no mūsu arodbiedrības puses.«

Likumā «Par policiju» ir noteikts, ka, strādājot policijā, ir jāaptur darbība politiskajās partijās, «bet neviens vārdiņš nekur nav teikts, ka policistiem būtu aizliegts dibināt kaut ko,» norādīja Sūna.

LAPA prezidents domā, ka iesaistīšanās politiskajos spēkos iekšlietu struktūru darbiniekiem netraucēs veikt tiešos darba pienākumus.

Konkrētas personas, kuras iecerējušas stāties jaundibināmajā partijā, Sūna pagaidām nosaukt atturas.

«Diemžēl Latvijā nav neviena politiska spēka, kas skaidri un gaiši būtu deklarējis to, ka lobē arodbiedrību intereses. Līdz ar to, ka mūsu valstī praktiski neeksistē normāls sociālais dialogs un arodbiedrību protesti politiķiem ir tā kā pīlei ūdens, mēs izlēmām cīnīties ar viņu pašu ieročiem. Ja būtu valstī noticis normāls sociālais dialogs un arodbiedrībām būtu iespēja strādāt, kā tas ir normālās valstīs, tad mēs nekad mūžā nebūtu dibinājuši partiju,» aģentūrai LETA skaidroja Sūna.

Kā ziņots, jūnija otrajā pusē Sūna paziņoja, ka arodbiedrību pārstāvji, mācībspēki un citi aktīvisti, kuri «vēl nav sasmērējušies ar politiku», dibinās jaunu kreisi noskaņotu politisko spēku.

Toreiz Sūna aģentūrai LETA stāstīja, ka atbalstu jaunajai partijai ir pauduši jau ap 400 cilvēku, bet plānots, ka biedru skaits vēl tikai pieaugs. LAPA prezidents apgalvoja, ka jaunā partija plāno mainīt priekšstatu par politiķiem.

Tāpat Sūna uzsvēra, ka jāmaina uzskats, ka kreisi orientētās ir tikai krievu tautības cilvēku veidotās partijas. Pēc viņa teiktā, jaunajā politiskajā spēkā apvienosies gan latviešu, gan krievu tautības pārstāvji, kuri cīnīsies par vairākuma interesēm.

Sūna uzskata, ka pilnīgi aplama ir ideja, ka arodbiedrībām nebūtu jāpauž sava politiskā nostāja, jo pasaules pieredze rāda, ka arodbiedrību pārstāvji aktīvi iesaistās politikas veidošanā. Piemēram, Zviedrijā sociāldemokrātu partijas biedri esot arodbiedrību pārstāvji.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) uzskata, ka policists Sūna šodien izdarījis nopietnu izvēli par labu politikai, jo ne pēc likuma, ne būtības darbošanās politiskajā partijā nav savienojama ar dienestu. Sūna ir zvērējis uzticību valstij, nevis kādai partijai, atzīmēja ministre.

Likumā par policiju teikts: personu tiesību un brīvību un valsts interešu vienlīdzīgas aizsardzības nolūkā policijas darbinieki nepiedalās partiju, citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību darbībā un uz dienesta laiku policijā aptur savu piederību pie tām.

Partijas dibināšanas pasākumu vadīja zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks, kurš šā gada sākumā pretendēja uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv