«Svešo» režisors brīdina, ko darīt, ja Zemei uzbruks citplanētieši Aptauja

Apollo
138 komentāri

Kinorežisors Ridlijs Skots, kurš uz lielā ekrāna biedē kinoskatītājus ar šausmu un zinātniskās fantastikas sakausējumu, nesen intervijā lika saprast, ka biedējošā naidīgu citplanētiešu iebrukuma iespēja var iziet ārpus zinātniskās fantastikas rāmjiem. Skots paziņoja, ka «tur, ārā», tālās planētās ir simtiem citplanētiešu civilizāciju, un Zemes iemītniekiem vajadzētu gatavoties ļaunākajam, ja citplanētieši kādreiz iedomātos apmeklēt mūsu planētu.

Kadrs no filmas "Alien: Covenant"

Kadrs no filmas "Alien: Covenant"

Foto: AP/Scanpix

Viens zinātnieks gan norādīja, ka Skota informācija par šādiem naidīgiem un daudzskaitlīgiem citplanētiešiem ir nepamatota, vēsta «LiveScience».

Intervijā ziņu aģentūrai AFP režisors atklāja, ka tic «pārāku būtņu» eksistencei, atbildot uz jautājumiem par viņa jaunāko filmu «Alien: Covenant». Viņš brīdināja, ka visi citplanētu ceļotāji, kas būs tehnoloģiski pietiekami attīstīti, lai parādītos mūsu durvju priekšā, droši vien būs ļoti gudri un naidīgi. Turklāt, pretēji filmās sastopamajiem scenārijiem, cīņā pret tiem mēs, iespējams, neuzvarēsim.

«Ja jūs esat pietiekami lieli muļķi, lai viņus izaicinātu, jūs tiksiet iznīcināti trīs sekundēs,» Skots sacīja aģentūrai AFP.

Intervijā Skots atsaucās uz «ekspertiem», kuri lēsuši, ka citās planētās dzīvo «100 līdz 200» civilizācijas, kas varētu būt attīstījušās mūsu evolūcijai līdzīgā ceļā.

Iespēja, ka varētu pastāvēt saprātīga un tehnoloģiski prasmīga ārpuszemes dzīvības forma ir intriģējusi zinātniskās fantastikas rakstniekus un lasītājus, kopš franču filozofs Voltērs 1752. gadā publicēja stāstu «Micromegas» («Mikromegs»), kurā aprakstīta divu ārpuszemes ceļotāju ierašanās uz Zemes.

Skots ir arī devis pienesumu žanra attīstībā, īpaši ar vairākām «Alien» («Svešais») sērijas filmām, kurās attēloti ārkārtīgi adaptīvi un morfoloģiski elastīgi citplanētieši, kuri strauji vairojas un uzveic cilvēkus, saraujot tos gabalos vai izmantojot par savu atvašu audzēšanas organismu.

Lai arī Skots ir pieredzējis zinātniskās fantastikas meistars, viņa aplēsēm par īstu citplanētiešu draudiem nepieciešamas pamatīgas korekcijas, uzskata institūta SETI vecākais astronoms Sets Šostaks. SETI meklē saprātīgu ārpuszemes dzīvības formu raidītus signālus.

Pirmkārt, Skota minētās 100 līdz 200 civilizācijas ir pilnīgi nepamatots pieņēmums, Šotaks norādīja «LiveScience».

«Mums nav absolūti nekādas informācijas, kas liecinātu par to, kāds tas skaits varētu būt,» viņš uzsvēra.

Patiesībā aplēses, kas balstītas informācijā par zināmajām planētām un galaktikām vedina domāt, ka saprātīgo ārpuszemes dzīvības formu skaits patiesībā varētu būt krietni lielāks. Jāņem vērā, ka mūsu galaktikā vien ir apmēram triljons planētu, un vēl ir apmēram divi triljoni citu galaktiku, skaidroja Šostaks.

Lai ierobežotu meklēšanu, zinātnieki var aplūkot kaut vai tikai planētas mūsu galaktikā. Tikai neliela daļa planētu – varbūt tikai katra desmitā – varētu spēt uzturēt dzīvību, un varbūt tikai viena no 1000 varētu radīt un uzturēt dzīvības formu, kas ir sarežģītāka par baktērijām, norādīja zinātnieks.

Tātad mūsu galaktikā ir miljards planētu, kur varētu atrasties saprātīgas dzīvības formas. Tomēr laika gaitā dzīvība uz šīm planētā varētu būt parādījusies un izzudusi – pašiznīcinājusies vai tikusi iznīcināta. Iespējams, tikai viena no miljons planētām joprojām uztur dzīvību, kas ir spējīga kontaktēties ar cilvēkiem. Tādā gadījumā ir 1000 planētas, kurās, iespējams, varētu sastapt saprātīgas citplanētiešu sugas, piebilda Šostaks.

Kinorežisors Ridlijs Skots

Kinorežisors Ridlijs Skots

Foto: Reuters/Scanpix

Tomēr, ja planēta atrodas vairāk nekā 70 gaismas gadus no Zemes, tā vēl no Zemes nav saņēmusi nekādus radiosignālus. Tās iedzīvotāji, lai cik tie arī nebūtu tehnoloģiski attīstīti, vēl nezina par cilvēku eksistenci. Pat, ja Zemes novērošana no liela attāluma viņiem ir atklājusi, ka mūsu atmosfērā ir skābeklis – un līdz ar to arī kaut kāda dzīvības forma – viņi diez vai ceļotu visu šo attālumi, lai aplūkot kaut ko tādu, kas varētu izrādīties tikai baktērijas, skaidroja Šostaks.

Tāpat citplanētieši diez vai iebruks mūsu saules sistēmā tikai tādēļ, lai nolaupītu resursus. Ja civilizācija ir tik attīstīta, ka ir izsmēlusi visus resursus tās zvaigznes sistēmā - uz ikvienas planētas, mēness un asteroīda – un meklē dabas resursus, tā, iespējams, ir attīstības stadijā, kad visu sev nepieciešamo var izgatavot no vienkāršākiem materiāliem, kas atrodas tai tuvumā, nevis ceļotu pāri galaktikai, lai iegūtu ļoti nelielus krājumus, sacīja astronoms.

Tikpat maz ticama ir viņu ierašās, ja viņiem būtu ienācis prātā lietot cilvēkus uzturā, viņš sacīja.

»Lai to darītu, viņiem būtu jāzina, ka mūsu organismā ir kaut kas interesants, ko viņi varētu pārstrādāt, un viņu ķermeņa ķīmija, iespējams būtu ļoti atšķirīga no mūsu,» skaidroja Šostaks.

Tomēr Skotam vienā jautājumā ir taisnība – ja citplanētieši ir spējīgi uzbūvēt kosmosa kuģi, kas spēj viņus nogādāt uz mūsu planētu, viņi noteikti būtu tehnoloģiski «pārāki» par cilvēkiem, atzina Šostaks. Tādā gadījumā būtu vērts klausīt Skota padomam un bēgt.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.05.2017
Ienākt apollo.lv