Svētā Jura (Georga) lenta - vēsture un mūsdienu pielietojums

Apollo
0 komentāru

Tuvojoties kārtējai Nacisma sagrāves un Otrā Pasaules kara upuru piemiņas dienai, kas mūsu valstī tiek oficiāli atzīmēta 8. maijā un «Uzvaras dienai», ko tāpat kā Jauno gadu zināma daļa mūsu valsts iedzīvotāju svin pēc Maskavas laika un tradīcijām, arī Latvijas pilsētu ielās visdažādākajās vietās un veidos redzama oranži melna lenta.

Svētā Jura (Georga) lenta - vēsture un mūsdienu pielietojums

Foto: Ieva Čīka/LETA

Šī atribūtika savas izplatības rādītājos Rīgas ielās (redzama jau mēnesi pirms svētkiem un vēl pusgadu pēc), pat tālu pārspēj Latvijas Republikas nacionālās atribūtikas izplatību pat valsts svētku dienās, kur nu vēl ikdienā. Lai gan šis simbols plaši redzams jau ne pirmo gadu, daudziem joprojām nav skaidra tā nozīme un izcelsme. Tad nu mēģināsim viest nelielu skaidrību šajā jautājumā. Tāpat pievērsīsimies tās mūsdienu izmantojumam un atsevišķiem tā aspektiem.

Ordeņa lentas vēsture

Pats lentas dizains nāk no Svētā Jura ordeņa, kas bija Cariskās Krievijas augstākais militārais apbalvojums, ko dažādos paveidos piešķīra gan virsniekiem, gan kareivjiem par īpašu varonību kaujās. Dibināts 1796. gadā ar Katrīnas II rīkojumu, tas bija kaujas apbalvojums, ko nepasniedza miera laikā, un kuru iegūt varēja tikai ar personīgu varonību neskatoties uz karavīra pakāpi vai izcelsmi. Izņēmums bija virsnieki, kas bija nodienējuši 25 gadus lauka dienestā [1]. Ar to ir apbalvoti arī daudzi latviešu karavīri - Lāčplēša ordeņa kavalieri, kas savulaik cīnījušies Cariskajā armijā strēlnieku rindās, Krievu – Japāņu karā un citos konfliktos [2]. Vienkāršāk runājot Latvijas Republikā vienīgais ordenis, kas būtu pēc nozīmes tam daudz maz analogs ir Lāčplēša Kara ordenis. Pēc 1917. gada Boļševiku apvērsuma Svētā Jura ordenis tika likvidēts, taču joprojām tika dalīts monarhistu armijās Pilsoņu kara laikā. 1943. gadā, kad karš starp Nacistisko Vāciju un Padomju Savienību noritēja pilnā sparā, tika izveidots Slavas ordenis, kurš pēc savas būtības un arī dizaina bija krietni līdzīgs nīsto «Balto» monarhistu, Svētā Jura Ordenim[3]. Tas nekas, ka ievērojama daļa no emigrantiem un arī vietējiem bijušajiem monarhistiem, kam bija izdevies izdzīvot padomju varas represijās, un jo sevišķi padomju varas apspiestā baznīca, atbalstīja Nacistisko Vāciju kā atbrīvotājus no komunisma un uztvēra šo karu, kā pilsoņu kara tiešu turpinājumu[4]. Šī ordeņa dizainiskā un arī mentālā saistība ar Cariskās armijas apbalvojumu kalpoja tam pašam mērķim, kam, piemēram, militāro pakāpju atjaunošana Sarkanajā armijā un daudz pielaidīgākā attieksme pret monarhistisko vēsturi propagandas izdevumos- proti, pacelt krievu tautas patriotismu, kas nonāk pretrunā ar komunisma dogmām, jo kā zināms komunistam nav dzimtenes, bet ir sava sabiedrības šķira. Lai kā tur arī nebūtu, nosacījumi Slavas ordeņa saņemšanai bija līdzīgi kā Svētā Jura ordenim - varonība kaujās, un tāpat kā priekštecis, arī šis ordenis bija elitārs.

Mūsdienu pielietojums

Tiktāl par pašu ordeni, bet ordeņa lentas, kas pašapliecināšanās vai kādā citā nolūkā tiek likta visās iespējamajās un neiespējamajās vietās, vēsture ir pavisam nesena un no tās, lai kā to neslēptu, tomēr lien ārā Kremļa ietekmes āža kāja. Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar valdības vairāk vai mazāk atbalstīto šovinisma uzplaukumu Krievijā pēdējās desmitgades gaitā, kur ietilpst kaut vai tāda organizācija kā «Naši», regulāri notiekošie «Krievu marši», biežie uzbrukumi cittautiešiem un citi pasākumi, kas pašu mājās tiek dēvēti par «patriotismu», bet ja tas notiek ārvalstīs, tad par «fašismu».

Pirmo reizi «sabiedriskā akcija» «Georga lenta» notika 2005. gadā un to līdz pat šim brīdim organizē ziņu aģentūra «RIA Novosti» («РИА Новости»), Sabiedriskā organizācija jaunatnes sociālajam atbalstam «Studentu kopiena» un Maskavas pilsētas vadība[5]. Oficiāli tās kodeksā, ar kuru katrs var iepazīties atsaucē norādītājā adresē, ir teikts, ka šī lenta ir apolitisks uzvaras simbols un tā nav un nedrīkst tikt saistīta ar politiku un izmantota politiskiem mērķiem[6]. Dīvaini gan, jo galvenais organizators «RIA Novosti» ir valstij piederoša ziņu aģentūra, kādreizējā «Padomju Informācijas biroja», jeb «Совинформбюро» tiešs pēctecis[7]. Tāpat starp daudzajiem akcijas sponsoriem un finansētājiem bez Maskavas domes ir Sporta, Tūrisma un Jaunatnes politikas ministrija, Krievijas Pasts, kā arī Preses un Masu komunikācijas federālā aģentūra, līdz ar to valsts iesaiste šajā «sabiedriskajā» pasākumā ir vairāk nekā acīmredzama[8]. Tas, kā šo simbolu «neviens politisks spēks nesaista ar politiku» ir labi redzams, kaut vai pēc tā, kas katru gadu šajā kontekstā notiek Latvijā, kur organizācijai, kas izdala lentas un organizē pasākumus ir cieša un pat neslēpta saikne ar partiju apvienību «Saskaņas Centrs», un jau tiek piesaistīta arī klaji prokremliska politiska organizācija «Naši»[9]. Demokrātiskā sabiedrībā katram ir tiesības pieminēt savus kritušos un svinēt kādus vien svētkus vēlas, taču diez vai ir pieņemami, ka ar klajas necieņas un iedomāta pārākuma izrādīšanu savai mītnes zemei un tās pamattautai, kurai šie svētki saistās nevis ar «atbrīvošanu», bet gan jaunas okupācijas un represiju sākumu, tiek mēģināts iegūt politiskas dividendes gan vietējā, gan augstākā līmenī. Bet nu pietiks par politiku, atgriezīsimies pie vēstures un pretrunām.

Iepriekšminētajā nolikumā norādīts, ka «Šis simbols ir mūsu cieņas apliecinājums veterāniem, piemiņa tiem kas krita kaujas laukā, pateicība tiem, kas atdeva visu frontei. Visiem tiem, kam pateicoties mēs uzvarējām 1945. gadā»[10]. Norobežojoties no krievu – fašistu episkās cīņas, šajā gadījumā sanāk īpatnēja pretruna, jo pēc būtības cara apbalvojums tiek saistīts ar tā pretinieku un vienlaicīgi arī slepkavu- komunistu sasniegtu uzvaru pār tiem, ar ko faktiski sadarbojās palikušie krievu monarhisti. Ja tas tiktu nosaukts par Slavas ordeņa lentu- šādas pretrunas nebūtu, bet tas atkal mestu «komunisma ēnu» uz visu pasākumu, un nebūtu saistīts ar dziļām tradīcijām.

Un visbeidzot, tāda slidena un mūsdienu liberālajā laikmetā nepopulāra lieta kā morāle. Vērojot apkārt notiekošo rodas jautājums, vai zinot šīs lentes nozīmi, proti, ka tā savulaik ir bijusi izcilas varonības zīme, ir pareizi tai atrasties pie mašīnas antenas vēl oktobrī, kad tā ir jau saulē izbalējusi un pa pusei nopuvusi? Vai katrs, kas, graužot saulespuķu sēklas stiprina to sev klāt pie sporta tērpa vai cepures maz ir cienīgs to nēsāt? Vai šāda simbola nonivelēšana un prasta apkārt vazāšana pie atslēgām vai suņu kaklasiksnām drīzāk nesanāk kā necieņa pret tiem, kas savulaik to ieguvuši par varoņdarbiem kaujas laukā?

Grūti būtu iedomāties, ka kāds latvietis tā vēlētos lietot, piemēram, Lāčplēša Kara ordeņa lenti, un vispār justos tiesīgs to nēsāt. Arī pašā Krievijā ir atšķirīgi viedokļi, kas nepiekrīt šādai simbola izmantošanai, saucot to par nekrietnu «flashmob» akciju vai zaimošanu, un viņiem ir grūti nepiekrist[11][12]. Tāpat rodas jautājums, vai ir pareizi karu, pie tam tik smagu un asiņainu, kaut arī uzvarētu, pieminēt ar šāda veida skaļiem pasākumiem. Ir taču arī citi, priecīgākiem notikumiem saistīti svētki, kuros taisīt skaļus un pompozus publiskus pasākumus ar salūtu un dzīrēm dienas garumā. Taču, ja kāds uzskata, ka par vairāk kā 20 miljoniem bieži vien ne bez savas «ģeniālās» pavēlniecības vainas bojāgājušo tautai pēc tam būtu jāpriecājas tā, it kā uzvara būtu notikusi nevis pirms vairāk kā 60 gadiem, bet aizvakar, neviens viņam neaizliedz to darīt.
 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

23

2014. gada 23. oktobris

Vārda dienas

Dainis, Dainida, DainaJevlampija, Deimons, Deimonds, Dainors, Dainīte, Dainita, Dainārs, Dainarts, Dainars, Daimons, Daimonds, Daimona

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz 0 ℃
Skaidrs

Vējš: 5 m/s

Saule lec: 08:14
Saule riet: 18:01
Dienas ilgums: 9:47

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

23.10.2014
Ienākt apollo.lv