Svētbrīdis Baigajā gadā un Gulaga nometnēs nogalināto piemiņai

Apollo
0 komentāru

Latvijas Okupācijas muzejs un Rīgas Politiski represēto biedrība šodien Rīgas 1.Meža kapu Balto krustu kapulaukā rīkos svētbrīdi, lai pieminētu Baigajā gadā un Gulaga nometnēs nogalinātos Latvijas iedzīvotājus.

Svētbrīdis Baigajā gadā un Gulaga nometnēs nogalināto piemiņai

Foto: Lita krone/LETA

Svētbrīdis sāksies plkst.17, un tajā aicināts piedalīties ikviens interesents. Svētbrīdi pie Baltajiem krustiem vadīs Rīgas evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme, ar dziesmām pasākumu kuplinās vīru koris «Tēvija» un diriģents Jānis Sējāns, informēja muzeja sabiedrisko lietu vadītāja Inese Krieviņa.

Pirmajā padomju varas okupācijas gadā (1940-1941) Latvijas iedzīvotāji bija baiļu pārņemti. Viena no labi zināmām komunistiskā terora epizodēm, līdzās 14.jūnija deportācijai, ir Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina parakstītā rezolūcija uz 78 apcietināto saraksta: «Sociālās bīstamības dēļ - visus nošaut».

Nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas atrada pēc vācu okupācijas varas ienākšanas apraktus Centrālcietuma pagalmā un pēc ekshumācijas 6.jūlijā 1941.gadā guldīja Meža kapos, aizsākot Balto krustu kapulauka vēsturi.

Balto krustu kapulaukā guldīti vēl līdz pat 1944.gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. To skaits pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 120.

«Tā saucamā «Šustina saraksta» oriģināls glabājas Okupācijas muzeja krājumā. Šo sarakstu atrada Centrālcietumā tūlīt pēc sarkanās armijas padzīšanas. Tas ļauj precizēt ne tikai bojāgājušo personības, bet tā ir arī spilgta liecība par šiem cilvēkiem izvirzīto apsūdzību absurdumu. Vairākus no viņiem apcietināja 1941.gada naktī no 23.jūnija uz 24.jūniju un viņu vienīgais «noziegums» bija Līgo svētku svinēšana. Padomju drošības iestādes gan uzskatīja, ka 56 gadus vecais atvaļinātais Latvijas armijas pulkvedis Nikolajs Fogelmanis «savā pagalmā aizkūris ugunskuru, un līdz ar to veicinājis vācu aviācijas bumbu trāpījumus un objektu sagraušanu», bet Viktors Somovičs «uz ielas dziedājis fašistiskas dziesmas un izsmējis padomju iekārtu»,» norādīja Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs.

Tāpat tika minēts, ka pazīstamais Latvijas skolu departamenta vicedirektors Arnolds Čuibe un viņa dēls arhitekts Arnolds Nikolajs Čuibe «vācu aviācijas uzlidojumu laikā tiem signalizējuši spiegošanas nolūkos», lai gan īstenībā savā aresta dienā 27.jūnijā viņi tikai stāvēja pie atvērta loga un smēķēja, skaidroja Neiburgs.

2006.gada novembrī Balto krustu kapulaukā par Rīgas domes līdzekļiem īstenoja un atklāja memoriālu «Ēna», ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā pārvērta tēlnieks Jānis Karlovs. Kapulaukā pie lielā krusta pamatnes ir ierakta urna ar Gulaga nometņu vietās paņemto zemi. 1990.gadu vidū zemi savāca un atveda uz Latviju represētais Ilmārs Knaģis un viņa domubiedri. Daudzi tūkstoši deportēto un politiski vajāto tika ieslodzīti un nobendēti šajās nometnēs, bet to mirstīgās atliekas turpina gulēt neatpazītos kapulaukos svešumā. Arī šo ļaužu piemiņu tagad nes Balto krustu kapulauks.

Latvijas Okupācijas muzejs ik gadu 6.jūlijā Balto krustu kapulaukā organizē piemiņas brīdi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Receptes

Vairāk

eKlase

Apollo E-veikali

01

2014. gada 1. oktobris

Vārda dienas

Lāsma, Zanda, ZandisLasma, Lāse, Lāsmiņa, Balcers, Lāra

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +5 ℃
Skaidrs

Vējš: 1 m/s

Saule lec: 07:27
Saule riet: 18:58
Dienas ilgums: 11:31

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

01.10.2014
Ienākt apollo.lv