SVF ekonomisti apsūdz Zviedrijas bankas Baltijas valstu nabadzības vairošanā

Apollo
0 komentāru

Zviedrijas banku savulaik īstenotā kreditēšanas buma dēļ Baltijas valstis ir kļuvušas nabagākas nekā tās varēja būt, ja šāds bums nekad nebūtu noticis, trešdien vēstī aģentūra «Reuters», atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomistiem.

SVF ekonomisti apsūdz Zviedrijas bankas Baltijas valstu nabadzības vairošanā

Foto: Ieva Čīka/LETA

Savā jaunākajā darba dokumentā fonda ekonomisti Anne Marija Gulde-Volfa un Bass Bakers secina, ka Rietumu banku ekspansija pārplūdināja vairākas jaunās Eiropas Savienības (ES) valstis, tostarp Latviju, Lietuvu, Igauniju un Bulgāriju, ar naudu un palīdzēja radīt tādas nelīdzsvarotības, kas bija daudzkārt lielākas nekā pirms 1997.gada krīzes Āzijā.

Kreditēšanas bums Baltijas un Balkānu valstīs laika posmā, kas aptver 2003.-2006.gadu, tagad ir padarījis abu šo reģionu valstis nabadzīgākas nekā tās varēja būt, ja šāds bums nekad nebūtu noticis, secina SVF eksperti.

Pēc viņu paustā, krasais kritums, kas sekoja bumam Baltijā un Balkānos, nozīmē, ka daudzus gadus šo reģionu valstis ir augušas mazāk nekā Centrāleiropas zemes Polija, Čehija un Slovākija, kuras neieslīga līdzīgās aizņemšanās pārmērībās.

«Lai gan kreditēšanas bumi radīja spēcīgu izaugsmi buma cikla laikā, tiem sekojošie kritumi ir bijuši tik dziļi, ka laika periodā, kas aptver 2003.-2010.gadu, valstīs ar spēcīgāko kreditēšanas bumu vidējais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir bijis lēnāks nekā valstīs, kas šādu bumu nepieredzēja,» sacīts dokumentā.

«Tādējādi secinājums, ka straujā finanšu sektora ekspansija ir labvēlīgi ietekmējusi ekonomikas izaugsmi, varētu būt bijis pārlieku optimistisks,» uzsver tā autori.

Pēc viņu paustā, lai gan rietumvalstu kredītiestāžu finansētais iekšzemes patēriņa pieaugums palīdzēja palielināt iekšzemes kopproduktu Baltijā un Balkānos, tas arī lielā mērā palielināja šo reģionu valstu tirdzniecības deficītus, izraisīja strauju inflācijas lēcienu un samazināja konkurētspēju.

Dokumentā minēts, ka Baltijas valstu banku tirgū lielākie dalībnieki ir Zviedrijas bankas, tostarp «Swedbank» un SEB, savukārt Balkānos galvenās pozīcijas ir Austrijas bankai «Erste Group», Itālijas «Unicredit» un Vācijas «Raiffesen International».

Tā autori norāda, ka līdz 2003.gadam kopējais kapitāla pieplūdums Austrumeiropā bija lielā mērā viengabalains, taču vēlākajos gados kapitāla plūsmās sāka parādīties milzīgas atšķirības. Laika posmā, kas aptver 2003.-2007.gadu, Čehijā ieplūda kapitāls 33% apmērā no tās IKP apmēra 2003.gadā, savukārt Bulgārijā ieplūdušā kapitāla apmērs bija teju divas reizes lielākas nekā IKP 2003.gadā.

Visās jaunajās ES valstīs Austrumeiropā šā kapitāla pieplūdums bija vidēji trīs reizes lielāks nekā laikā pirms Āzijas krīzes. Valstīs, kurās kreditēšanas pieaugums bija vislielākais, lielāko daļu no ieplūdušā kapitāla veidoja kapitāls, kuru ieveda tur strādājošo banku mātesbankas Rietumeiropā, liecina SVF ekonomistu aprēķini.

SVF darba dokumentos paustie viedokļi ne vienmēr sakrīt ar SVF oficiālo nostāju, tomēr abi šā dokumenta autori ir aktīvi iesaistīti fonda politikas veidošanā valstīs, uz kurām attiecas dokumentā ietvertie secinājumi, - Gulde-Volfa ir bijusi SVF misijā Latvijā, bet Bakers ir bijis SVF misijas vadītājs Bulgārijā, atgādina «Reuters».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv