«Swedbank» Baltijas jūras reģiona apskatā iesaka investēt ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā

Apollo
1 komentārs

Šobrīd ir piemērotākais laiks investēt ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā, teikts «Swedbank» jaunākajā Baltijas jūras reģiona apskatā.

«Swedbank» Baltijas jūras reģiona apskatā iesaka investēt ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā

Evija Trifanova/LETA

«Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā. Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus. Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā,» teikts apskatā, atzīmējot, ka galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu.

Tāpat apskatā minēts, ka «Swedbank» aprēķinātā Baltijas jūras indeksa (BSI) kāpums pēdējā gada laikā ir bijis niecīgs. «Uzlabojumi institucionālajā vidē reģionā ir bijuši, tomēr tikpat ātri kā citur pasaulē. Lai apsteigtu konkurentus, jāskrien ātrāk! Reģiona priekšrocības joprojām ir izglītībā, loģistikā un pārvaldībā, kur tas ir TOP 20% pasaulē. Savukārt visvairāk darāmā ir darba tirgus, finanšu tirgu dažādošanas un nodokļu politikas jomās. Vislielākais izaicinājums ir būtiskas biznesa vides atšķirības valstu starpā, kas bremzē reģiona integrāciju un izaugsmi,» sacīts apskatā.

Vienlaikus bankas analītiķi arī atzīmē, ka desmit gadu perspektīvā BSI vērtējumā ir notikusi zināma konverģence reģiona strukturālajā kvalitātē. Lielāko uzlabojumu salīdzinājumā ar pārējo pasauli pieredzējušas Polija, Krievija un Lietuva, savukārt pasliktinājums bijis Ziemeļvalstīs.

Tajā pašā laikā apskatā norādīts, ka Krievija daudzās jomās dramatiski atpaliek no citām reģiona ekonomikām, turklāt BSI pilnībā neatspoguļo ģeopolitiskos riskus, tāpēc praksē biznesa vides atšķirības ar Krieviju ir vēl lielākas.

«Ekonomikas izaugsme Latvijā šogad ir pozitīvi pārsteigusi. Esam biznesa cikla kāpuma fāzē, un lai gan izaugsmes tempi kļūs lēnāki, arī 2018. un 2019.gadā ekonomikas kāpums joprojām būs gana jestrs un plašs. Ciklam nobriestot, mainās ekonomikas izaugsmes dzinuļi. Pēdējās dekādes laikā preču un pakalpojumu eksports ir bijis galvenais dzinējs, eksporta īpatsvaram iekšzemes kopproduktā pieaugot no 42% līdz 62%. Lai gan eksporta straujākais kāpums jau ir aiz muguras, solīda izaugsme turpināsies. Par ekonomikas galveno vilcēju kļuvis iekšzemes pieprasījums - investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Arvien spilgtāk iezīmējas šī biznesa cikla karstākais punkts - darba tirgus. Darba tirgus uzkaršana ir gan cikliska - līdz ar ekonomikas izaugsmi aug pieprasījums pēc darbiniekiem -, gan strukturāla - iepriekšējo gadu zemās dzimstības un emigrācijas ietekmē sarūk potenciālo darbinieku skaits. Silstošais darba tirgus veicina strauju algu pieaugumu, kas, ja neiet roku rokā ar līdzvērtīgu ražīguma kāpumu, apdraud uzņēmumu konkurētspēju,» teikts apskatā.

Pēc bankas analītiķu prognozētā, darba tirgus radītie izaicinājumi būs aktuāli arī nākamajos gados.

«Aizejošais gads ir bijis diezgan aktīvs dažādu reformu, piemēram, nodokļu, veselības aprūpes sistēmas, izglītības jomās iekustināšanai, kas gan BSI indeksā sāks parādīties tikai no nākamā gada laika nobīdes dēļ. Neskatoties uz padarīto, Latvijas uzņēmējdarbības vide aizvien ir salīdzinoši vāja uz pasaules fona - citi kustas uz priekšu ātrāk. Šobrīd straujās izaugsmes laiks piedāvā iespējas ieguldīt reformās, dodot laiku tās papildināt un labot pieļautās kļūdas. Tomēr diez vai 2019.gada budžets būs dāsns reformu finansēšanai vēlēšanu tuvuma dēļ. Nākamā iespēja sākt reformas būs vien 2020.gada budžetā. Tad ekonomika jau augs lēnāk, un kļūdas labot būs daudz grūtāk,» uzsvērts apskatā.

Tajā arī minēts, ka, atgūstoties no krīzes, Baltijas valstis ir spējušas mazināt ienākumu līmeņu atšķirību ar Eiropas Savienību (ES). Lietuva ir bijusi īpaši veiksmīga, pērn aizsteidzoties priekšā Igaunijai, ko sekmēja ne tikai straujāks ražīguma kāpums, bet arī lēnāka cenu konverģence ar ES un izteiktāks iedzīvotāju skaita kritums, salīdzinot ar Igauniju. «Lēnākas cenu konverģences ietekme izgaisīs, un galveno lomu arvien uzskatāmāk spēlēs ražīguma pieaugums. Attīstītāko valstu ienākumu līmeni spēsim noķert vien tad, ja nenoguruši rūpēsimies par ražīguma pieaugumu un nemitīgi uzlabosim un pilnveidosim ekonomikas institucionālo un strukturālo kvalitāti,» teikts apskatā.

Pēc aktīvu apmēra «Swedbank» ir lielākā banka Latvijā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv