Swedbank prognozē, ka sērijveida dzīvokļi mikrorajonos kļūs pieejamāki Attēlu galerija

Apollo
11 komentāri

Swedbank Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā 3.ceturksnī sasniedzis 158.4 un nu jau ir augstākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Šī gada 9 mēnešos mājokļu pieejamība ir augstākā kopš indekss tiek aprēķināts, tomēr uzlabojums bijis ļoti segmentēts, pieejamība visstraujāk uzlabojusies sērijveida dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos, kur pēdējos trīs gados praktiski nav bijis cenu pieauguma. Savukārt jauno projektu pieejamība mikrorajonos ir ievērojami zemāka.

Tā secināts jaunākajā Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības apskatā.

Šogad MPI Rīgā uzlabojies, jo algu kāpums straujāks par dzīvokļa cenu pieaugumu

Šī gada deviņos mēnešos MPI Rīgā bijis 155.3 punkti, kas nozīmē, ka «standarta» mājsaimniecības kopējie ienākumi ir par 55.3% augstāki nekā tas būtu vidēji nepieciešams, lai atļautos mājokļa kredītu un novirzītu tā apkalpošanai ne vairāk par 30% no ģimenes ienākumiem. MPI var piedzīvot svārstības ceturkšņu griezumā, taču gada vidējie rādītāji liecina, ka mājokļu pieejamība šogad bijusi augstākajā līmenī kopš 2005.gada, kad indekss tiek aprēķināts. Tas tāpēc, ka procentu likmes un dzīvokļu vidējā cena šogad ir joprojām krietni zemākas nekā «treknajos gados», turklāt vidējā alga «uz rokas» Rīgā ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni. Šī gada deviņos mēnešos mājokļa pieejamība ir turpinājusi uzlaboties, jo vidējā alga Rīgā augusi straujāk nekā dzīvokļu cenas, kamēr procentu likmes pat mazliet samazinājušās, salīdzinot ar pērno gadu.

«Lai gan pašlaik mājokļa pieejamība ir salīdzinoši augsta, jāatceras, ka daļēji tas ir dēļ zemajām procentu likmēm, kas nudien nebūs tik zemas visu kredīta atmaksas periodu. Īstermiņa starpbanku procentu likme EURIBOR, kas kalpo par bāzi hipotekāro kredītu aizņemšanās likmēm, ir bijusi neierasti zema dēļ eirozonas problēmām un Eiropas Centrālas Bankas (ECB) rīcības. Līdzko redzēsim noturīgāku un spējāku izaugsmi un līdz ar to arī straujāku cenu kāpumu eirozonā, īstermiņa procentu likmes pakāpeniski ies uz augšu. Straujāks kāpums varētu notikt 2015.gada otrajā pusē vai 2016.gada sākumā, kad ECB varētu sākt palielināt bāzes likmes, » saka Kristilla Skrūzkalne, Swedbank ekonomiste.

Mājokļu pieejamība šogad uzlabojusies arī Viļņā, tomēr tā krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām (galvenokārt dēļ tā, ka mājokļu cenas attiecībā pret vidējo algu ir augstākas). Savukārt Tallinā, kur mājokļu pieejamība jau ierasti bijusi visaugstākā, tā šogad ir nedaudz vājinājusies, jo dzīvokļu cenas augušas straujāk nekā vidējā alga, kamēr procentu likmes saglabājušas daudz maz stabilas. Līdz ar Tallinas MPI samazināšanos Rīgas mājokļu pieejamība šī gada trešajā ceturksnī bija augstākā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.

Nerezidenti dominē luksusa dzīvokļu segmentā, citur to ietekme ir krietni mazāka

Rīgas mājokļu tirgū šogad vērojama pakāpeniska izaugsme, dzīvokļu cenas lēni pieaug un aktivitāte kļuvusi mundrāka. Šī gada deviņos mēnešos darījumu skaits pieauga par 22% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, tiesa, no salīdzinoši zemas bāzes. Dzīvokļu cenas pieaugušas par 1.6%. Tomēr izaugsme nav bijusi vienmērīga un plaša, Rīgas mājokļu tirgus dinamika joprojām ir ļoti segmentēta.

Dārgāko dzīvokļu segmentā dominē nerezidenti, kas iegādājas aptuveni divas trešdaļas no dzīvokļiem, kuru cena ir virs 100 tūkstošiem eiro. Likumsakarīgi, augsts pieprasījums nozīmē arī cenu kāpumu. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka nerezidenti galvenokārt ir koncentrējušies uz dārgajiem dzīvokļiem Rīgas centrā un pievilcīgākajos jaunajos projektos, savukārt citos segmentos to ietekme ir maza. Kopējā dzīvokļu tirgū Rīgā nerezidenti veido nedaudz vairāk kā trešdaļu no kopējās darījumu vērtības.

«Līdz šim bijušas diezgan skaidras atšķirības starp to, kuros tirgus segmentos mājokļus pērk nerezidenti un kuros vietējie iedzīvotāji. Iespējams, pakāpeniski tas mainīsies un atšķirības starp nerezidentu un rezidentu segmentiem kļūs mazāk izteiktas,» saka Jānis Deksnis, Swedbank nekustamo īpašumu speciālists.

Jāņem arī vērā, ka nekustamā īpašuma cenu segmentā virs 100 tūkstošiem eiro nerezidenti ierasti izvēlas dzīvokļus, kamēr vietējie pircēji dod priekšroku privātmājām. Turklāt, vietējie pircēji lielāku vērību pievērš praktiskajiem apsvērumiem, proti, vai ir pieejama auto stāvvieta un vai tuvumā atrodas skola, kamēr nerezidentiem svarīgs ir arī dzīvokļa prestižs, secina J. Deksnis.

Šogad rezidentu aktivitāte manāmi augusi jaunajos projektos mikrorajonos un tur dzīvokļu cenas pēdējos gados ir noturīgi pieaugušas. Aktivitāte sērijveida dzīvokļos, kurus joprojām izvēlas lielākā daļa vietējo pircēju, kopš recesijas arī ir kāpusi, bet cenu pieaugums bijis visai niecīgs. Līdz ar vidējās algas kāpumu un aizņemšanās likmju samazināšanos mājokļa pieejamība sērijveida dzīvokļos mikrorajonos pēdējos gados ir spēji uzlabojusies. Savukārt mikrorajonu jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums ir atsvēris vidējās algas pieaugumu un procentu likmju samazinājumu. Līdz ar to šo dzīvokļu pieejamība ir krietni zemāka nekā sērijveida dzīvokļu un ir vien uz pieejamības robežas, proti, «standarta» mājsaimniecības kredītmaksājumi par šī tipa dzīvokli svārstās ap 30% no to ienākumiem.

Tirgus turpinās atkopties, bet atšķirības saglabāsies – to noteiks kvalitāte un atrašanās vieta

Nākamgad mājokļu tirgū turpināsies pakāpeniska izaugsme, tiesa, tā joprojām būs segmentēta, prognozē J.Deksnis. Joprojām svarīga loma dzīvokļu cenu kāpumam būs gan dzīvokļa atrašanas vietai, gan kvalitātei, līdz ar to pastiprināsies cenu atšķirības ne tikai starp centra un mikrorajonu dzīvokļiem, bet arī pašu mikrorajonu vidū. Gaidāms, ka jaunu projektu attīstība turpināsies, tomēr dzīvokļu piedāvājums tirgū turpmākajos gados varētu mazināties, jo banku meitu sabiedrību portfelī esošais dzīvokļu skaits sarūk.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
12

2017. gada 12. decembris

Vārda dienas

Otīlija, IvetaZezostris, Otilija, Otālija, Ofēlija, Odita, Odeta, Ivete, Iverts, Iverta, Igita, Igila, Igeta, Atāls, Atala

Valūtu kursi

12.12.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv