Tagad ārzemniekiem vienkāršāk iegūt darba atļauju Latvijā

Apollo
0 komentāru

1. jūlijā stājās spēkā vairāki normatīvie akti, kas saistīti ar ārzemnieku ieceļošanu un nodarbināšanu Latvijā. MK 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 553 «Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem» ievieš vienas pieturas aģentūras principu darba atļauju un uzturēšanās atļauju pieprasīšanas procedūrā, kā arī nosaka to ārzemnieku kategorijas, kuriem ir tiesības strādāt pie jebkura darba devēja Latvijā. Noteikumi paplašina to ārzemnieku loku, kuriem ir tiesības saņemt darba atļauju, pamatojoties uz vīzu. 

cc licensed flickr photo shared by masochismtango

cc licensed flickr photo shared by masochismtango

Foto: CC Licence

Darba atļauju ārzemniekam izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Ja ārzemniekam izsniegta vīza, kurā norādīts, ka tā derīga tikai ar darba atļauju, viņam, pirmo reizi ieceļojot Latvijā, trīs darbdienu laikā pēc ieceļošanas jāvēršas PMLP darba atļaujas pieprasīšanai.

Jaunie noteikumi nosaka: ja komersants kā darba devējs ir paredzējis nodarbināt ārzemnieku, noslēdzot darba līgumu, viņš Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē piesaka brīvu darba vietu, un pēc pieteikšanas tai ir jābūt brīvai ne mazāk par mēnesi līdz dienai, kad darba devējs vēršas pārvaldē, lai apstiprinātu ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam.

Ja ar ārzemnieku tiek noslēgts uzņēmuma līgums, brīva darba vieta NVA nav jāpiesaka.
Ja ārzemnieku plāno nodarbināt pie vairākiem komersantiem vai vairākos amatos vai profesijās pie viena komersanta, darba atļauja nepieciešama katram darba veidam. Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tajā profesijā vai amatā, kas norādīts darba atļaujā. Darba atļauja jāuzglabā ārzemnieka darba izpildes vietā.

Izņēmuma kārtā PMLP ir tiesīga izsniegt darba atļauju bez brīvas darba vietas pieteikšanas NVA filiālē atbilstoši vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņam šo noteikumu 11., 12., 13., 14. un 15. punktā minētajām ārzemnieku kategorijām. To vidū, piemēram, ir ārzemnieki, kurus Latvijā paredzēts nodarbināt par mūziķi, dziedātāju, dejotāju, aktieri, u.tml.; par pedagogu akreditētā izglītības iestādē; par profesionālu sportistu pēc sporta kluba uzaicinājuma vai par sporta treneri utt.

Tas pats attiecas arī uz ārvalstu studentiem, kuri Latvijā ieradušies mācību praksē vai stažēties akreditētā izglītības iestādē vai komercsabiedrībā; komercreģistrā reģistrētiem valdes vai padomes locekļiem, personālsabiedrības biedriem, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personām, kuras pilnvarotas pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, u.c. Arī individuālie komersanti un pašnodarbinātās personas var saņemt darba atļauju bez brīvas darba vietas pieteikšanas aģentūras filiālē atbilstoši termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņam.

Imigrācijas likumā nesen veiktie grozījumi paredz arī priekšrocību tiem ārzemniekiem strādāt pie jebkura darba devēja Latvijā, ja ir saņemta termiņuzturēšanās atļauja, kas Latvijai devuši finansiālu labumu: kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījuši ne mazāk kā 25 000 latu un kas valsts un pašvaldības budžetā kopā saimnieciskā gada laikā nodokļos samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu. Tas pats attiecas uz personām, kurām pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās un kuru kopējā darījumu vērtība ir ne mazāka kā 100 000 latu, vai viens vai vairāki nekustamie īpašumi laukos, kuru kopējā darījumu vērtība ir ne mazāka kā 50 000 latu; kā arī personām, kuras veikušas finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv