Tasmānijas tīģera žokļi bija pārāk vāji aitas nogalināšanai

Apollo
0 komentāru

Austrālijas aitkopju iznīdētais Tasmānijas tīģeris nemaz nav bijis spējīgs nogalināt pieaugušu aitu, jo tā žokļi bija pārāk vāji, secinājuši austrāliešu zinātnieki.

pengo-au

pengo-au

Foto: CC Licence

Tasmānijas tīģeris jeb somainais vilks (Thylacinus cynocephalus) tika iznīdēts līdz izmiršanai 20.gadsimta trīsdesmitajos gados, jo tika uzskatīts, ka tas medīja aitas.

Aitkopība tolaik bija Austrālijas ekonomikas galvenais stūrakmens, un valdība izstrādāja atlīdzības shēmu, lai iznīdētu somaino vilku.

"Tajā laikā [Tasmānijas tīģerim] bija patiešām slikta reputācija, atainojot dzīvnieku kā ļaunu un pārmērīgu aitu slepkavu," sacīja pētījuma vadītāja Marī Atarda.

Taču Jaundienvidvelsas universitātes zinātnieki, analizējot dzīvnieka skeletu un modelējot tā funkcionalitāti datorā, secinājuši, ka pieaugušas un pretestību izrādošas aitas nogalināšana somainajam vilkam nemaz nav bijusi pa spēkam.

"Mēs ieskenējām galvaskausu un tad izmantojām programmu, ko lieto inženieri, lai pārbaudītu cilvēku būvētu struktūru, kā tiltu un lidmašīnu spārnu, izturību," skaidroja viens no pētījuma dalībniekiem Stīvens Rou.

Pētījumā atklājies, ka Tasmānijas tīģera žokļi un sakodiens bija pārāk vājš, lai dzīvnieks varētu nogalināt pieaugušu aitu.

"Ja liels zīdītājs, piemēram, lielais kaķis, vēlas pievārēt lielu medījumu, tam ir jāieķeras upura rīklē un tas jānosmacē. Somainais vilks uz to nebija spējīgs," skaidroja Rou.
Arī dzīvnieka zobi vairāk bijuši piemēroti mīksto audu noplēšanai un sagremošanai, nevis kaulu drupināšanai.

Salīdzinot datus par Tasmānijas tīģera sakodienu ar līdzīgu dzīvu sugu īpatņiem, zinātnieki aprēķinājuši dzīvnieka ticamāko barības avotu.

"Tas, visdrīzāk, pārtika no maziem dzīvniekiem, kā oposumiem. Un tā ierobežotais uzturs, visdrīzāk, paātrināja izmiršanu," piebilda Rou.

"Tikai gadsimta laikā kopš eiropiešu ierašanās Austrālijā somainais vilks bija novests uz iznīcības sliekšņa," savā ziņojumā raksta Atarda.

"Šis dzīvnieks mulsināja kolonistus, un cilvēki viņus medīja baiļu un naida dēļ."
Tasmānijas valdība galu galā saprata, ka somainais vilks ir uz iznīcības sliekšņa, nosakot tam oficiālu aizsardzību, taču tad jau bija par vēlu.

"Tas bija tikai divus mēnešus pirms pēdējā zināmā Tasmānijas tīģera nāves Hobārtas zoodārzā," norādīja Atarda.

"Somainā vilka šausmīgais zaudējums norāda uz netaisno un nevērīgo mūsu floras un faunas iznīcināšanu. Tas ir atgādinājums par to, ko mēs esam zaudējušu, un bez tūlītējas iejaukšanās citas sugas piemeklēs tāds pats liktenis," uzsvēra zinātniece.

Tasmānijas tīģeris bija sunim līdzīgs somains plēsoņa ar raksturīgām svītrām uz muguras. Sākotnēji tas apdzīvoja visu Austrāliju un Papua Jaungvineju, bet apmēram pirms 200 gadiem pilnībā izzuda no Austrālijas kontinenta un saglabājās vienīgi Tasmānijā. 19.gadsimta laikā fermeri ievērojami samazināja šo plēsoņu populāciju, masveidā viņus apšaujot, indējot un citādi likvidējot, tos vainojot aitu saplosīšanā.

Pēdējais savvaļas somainais vilks tika nošauts 1930.gadā, bet pēdējais zināmais šīs sugas pārstāvis nomira 1936.gada 7.septembrī Hobārtas zoodārzā. 1986.gadā suga oficiāli tika atzīta par izmirušu, kaut gan vēl pat līdz mūsdienām ik pa laikam tiek apgalvots, ka šis dzīvnieks šad tad manīts Tasmānijas mežos.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv