Tauki no taukiem atšķiras: no kuriem labāk izvairīties?

Apollo
15 komentāri

Trekns ēdiens daudziem ir sinonīms garšīgam ēdienam vai arī veselībai un slaidam augumam bīstamam ēdienam. Tomēr ne visiem taukains ēdiens šķiet garšīgs vai traucē uzturēt slaidu augumu un labu veselību. Tauku dažādā izpausme meklējama tauku sastāvā un cilvēka organisma atšķirīgajā reakcijā uz tiem. Pastāv 4 taukskābju veidi – piesātinātās taukskābes, mononepiesātinātās un polinepiesātinātās taukskābes, un trans-taukskābes. Ko katrs no tauku veidiem dod vai nodara mūsu organismam un no kādiem taukiem labāk izvairīties, stāsta uztura speciālists iesaka vēstnese Inga Pūce.

Tauki no taukiem atšķiras: no kuriem labāk izvairīties?

Foto: Evelyn Chin

Tauki organismā ir rezerves enerģijas avots un šūnu uzbūves sastāvdaļa. Turklāt ar to palīdzību organismā uzsūcas dažādas vielas, piemēram, taukos šķīstošie vitamīni, tādēļ samazināt tauku daudzumu uzturā līdz minimumam nav veselīgi. Dienas laikā būtu jāuzņem aptuveni 1 grams tauku uz kilograma svara. Ja cilvēkam ir liekais svars, tauku daudzums uzturā būtu jāsamazina, un tas nedrīkstētu pārsniegt 30% no kopējās dienā uzņemamās enerģētiskās vērtības. Svarīgi arī zināt, kādus taukus lietot uzturā. Tiek izšķirti četri tauku veidi – piesātinātās taukskābes, mononepiesātinātās un polinepiesātinātās taukskābes (reizēm šīs tiek grupētas kopā un ir zināmas kā nepiesātinātie tauki), un trans-taukskābes. Visos produktos ir dažādu taukskābju kombinācija, tomēr vienas ir vairāk nekā otras. 

Piesātinātās taukskābes 

Piesātinātās taukskābes zināmas arī kā palmitīnskābe un stearīnskābe. Parasti tās istabas temperatūrā ir cietas un galvenokārt atrodas augu un dzīvnieku taukos – gaļā, kā arī palmu eļļā. Pārāk daudz piesātināto taukskābju uzturā palielina sirds slimību risku, veicina saslimšanu ar vēzi, kā arī aptaukošanos. Tās paaugstina arī «sliktā» holesterīna līmeni asinīs, kas liecina par asinsvadu sieniņu iekaisumu, un parasti noved pie izmainīta asins sastāva.

Polinepiesātinātās taukskābes 

Polinepiesātinātās taukskābes atrodamas saulespuķu, sojas, kukurūzas, kviešu asnu, linsēklu, rapšu un valriekstu eļļā, kā arī zivīs. Šie tauki tiek uzskatīti par veselīgiem taukiem. Īpaši – Omega 6 un Omega 3 taukskābes, kas var palīdzēt mums uzturēt labu veselību, samazinot holesterīna līmeni asinīs, novēršot sirds saslimšanas un dažus vēža veidus. «Tieši šis taukskābju veids organismā ir svarīgākais, jo šie tauki ir iesaistīti bioloģiski aktīvu vielu sintēzē un piedalās šūnas apvalka veidošanā. Savukārt piesātinātās taukskābes dod koncentrētu enerģiju. Ja piesātinātos taukus uzturā lieto par daudz, tie pārvēršas taukaudos un veicina aptaukošanos,» padomos dalās uztura speciāliste Inga Pūce.

Mononepiesātinātās taukskābes 

Šīs taukskābes tiek sauktas arī par oleīnskābi, kas atrodas olīveļļā, rapšu eļļā, zemesriekstu eļļā. Istabas temperatūrā tās parasti ir šķidrā veidā, bet sasaldējot tās var kļūt cietas. Pastāv uzskats, ka arī šīs taukskābes var līdzēt dažu vēža un sirds slimību novēršanā.

Trans-taukskābes 

Trans-taukskābes ir nepiesātinātās taukskābes, kas no pārējām atšķiras ķīmiski. Tās veidojas, kad eļļa tiek cietināta, veidojot margarīnu (šis tauku veids uz iepakojumiem tiek arī saukts par «hidrogenātu»). Šos taukus pārtikas ražotāji bieži izmanto dažādos konditorejas izstrādājumos. Ēdot pārtiku, kas bagāta ar trans-taukiem, var palielināties kaitīgais holesterīna daudzums asinīs un samazināties labais holesterīna līmenis. Trans-tauki rada iekaisumus, kas var izraisīt dažādas sirds slimības, insultu, diabētu un citas hroniskas slimības. Tie veicina insulīna rezistenci, kas palielina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu. Pētījumi, kas tika veikti Harvard School of Public Health norādīja, ka trans-tauki var kaitēt veselībai, palielinot risku saslimt ar sirds slimībām par 23%.

Sliktie tauki nav vienīgais drauds mūsu organismam. Uztura speciāliste Inga Pūce iesaka ikdienā uzturā lietot arī mazāk sāls un cukuru, ēst produktus, kuros ir vairāk šķiedrvielu, lietot tikai dabīgus aromatizētājus, kā arī izvairīties no ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem. Šie ir seši vienkārši principi, kas neprasa lielas pārmaiņas cilvēka ikdienas ēšanas paradumos, tomēr ilgtermiņā spēj būtiski ietekmēt mūsu veselību.

Kā rāda SKDS un «Rimi» pētījums «Kā ēd Latvija?» (2016) 76% iedzīvotāju, iegādājoties pārtiku, nepievērš uzmanību marķējumā norādītajam preču sastāvam un norāda, ka viņiem ir grūti orientēties plašajā piedāvājumā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv