Tavs bērns ir redzes, dzirdes vai sajūtu cilvēks?

Apollo
0 komentāru

Uz šīs pasaules dzīvo 5 840 000 000 cilvēku un neviens no tiem nav līdzīgs otram, jo katrā mīt kaut kas īpašs. Ar to, ka atšķiramies viens no otra – uzvedībā, domās, dzīves uztverē, mēs saskaramies un ievērojam to ik uz soļa.

CC Licence

CC Licence

Foto: http://www.flickr.com/photos/angel_ina/

Piemēram, visa ģimene dodas pastaigā pa mežu. Pēc šīs pastaigas katram ģimenes loceklim lūdz padalīties ar piedzīvoto. Noklausoties katra stāstīto, reizēm var rasties sajūta, ka katrs no viņiem bijis kādā citā, atšķirīgā vidē. Mammu iepriecināja skaistais dabasskats, tēti sajūsmināja pavasara putnu klaigas un strauta čalošana, bet bērnu – mīkstā zālīte, kurā varēja pakūleņot, sajusties kā meža zvēriņš un sasildīties pavasara saulītes staros.

Kā tā? - Tas tāpēc, ka mēs katrs apkārtējo vidi uztveram ar dažādu maņu orgānu palīdzību – ar redzi, dzirdi, tausti, ožu un garšu.

Katram cilvēkam ir trīs visizteiktākie uztveres kanāli:
- Vizuālais – saistīts ar redzi;
- Audiālais – saistīts ar dzirdi;
- Kinestētiskais – saistīts ar tausti, garšu, smaržu, sajūtām.
Ja vērīgi ieklausās stāstītājā, saprotam kādā valodā mūsu mīļie runā, kāpēc lietas redz tā vai citādi un dažādās dzīves situācijās reaģē atšķirīgi.

Vai stāstītājs:
• stāsta ko ir redzējis;
• vai redzējis un dzirdējis;
• redzējis un sajutis;
• vai tikai redzējis;
• vai tikai sajutis...


Mēs vēlamies, lai mūsu bērni domātu tāpat kā mēs. Bet pajautāsim sev, vai mēs paši piekrītam visam, ko domā mūsu vecāki? Ikviens cilvēks savā valodā izmanto vārdus, kas raksturīgi kādam no uztveres kanāliem. Ja bērnam izteikts vizuālais kanāls, viņš būs kārtīgs, vēlēsies labi izskatīties, sarunas laikā mazliet atkāpsies, vai, sēžot krēslā mazliet atgāzīsies atpakaļ, lai viņam paveras plašāks redzesloks. Cilvēkus un lietas viņš atceras pēc izskata un ir ar labi attīstītu vizuālo iztēli. Glīti un krāsaini noformē savus pierakstus.

Kad pēc laika ģimenē ienāk otrs bērns, tiek sagaidīts, lai arī viņš ir tikpat kārtīgs, bet nekā! Šis bērniņš savam izskatam lielu uzmanību nepievērš, degunu noslauka ar piedurkni, nošļukusi zeķe tā arī paliek nošļukusi... Toties šis bērns visu grib aptaustīt, paostīt un pagaršot. Ja pajautāsiet viņam kā viņš jūtas, būsiet trāpījis desmitniekā, jo tas tik ļoti viņu uzrunās. Viņa istabā valdīs savs haoss, bet pats bērns meklēto lietu atradīs uzreiz. Mēs gribētu, lai bērna istaba būtu perfektā kārtībā un „laužam” savu bērnu, lai viņš kļūtu citāds - rājamies, vai vēl ļaunāk nepievēršam viņam uzmanību. Iedomāsimies sevi kā kinestētiķi, kuram patīk nēsāt mīkstus, ērtus džemperus un nemaz nav vēlēšanās būt stilīgam, jo pats galvenais, lai ir ērti – tā kā vislabāk jūtos. Izstaipījusies džempera mala nekādu lomu manā dzīvē nespēlē..., un pēkšņi mūsu bērns, vai kāds tuvinieks liek mums nēsāt šaurus, pieguļošus apģērbus. Kā tad mēs justos?

Ko darīt, lai savā bērnā tomēr ieaudzinātu kārtības mīlestību, vai vismaz spēju lietas sakārtot? Talkā var nākt uzrunas veids:
-  «Mani iepriecinātu, ja tavs rakstāmgalds būtu sakārtots.»
-  «Tavs rotaļu lācītis naktī sabēdāsies, ja gulēs lielos putekļos.»
-  «Mammīti apbēdina klucīšu kalns istabas vidū.»
-  «Tu noteikti ātrāk varēsi samīļot savu zaķi, ja viņam būs sava vieta.»

Ja neizdosies uzrunāt un pamudināt bērnu uz rīcību ar šādiem vārdiem, var izdomāt citus variantus. Būsim radoši, spēlēsimies arī mēs. Atradīsim veidus un īstos vārdus, kā mūs vislabāk sadzird mūsu bērns. Vieni un tie paši pārmetumi, vēlāk netiek sadzirdēti, tāpat kā mēs vairs nesadzirdam reklāmas, kas ik dienas ir vienas un tās pašas. Pirms sākt runāt ar bērnu, iedziļināsimies viņa būtībā uzmanīgāk un ar izdomu izmantosim bērnam raksturīgāko uztveres kanālu, lai attīstītu tos dotumus, kas bērnam jau ir.

Dzīves laikā cilvēkos tiek attīstīti vairāk vai mazāk visi uztveres kanāli. Tomēr viens vai divi no tiem ar laiku vairāk sāk būt noteicošie. Bērni, kuriem vairāk izteikts ir dzirdes kanāls, labprāt klausās savos izteiktajos vārdos, daudz runā. Viņam ir ļoti svarīgi kā citi par viņu izsakās, kā vērtē. Izskatam gan pārāk lielu uzmanību nepievērš. Zināšanas vislabāk apgūst klausoties, vai skaļi lasot sev priekšā. Labi iegaumē to, ko dzird. Labprāt citiem stāsta, kas viņš gribētu kļūt kad izaugs liels. Cik dažādi mēs esam! Reizēm tik ļoti vēlamies stingri izmainīt savu bērnu, bet vai to vajadzētu? Un vai vispār var izmainīt? Pasaule ir tik krāsaina, tik dažāda un tieši tāpēc mēs par to priecājamies. Pieņemsim paši arī savu atšķirību, kļūsim elastīgi, jo mēs mīlam savus bērnus un to īpašo, kas ir ikvienā no mums! Elastīga attieksme un cieņa pret savu un otra cilvēka individualitāti, ir ceļš uz sapratni ar sevi un citiem cilvēkiem.

Labākais ko iespējams izdarīt citam cilvēkam, ir nevis dalīties savās bagātībās, bet atklāt viņējās. /autors nezināms/

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv