TB/LNNK: atsakoties no deklarācijas, valdībai jāatkāpjas

Apollo
0 komentāru

Ja Aigara Kalvīša (Tautas partija) vadītā valdība atteiksies no robežlīgumu skaidrojošās deklarācijas, valdībai būtu jāatkāpjas, otrdien žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu sacīja apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) līderis Māris Grīnblats.

Viņš norādīja, ka iespēja sagatavot atsevišķu likumu, kas ļautu Satversmes tiesai vērtēt robežlīgumu, ir mazākais ļaunums un Kalvīša valdība varētu to izdarīt. Pēc «tēvzemiešu» domām, Latvijai nav jāsteidzas ar robežlīguma parakstīšanu, un valdība nedrīkst parakstīt jebkādus dokumentus, kas neatsauktos uz 1920. gada miera līgumu.

Grīnblats arī pauda uzskatu, ka tālākā nākotnē Latvijai būtu izredzes saņemt no Krievijas atlīdzību par Abreni. Arī «tēvzemietis» Juris Dobelis pēc tikšanās žurnālistiem sacīja, ka Latvijai ir cerības gūt kompensāciju. «Putina kungs jau spēris pirmo soli pretī Latvijai — piedāvājis mums divas ēzeļa ausis. Gaidām, kad kompensācija palielināsies.»

Tikšanās laikā prezidente ironizējot «tēvzemiešiem» esot vaicājusi, vai viņi arī vēlētos braukt uz Abreni strādāt. Uz to TB/LNNK deputāti atbildējuši, ka zinot cilvēkus, kas to gribētu, un «tēvzemieši» varētu pat izvirzīt savu kandidatūru Abrenes gubernatora jeb virsaiša amatam, stāstīja Dobelis.

Savukārt PCTVL Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners pēc tikšanās ar prezidenti atzīmēja, ka pēdējā laikā Latvijas un Krievijas prezidentu izteikumi neesot bijuši īpaši pieklājīgi, norādot uz vakardienas Putina izteikumiem «par ēzeļa ausīm» un neseno Vīķes-Freibergas repliku Putinam par «vodku, voblu un častuškām». PCTVL uzskata, ka Latvijai ir vajadzīgs robežlīgums ar Krieviju, tāpēc valdībai būtu jāatsakās no skaidrojošās deklarācijas. Līdzīgu viedokli pauda arī Sociālistiskās partijas Saeimas frakcijas deputāti.

Jau vēstīts, ka pēc Eiropas Padomes augstākā līmeņa sanāksmē Varšavā notikušās tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Vīķe-Freiberga aicina valdības pieņemto deklarāciju par robežlīgumu ar Krieviju izvērtēt Satversmes tiesā. «Ja mūsu izpildvarai ir šaubas par Krievijas robežlīguma konstitucionalitāti, tad mums varbūt būtu jāmeklē Satversmes tiesas iespējas izvērtēt situāciju,» sacījusi prezidente.

«Tēvzemieša» Guntara Krasta vadītā valdība robežlīgumu, kura sagatavošana ilga vairāk nekā pusotru gadu, atbalstīja 1997. gada decembrī. Progresu sarunās izdevās panākt tikai pēc tam, kad Latvija atteicās no prasības iekļaut līgumā atsauci uz 1920. gada miera līgumu, pēc kura Latvijai piederēja daļa Abrenes apriņķa. Tā kā izmaiņas neatbilst Latvijas Satversmei, valdība šopavasar pieņēma robežlīgumu skaidrojošo deklarāciju. Krievija to savukārt uztvēra kā teritoriālas pretenzijas un no 10. maijā ieplānotās līguma parakstīšanas atteicās.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzdeva Valsts kancelejai veikt pārbaudi Ārlietu ministrijā par robežlīguma sagatavošanu parakstīšanai.

TB/LNNK: atsakoties no deklarācijas, valdībai jāatkāpjas

Foto: AFI/Aigars Jansons

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv