«Tēvzemieši» būs nacionāli un sociāli

Apollo
0 komentāru

«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs MĀRIS GRĪNBLATS un šīs partijas Eiropas Parlamenta deputāts ROBERTS ZĪLE «Latvijas Avīzes» redakcijā runāja par partijas nākotnes iecerēm.

V. Krustiņš: — Tā saucamie tumšie spēki, prokrieviskās partijas, sēdušās pie viena galda, lai pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām vienotos. Ko darīsiet jūs? Skaidrs, ka viņi grib iegūt lielu ietekmi nākamajā Saeimā. Vai sabiedrība nav jābrīdina?

M. Grīnblats: — No brīdināšanas nav lielas jēgas. Tāpat skaidrs, ka katrās vēlēšanās prokrieviskie spēki iegūst nedaudz lielāku vēlētāju atbalstu nekā iepriekšējās. To mēs paši rādījām arī pirms pašvaldību vēlēšanām.

— Jā, pirms vēlēšanām jūs teicāt, ka krievi nāk, un etnologs Ilmārs Mežs atzina, ka jums taisnība. Katrās vēlēšanās viņi nāk arvien vairāk, tāds ir naturalizācijas rezultāts. Pretējā puse ir pārgājusi nepārprotamā uzbrukumā. Ko darīs jūsu puse? Jeb būs tā: prokrieviskie spēki būs pie viena galda, bet tā saucamās labējās partijas katra pie sava.

— Domāju, ka skaitā daudzās labējās partijas, kas nav apvienojušās, vēl nav liela traģēdija. Taču būtu jāpanāk, lai latviešu vēlētājs vēlēšanās būtu aktīvāks, jo skaidrs, ka tagad uz vēlēšanām dodas daudz mazāk latviešu nekā pirms desmit gadiem. Latviešu nelielā aktivitāte vēlēšanās varētu būt izskaidrojama arī ar to, ka cilvēki ir vīlušies valsts varā. Arī šajā ziņā partijām jāstrādā, lai cilvēki būtu gatavi atkal iet un balsot.

Cīnīties par to, lai kreiso spēku vēlētāji sāktu balsot par mums, diez vai ir iespējams. Taču ir jāpasaka, ka prokrieviskie spēki ir demagoģiski, stāsta nepatiesību, savu politiku balsta uz politiskiem lozungiem, kas bieži vien radušies ārpus Latvijas un kuriem nav nekāda sakara ar nelatviešu labklājību.

R. Zīle: — Diez vai būtu labi, ja Latvijā būtu tikai divas partijas: viena latviešu, otra krievu.

M. Grīnblats: — Es neticu, ka krieviskās partijas ņems un apvienosies. Kādas saies kopā, citas paliks pašas par sevi, citas tūlīt pēc vēlēšanām atkal sadalīsies.

— Bet kas notiks ar šo valsti, kad prokrievisko partiju pārstāvji tiks pie varas svirām?

— Tas vēl ilgi nenotiks. Vinnēt vēlēšanās viņi nevar.

R. Zīle: — Vieni paši nevar. Svarīgs jautājums ir: vai būs kāda it kā labēja partija, kas būs gatava ar viņiem sadarboties, lai tikai tiktu pie varas?

— Tāda jau ir. Rīgas domē viņiem jāiegūst tikai vēl viena balss, lai tiktu pie varas. Vajag vienu pārbēdzēju.

— Taču valstī tas nav tik vienkārši. Protams, problēmas rastos, ja kreisajiem izdotos iepirkt labējo partiju pārstāvjus pietiekamā skaitā.

M. Grīnblats: — Esmu pārliecināts, ka nākamajās vēlēšanās pārsvaru atkal gūs labējie un centriskie spēki. Svarīgi, kāda būs kompozīcija. Ideāli būtu, ja spēku sadalījums būtu tāds, ka valdību varētu izveidot trīs partijas. Pretējā gadījumā politiskais spektrs atkal būtu ļoti sadrumstalots un valdības bieži mainītos. Mēs esam gatavi atgriezties valdībā.

I. Kuzmina: — Berklava kungs neilgi pirms savas nāves aicināja labējās partijas apvienoties, un neviens toreiz neteica, ka to nedarīs, drīzāk atzina, ka pēc kāda laika apvienošanās patiešām varētu notikt.

— Starp mums un «Jauno laiku» tā arī nav bijusi saruna par apvienošanos. Spriedām par sadarbību pašvaldību vēlēšanās, bet izveidojām tikai vienu kopīgu sarakstu Daugavpilī. Par citām pilsētām neizdevās vienoties. Manuprāt, mēs tomēr nevaram apvienoties. Partijas ir tapušas dažādā laikā, biedru vidū ir dažādi cilvēki, iekšējās darbības principi ir dažādi. Salikt to visu kopā nebūtu viegli.

Turklāt atsevišķos nacionālos jautājumos mūsu domas ir krietni atšķirīgas. Piemēram, JL atbalstīja bijušo čekistu un kompartijas darboņu kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pret ko mēs stingri iebildām. Ja būtu apvienotā partija, JL cilvēki šādos jautājumos mūs varētu pārbalsot un mums būtu jādarbojas partijā, kas dažkārt rīkojas radikāli pret mūsu uzskatiem.

R. Zīle: — «Pateicoties» šai likuma normai, dabūjām Ždanoku Eiroparlamentā, ar kuru tagad arī JL deputātiem «jākaro». Igauņiem nav neviena tāda deputāta.

V. Krustiņš: — Mēs esam demokrātiski.

M. Grīnblats: — Manuprāt, mēs esam pārāk demokrātiski. Esam pārāk mīkstčaulīgi. Aizmirstam, ka arī demokrātijā jābūt zināmai kārtībai.

— Mūsu lasītāji ir uztraukušies, jo prokrieviskie nemitīgi stāsta, ka jāiegūst vara, ka to iegūsim. Un jūs uz to mierīgi noskatāties, stāstot, ka vēl jau viņiem nekas nesanāks. Bet, ja kāda «latviska» partija piekritīs sadarboties ar šiem «kreisajiem», tad viņi tiks pie varas.

— Domāju, ka esošās latviskās partijas diez vai būs uz to gatavas. Cita lieta, ka tāda latviska partija var nodibināties īsi pirms vēlēšanām…

Pieļauju, ka uz nākamajām vēlēšanām varētu rasties jauna partija, taču tā, visticamāk, tiks dibināta ar mērķi aizstāt kādu no esošajām latviskajām partijām. Tā TP būtībā tika dibināta, lai aizstātu «Latvijas ceļu». Pirmajā piegājienā tas viņiem neizdevās, otrajā izdevās. JL tika dibināts, lai nogremdētu Tautas partiju, kas pagaidām nav izdevies. Tā ka nākamās jaunās partijas līderis varētu teikt, ka mēs esam labāki par Repši un Šķēli. Nedomāju, ka varētu tikt izveidota kāda jauna partija, kas bruktu virsū mums.

R. Zīle: — Jāatzīst, ka Rīgas domes iepriekšējā sastāvā tā pati Latvijas Pirmā partija Andra Amerika personā, daži Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji sadarbojās ar kreiso koalīciju. Taču tas pierāda arī to, ka situāciju neglābtu labējo partiju apvienošanās vienā nacionālā blokā, jo jebkurā brīdī, piemēram, LPP varētu pārmesties uz kreiso pusi.

M. Grīnblats: — Jāuzmanās arī būtu no jaunām partijām, kas rodas īsi pirms vēlēšanām un maldina vēlētājus, pirms vēlēšanām solot vienu un pēc vēlēšanām darot ko citu. Tāpēc esam iesnieguši priekšlikumu par izmaiņām Politisko partiju likumprojektā, kas ļautu dibināt jaunu partiju tikai tad, ja tai būtu 500 dibinātāji. Nākamajās vēlēšanās labēji nacionālajā spārnā, visticamāk, konkurēsim mēs, «Jaunais laiks» un Tautas partija.

— Neuzņemos jūs aģitēt, ka TB/LNNK būtu jākļūst nacionālākiem. Tomēr, manuprāt, daudzi vēlētāji tagad arvien vairāk meklē to īsto latvisko partiju. Un arī citās partijās ir daži deputāti, kuri «tur degunu pa vējam». Tautas partijas Kiršteins jau pirms gada teica, ka naturalizācija uz laiku būtu jāpārtrauc. Tobrīd tas nevienu neuztrauca, bet tagad Kiršteina izteikumi viņa partijai kļūst nepatīkami.

R. Zīle: — Man, no Briseles raugoties, TP vadības un Kiršteina domstarpības gan izskatījās nedaudz citādi. Man tā likās laba saspēle, kuras laikā tīši tika parādīts, ka nacionālajos jautājumos TP nav tik viendabīga un ka katrs vēlētājs TP rindās var atrast savu politiķi. Kiršteins ar saviem kareivīgajiem uzskatiem var piesaistīt nacionāli domājošos vēlētājus. Tajā pašā laikā: kad jārunā valsts un valdības vārdā, var izteikties daudz mērenāk. Ja jau Kiršteins patiesi TP līderiem tik ļoti traucētu, tad viņi tomēr panāktu, lai viņš tiktu nomests no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata.

— Tātad jums šķiet, ka TP spēlē politisku spēli?

M. Grīnblats: — Viņi ļauj Kiršteinam runāt, bet neļauj iesniegt konkrētus priekšlikumus. Nu labi, vienu ierosinājumu par izmaiņām Imigrācijas likumā Kiršteins iesniedza. Viņš grib, lai tiktu iesniegta integrācijas deklarācija, kurā tiktu solīta lojalitāte un latviešu valodas apguve.

— Tātad Kiršteins tikai taisa troksni. Kā jūsu partija raugās uz valdošās koalīcijas solītajiem labojumiem Pilsonības likumā?

— Es uz to raugos ar lielu piesardzību. No vienas puses tiek piesolīts, ka likums tiks labots tā, lai tajā būtu noteikts, ka var nedot pilsonību nelojāliem cilvēkiem un tiem, kuri darbojas nereģistrētās organizācijās, tādiem kā Petropavlovskis. Tas, protams, ir pareizi. Taču, no otras puses, tiek plānots atsevišķām personu grupām — bērniem un jauniešiem — atvieglot pilsonības iegūšanu. Tas iecerētajā likumprojektā rakstīts starp rindiņām un to valdība atklāti nepasaka. Iespējams, ka valdības sliktā ziņa šī likumprojekta sakarā būs desmitreiz lielāka nekā labā ziņa. Tā ka, ja likumprojekts nonāks Saeimā, skrūvju piegriešanu tādiem cilvēkiem kā Petropavlovskis mēs atbalstīsim, bet citas lietas gan ne.

— Zīles kungs, jūs tagad esat Eiropā, kas pār mums valda. Akadēmiķis Freimanis rakstīja, ka mēs paši gandrīz vairs neko nevaram darīt, jo visu nosaka Eiropa.

R. Zīle: — Tā nu gan nav taisnība, ka mums pašiem nekādas teikšanas vairs nav.

— Latviešu pašcieņa tomēr tiek iedragāta. Visiem ir skaidrs: aizbrauks Petropavlovskis uz Briseli pažēloties un būs mums jādod viņam pilsonība.

— Tās ir muļķības. Visām aktivitātēm, kas ar Petropavlovski notika Eiropas Parlamentā, nav nekāda juridiska spēka. Tai intergrupai, kura izskata Ždanokas daudzās sūdzības, vispār nav nekāda juridiska statusa. Tas ir tikai klubiņš, kurā sanāk pārsvarā kreisi noskaņoti Eiroparlamenta deputāti un parunājas. Tur ir tikai jezga bez jebkāda juridiska seguma.

Eiropas Parlaments Petropavlovska lietā it neko netaisās darīt.

M. Grīnblats: — Kā kādreiz brauca sūdzēties uz Maskavu, tā tagad brauc uz Briseli, bet klauvē ne pie tām durvīm.

— Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Kosačovs krievu avīzēs sola, ka Eiropas Padome atjaunos Latvijas novērošanu.

R. Zīle: — Domāju, ka Eiropas Savienība dalībvalstij nekāda novērošana vairs nevar tikt uzlikta. Turklāt es nedomāju, ka Eiropas Padome ir tā nozīmīgākā institūcija. Cik esmu manījis, tur tikai ēdnīca ir labāka nekā Eiropas Parlamentā. (Smejas). Es gan mazliet pārspīlēju.

— ES augstais pārstāvis kopējās ārlietu un drošības politikas jomā Havjers Solana, atbraucis uz Latviju, aktīvi aicināja parakstīt robežlīgumu ar Krieviju 10. maijā. Neviens neko neiebilst. Esam kļuvuši tik jauki un labiņi: ko liks, to darīsim. Nestāstīsim par vēsturi, par okupāciju.

M. Grīnblats: — Tā ir valdības Krievijas nekaitināšanas politika. Mūsu frakcija tādai politikai nepiekrīt. Mēs gan neesam par sīkumainu kašķi, bet gan par to, lai skaidri pateiktu, kas ir noticis vēsturē un kādas ir Latvijas vēsturiskās robežas. Mēs neceram, ka Krievija tūlīt atdos Abreni, taču Krievijai jāatgādina: tā ir tā lieta, ko jūs kādreiz no Latvijas paņēmāt, un varbūt pēc 30 gadiem, kad Krievija būs normāla valsts, jūs mums to atdosiet. Piemēram, Kuriļu salas ir niecīgas attiecībā pret visas Japānas teritoriju, taču japāņi nerimstas atgādināt par šo atņemto teritoriju.

R. Zīle: — Manuprāt, attiecībā uz robežlīgumu Latvijas valdība ir pakļāvusies Krievijas scenārijam. Tagad, no malas skatoties, vairs nevar saprast, vai mēs paši gribam šo robežlīgumu parakstīt, vai Eiropa liek, vai arī Krievija grib. Valdībai ir jābūt stiprākai savā nostājā.

— Izskatās, ka «tēvzemieši» valdību nekritizē, ļauj tai strādāt pārāk mierīgi.

M. Grīnblats: — Mūsu kritika izpaužas mūsu priekšlikumos. Piemēram, uzstājām, lai Saeima pieņem skaidrāku dokumentu par Latvijas un Krievijas attiecībām, nevis vienkārši pauž atbalstu prezidentei, ko mēs varam darīt katru dienu.

R. Zīle: — Būtu jāiebilst arī pret to, ka valdība vēlas, lai Saeima steigšus ratificē Eiropas konstitucionālo līgumu. Valdība vēlas it kā palīdzēt frančiem, kuri par līgumu lems referendumā maija beigās. Taču tādā veidā Latvija pazaudēs svarīgas kārtis. Proti, jūnijā ES spriedīs par nākamo septiņu gadu budžetu. Ja nebūsim vēl ratificējuši konstitucionālo līgumu, ar tā palīdzību varēsim tirgoties par sev izdevīgāku budžetu, teikt, ka mūsu tauta nobalsoja par iestāšanos ES, cerot, ka mums nāks nauda, kas palīdzēs dzīvot labāk. Ja līgums līdz šai sanāksmei jau būs ratificēts, nu tad tā būs absolūta vieglprātība.

R. Zīle: — Visu laiku esmu uzsvēris, ka mums nevajag steigties ar šo ratifikāciju. Pašreizējais ES budžeta projekts mums neko labu nesola, un Finanšu ministrija to labi zina, taču cilvēki par to netiek informēti.

— Par valsts nacionālajām interesēm nevar runāt tikai divas nedēļas pirms vēlēšanām. Jau tagad jāstāsta, ko jūs piedāvāsiet, kad tiksiet pie varas. Kādi būs lozungi, ar kuriem jūs iesiet uz 9. Saeimu?

— Esam partijā runājuši, ka bez nacionālā vajag izvirzīt vēl kādu cilvēkiem būtisku vadmotīvu. Skaidrs, ka daudzu Latvijas cilvēku sociālā atšķirtība ir ļoti liela. Tieši laukos nabadzība ir ļoti liela. Tāpēc mēs piedāvāsim sociāli orientētu programmu, protams, saglabājot tirgus ekonomiku. Strādājot Beļģijā, esmu guvis jaunas atziņas. Esmu skatījies, kā tur regulē, piemēram, nekustamā īpašuma tirgu. Jāmaina likumi tā, lai nekustamajiem īpašumiem nevarētu uzdzīt tik lielu cenu burbuli, ka vienkāršs, strādājošs cilvēks nevar atļauties iegādāties sev mājokli. Es uzskatu, ka nekustamā īpašuma cenas tik lielas ir padarītas mākslīgi. Eiropā šādas lietas tiek regulētas, piemēram, ar nodokli apliekot atkārtotus, biežus hipotekāros kredītus uz to pašu dzīvokli. Tas dzīvokļu pārpirkšanu padara neinteresantu nekustamo īpašumu spekulantiem, tā ierobežojot nekontrolētu cenu pieaugumu.

Beļģijā nekustamo īpašumu darījumiem piemēro 15–20 procentus no darījuma summas, kas arī atvēsina iespējamos spekulantus.

Tāpat daudzās valstīs ir tā saucamais labklājības nodoklis, kas tiek uzlikts nekustamā īpašuma un vērtspapīru darījumiem. Ja uzņēmumu ienākumu nodoklis Latvijā tagad ir 15 procenti, bet iedzīvotāju ienākumu nodoklis 25 procenti, tad būtu jābūt arī kādam nodoklim, kas izlīdzina ieguvumus no kapitāla.

Mums vēl arvien nav ieviests privātpersonām piederošu ēku nodoklis. Jāmaksā tikai par zemi, kaut ēkas tirgus vērtība ir miljonos. Varētu aplikt ar nodokli ne jau visas ēkas, bet tās vērtīgākās.

Sabiedrības lielākā daļa ir neapmierināta, un tas būtu jāmaina.

M. Grīnblats: — Mums gan vēl būs diskusijas, vai pieturēsimies pie nacionālā jautājuma kā pie vienīgā jājamzirdziņa vai ķeramies klāt arī pie citām lietām. Es gan arī domāju, ka būtu vērtīgi pievērsties sociālajiem jautājumiem. Ir jāsniedz lielāks ieguldījums nabadzības novēršanā.

Lielie politiskie jautājumi kā robežlīgums ar Krieviju no mūsu uzmanības loka gan tā kā tā neizies. Un kā pretspars krieviskajiem spēkiem mēs neapšaubāmi paliksim.

Uz vēlēšanām raugos ar cerībām, jo mūsu zemākais punkts bija 2002. gadā, bet pēc tam reitingi ir kāpuši.

R. Zīle: — Daudziem vēlētājiem nav pieņemams tas, ka TP galvenokārt aizstāv lielo kapitālu. Taču latviešu tautai sociālā puse ir ļoti aktuāla.

— Nu ja, bet jūs atzīstat, ka pie sociālā paliks klāt vārdiņš «nacionālais». Un, kad šos divus vārdus saliek kopā, tad tur sanāk īsts dinamīts.

R. Zīle: — Kopā mēs šos vārdus neliksim, bet katrs pats par sevi atsevišķi tas nav nekas slikts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv