«The Financial Times»: Grieķijas ekonomiskā krīze virzās uz ASV

Apollo
0 komentāru

Atēnās sākusies krīze izplatās uz Lisabonu un Madridi. Taču būtu kļūmīgi uzskatīt, ka parādu krīze beigsies ar eirozonas vājākajām ekonomikām, vēsta «The Financial Times».

«The Financial Times»: Grieķijas ekonomiskā krīze virzās uz ASV

Foto: Scanpix/AP

Šī ir visas Rietumu pasaules krīze, un tās sekas būs daudz dziļākas, nekā tas pašreiz liekas vairumam investoru. Protams, eirozonas krīzei ir savas atšķirības. Eiropas valūtas savienības uzbūve neparedz mehānismus finansiālās palīdzības sniegšanai Grieķijas valdībai ne no Eiropas Savienības, ne no Eiropas Komisijas, ne no Eiropas Centrālās bankas puses (Lisabonas līguma 123. un 125. pants).

Eiropas Padome protams var piemērot 122. pantu, kurš pieļauj palīdzēt ES dalībvalstij, kuru «nopietni apdraud dabas kataklizmas jeb ārkārtas apstākļi, kurus tā nespēj kontrolēt». Taču pašlaik neviens negrib izlikties, ka Grieķijas gigantiskais budžeta deficīts ir dabas radīta kataklizma. Grieķijai arī nav iespējas devalvēt savu nacionālo valūtu, ko tā varētu darīt tad kad tai vēl bija drahma, bet ne vairs eiro. Nepastāv pat mehānisms ar kuru Grieķija varētu izstāties no Eiropas Savienības.

Atliek vienīgi trīs iespējas: mokošs budžeta deficīta samazinājums no 13% IKP līdz 3% trīs gadu laikā, daļējs jeb pilnīgs valsts parāda defolts, jebkāda veida ES finansiāla palīdzība. Tā kā neviens no šiem trīs variantiem neliekas pievilcīgs, jebkāds Grieķijas problēmas risinājums atsauksies arī uz Portugāli, Spāniju un, iespējams, arī citām valstīm.

Taču eirozonas problēmas droši vien novirza mūsu uzmanību no budžeta krīzes būtības, kurā iekritušas daudzas rietumu ekonomikas. Pēc būtības, ar vienu un to pašu problēmu sadūrušās valstis no Islandes un Īrijas līdz Lielbritānijai un ASV. Atšķirība ir tikai apjomos.

Rietumu pasaulei visticamāk ir jāsaprot, ka keinsiānisma bezmaksas pusdienu nemēdz būt. Mums nav palīdzējuši deficīti, tāpat kā monetārā politika. Pirmkārt budžeta tēriņu efektivitāte bijusi daudz zemāka nekā cerēja stimulācijas piekritēji. Otrkārt, globalizētajā pasaulē «aiztecējumi» no atklātajām ekonomikām ir lieli. Beidzot, ar valsts parādu pieaugšanu tiek saprasti rēķini, kuri mums tiek piestādīti apmaksai ātrāk nekā mēs to sagaidām.

Pasaules lielākajai ekonomikai – ASV – parādu atmaksas laiks liekas visai attālināts. Jo sliktāka situācija eirozonā, jo stiprāks dolārs, tā kā nervozējošie investori iegulda naudu «drošos» amerikāņu parādos. Un šāds efekts var turpināties vairākus mēnešus. Taču, pat pavirši uzmests skatiens pagātnei atņem ticību vārdam «drošs». Pat pēc Baltā nama prognozēm, tikai pēc diviem gadiem federālais parāds, kura turētājas ir citas valstis, pārsniegs 100% no IKP. Šajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, federālā budžeta deficīts sastādīja aptuveni 10% no IKP. Pēc ASV Budžeta pārvaldes prognozēm, Savienotajām Valstīm vairs nekad nebūs sabalansēta budžeta.

Kaut arī ASV iedzīvotāju iekrājumi kopš «lielās recesijas» ir pieauguši, to pieaugums nav pietiekams, lai ar tiem absorbētu kases vekseļu emisiju, kura sastāda triljons dolāru gadā. Pašlaik starp ASV un ienākumu no obligācijām paaugstināšanas atrodas FRS, kura pērk vekseļus, un Ķīna, kura uzkrāj rezerves. Taču, FRS jau samazina iepirkumus un, kā gaidāms, samazinās naudas masu. Tajā pat laikā, Ķīna strauji samazina vekseļu iepirkšanas apjomus, no 47% 2006. gadā līdz 20% 2008. gadā. Pagājušajā gadā, pēc novērtējuma, šis apjoms sastāda 5%.

Jaunajā Baraka Obamas administrācijas vieglprātīgi ieteiktajā budžetā IKP pieaugums rēķināts 3,6% līmenī tuvāko piecu gadu laikā, kamēr inflācija tiek rēķināta 1,4% apjomā. Taču ar reālo procentu likmju pieaugumu ekonomikas pieaugšanas ātrums var būtiski mazināties. Rietumu budžeta krīze sākās Rietumu civilizācijas šūpulī – Grieķijā. Drīzumā tā nokļūs līdz britu salām. Taču, galvenais jautājums ir tas – kad šī krīze nokļūs līdz Rietumu varenības pēdējam bastionam, kurš atrodas Atlantijas okeāna otrajā krastā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv