Tibetas kultūras diena Latvijā

Apollo
0 komentāru

Biedrība «Latvija Tibetai» turpina rīkoties, lai neļautu nodot aizmirstībai Ķīnas komunistiskās varas pāridarījumu Tibetas tautai un tās kultūrai, lai apliecinātu, ka nav un nebūs vienaldzīgo arī mūsu sabiedrībā. Šis gads ir īpašs, jo šogad 10. martā aprit 50 gadi, kopš Tibetas tauta sacēlās pret Ķīnas lielvaras okupāciju, kad dažu dienu laikā tika nogalināti ap 86 000 tibetiešu.

Tibetas kultūras diena Latvijā

Foto: scanpix/REUTERS

Šogad biedrība «Latvija Tibetai» iestājusies starptautiskajā organizācijā ITSN (http://www.tibetnetwork.org/), kas dos iespēju būt plašāk un operatīvāk informētiem par pasaulē notiekošām akcijām pret Ķīnas lielvaras visatļautību, kura ir iznīcinoša Tibetas tautai un kultūrai.

Kaut politiskā un ekonomiskā situācija mūsu valstī patlaban rada papildu rūpes cilvēkiem, tomēr aicinām katru kaut mirkli padomāt par tiem, kam klājas daudz grūtāk. Izsakām pateicību Saeimas «Deputātu grupai Tibetas atbalstam», kas regulāri uzrunā mūsu valsts augstākās amatpersonas, atgādinot, ka neklājas aizmirst, ko nozīmē kultūras un reliģijas brīvība un tautas tiesības uz pašnoteikšanos.

Biedrība «Latvija Tibetai» aicina visus apmeklēt Tibetas kultūras dienas Latvijā, kuras organizē dažādas biedrības un grupas.

Biedrības «Latvija Tibetai» vārdā valdes loceklis KM Jānis M. Skuja.

Tibetas kultūras dienu Latvijā programma:

10.03. plkst. 18.00–19.00 biedrības «Latvija Tibetai» sapulce pie ĶTR vēstniecības Rīgā, Ganību dambī 5. Aicināti ierasties ar svecītēm un Tibetas karogiem.

10.03. plkst. 20.00 Latvijas Ārstu biedrībā, Skolas ielā 3, filmas «Leaving Fear Behinde» pirmizrāde. (Ieeja bez maksas, vietu skaits ierobežots, nepieciešamības gadījumā papildseanss).

13.03. plkst. 18.00 Lhodak Gaden Dhonnyiling klostera budistu mūku koncerts Ventspils galvenās bibliotēkas izstāžu un pasākumu zālē (organizē biedrība «Zaļā»).

19.03. Sangye Menla jeb Dziedējošā Budas smilšu mandalas atklāšana Ventspils galvenās bibliotēkas izstāžu un pasākumu zālē (organizē biedrība «Zaļā»).

30.03. plkst. 19.00 Lhodak Gaden Dhonnyiling klostera budistu mūku koncerts Rīgā, «Mazajā ģildē» (organizē biedrība «Zaļā»).

50 gadi — pietiek!

Laiks brīvai Tibetai!

2009. gada 10. martā atzīmēsim piecdesmito gadadienu kopš dienas, kas ir viena no svarīgākajām Tibetas vēsturē, — tibetiešu sacelšanos Tibetas galvaspilsētā Lhasā pret toreiz desmit gadus ilgušo ķīniešu okupāciju. Desmitiem tūkstošu tibetiešu sanāca kopā, lai atbalstītu Dalailamu un pasludinātu Tibetas neatkarību. Tomēr Ķīnas armijas atbilde uz šo sacelšanos piespieda Dalailamu slepus pamest valsti, doties trimdā. Sacelšanās dēļ tika nogalināti 86 000 tibetiešu. 10. marts iezīmēs arī 50 trimdas gadus desmitiem tūkstošu tibetiešu, kas bija spiesti bēgt no Tibetas, un 50 cīņas un drosmīgas pretošanās gadus tiem, kas palika Tibetā.

Runājiet droši!

Lai palīdzētu tibetiešiem, rīkojieties tūlīt!

Desmitiem gadu garumā tibetieši ir pretojušies Ķīnas varai, aizstāvot savu identitāti un tiecoties atgūt savas tiesības un teikšanu savā dzimtenē. Piemēram, nemieros Tibetā pagājušā gada martā un aprīlī tibetieši izmantoja pašdarinātus Tibetas nacionālos karogus, Dalailamas attēlus un dažādas citas viņu kultūras un identitātes zīmes. Viņi pieprasīja tiesības būt tibetiešiem un tiesības kontrolēt pašiem savus reliģiskos, politiskos, ekonomikas un kultūras notikumus. Protestētāju vidū bija jauni un veci, mūki un mūķenes, zemnieki un nomadi, pat tibetiešu studenti no Ķīnas pilsētām un daudzi citi, pārstāvot visu tibetiešu sabiedrības spektru visā Tibetas teritorijā.

Tomēr protesti tika apspiesti ar brutālu militāru spēku. Ķīnas varas iestāžu kontrole joprojām tiek uzturēta ar nežēlīgu spēku. Simtiem, ja ne tūkstošiem tibetiešu joprojām ir pazuduši bez vēsts vai apcietināti. Savukārt tie, kas ir tikuši brīvībā, liecina par spīdzināšanu, piekaušanu un pazemošanu apcietinājuma laikā.

Ķīnas vadība cer, ka, iebaidot tibetiešus ar militāru spēku, uzbrūkot Dalailamam un Tibetas reliģijai un kultūrai, tibetiešu tiekšanās pēc brīvības pamazām izzudīs. Novembrī pēc tikšanās ar Dalailamas pārstāvjiem Ķīnas valdības runasvīrs saistībā ar Tibetas situāciju paziņoja: «Mēs nekad nepiekāpsimies», ejot pat tik tālu, ka apvainoja Dalailamu, sakot, ka viņam būtu «jādara kaut kas labvēlīgs» tibetiešiem pirms savas nāves. Tomēr Ķīnas valdības stratēģija nav darbojusies pēdējo 50 gadu laikā un nedarbosies arī nākamos 50 gadus. Vienīgais reālais tālākvirzības ceļš situācijas risinājumam ir Ķīnas vadības sarunas ar tibetiešiem.

Šie 50 gadi ir bijuši par daudz smagi Tibetai. Rīkojies jau šodien, lai pārliecinātos, ka valdības un cilvēki visur pasaulē strādā, lai izbeigtu Tibetas okupāciju, pirms nav pagājuši vēl 50 gadi.

Dhondupa Vangčena stāsts

Dhondups Vangčens ir tibetietis no Austrumtibetas, viņš atrodas apcietinājumā kopš 2008. gada marta. Dhondups martā nepiedalījās protestos, tomēr Ķīnas varas iestādes ir pārliecinātas, ka viņa nodarījums ir vēl bīstamāks: viņš filmēja tibetiešus brīvi izsakāmies par Ķīnu, Tibetu, olimpiskajām spēlēm un Dalailamu. Uzfilmētos materiālus slepus izveda no Tibetas, un viņa brālēns no tiem izveidoja filmu «Leaving Fear Behind». Varas iestādes ir paziņojušas, ka Dhondups ir «pastrādājis ļoti nopietnu kriminālu noziegumu» un «ir īpaši bīstams».

Par filmu

Atstāt bailes aiz muguras (tibetiešu valodā — jigdrel) ir varonīga filma, ko Tibetā ir uzņēmuši paši tibetieši, kuru vēlme bija tikt sadzirdētiem Pekinas olimpiskajās spēlēs. Kad Ķīna kā olimpiādes rīkotāja bija pasaules uzmanības centrā, tibetieši gribēja nest pasaulei ziņu par savām bēdām un ciešanām, ko rada ķīniešu valdība. Materiāli tika nelegāli izvesti no Ķīnas visnotaļ neparastos apstākļos. Filmas veidotājus apcietināja drīz pēc tam, kad filma nonāca ārzemēs, un viņi joprojām ir apcietinājumā.

Neticamā sakritībā filmēšana beidzās 2008. gada marta sākumā, tanī vakarā, kad uzliesmoja iepriekš nepieredzēti masu protesti visā Tibetas plakankalnē. Uzņemta galvenokārt Tibetas austrumu provincēs, filma dod iespēju ieskatīties tibetiešu prātos un sirdīs, izprast viņu seno aizvainojumu par ķīniešu politiku Tibetā.

Filmas veidotāji pārvarēja tūkstošiem jūdžu, lai vienkāršiem tibetiešiem jautātu, ko viņi domā par Dalailamu, Ķīnu un olimpiskajām spēlēm. Filmas veidotāji deva iespēju intervētajiem aizklāt sejas, taču gandrīz visi 108 cilvēki piekrita, lai viņu sejas tiek parādītas filmā: tik stipra bija viņu vēlme paust savas jūtas pasaulei. Izvilkumi no 20 intervijām, kā arī autora intervija pašam ar sevi ir iekļauta 25 minūšu filmā.

Filma skaidri un nepārprotami parāda, ka tibetieši ir visaugstākajā mērā neapmierināti un sāpināti par to, ka tibetiešu valodas un kultūras stāvoklis arvien pasliktinās un paši tibetieši tiek izstumti no sociālās aprites. Ķīnas vadība iznīcina nomadu dzīvesveidu un liek viņiem piespiedu kārtā dzīvot nometinājumā, ierobežo reliģisko brīvību un zākā Dalailamu, lauž solījumus uzlabot situāciju, ko tā deva pasaulei pirms olimpiskajām spēlēm. Visi ir vienoti savā cieņā pret Dalailamu un sirsnīgi gaida viņa atgriešanos, daži pat cer apmeklēt olimpiskās spēles.

Portālu «Apollo» informēja Daina Kalniņa, biedrības «Latvija Tibetai» pārstāve.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv