Tiek pieļauta turpmāka algu samazināšana valsts uzņēmumos

Apollo
0 komentāru

Papildu Saprašanās memorandā starp Latviju un Eiropas Savienību (ES) pieļauta turpmāka algu samazināšana valsts uzņēmumos, kā arī tiek izskatīti priekšlikumi palielināt ieņēmumus un progresivitāti no ikgadējā auto nodokļa.

Tiek pieļauta turpmāka algu samazināšana valsts uzņēmumos

Foto: Apollo, R.Oliņš

Saprašanās memorandā teikts, ka nosacījumi nākamajam ES maksājumam, kas būs piektais, būs saistīti ar līdzšinējo sasniegumu nostiprināšanu, vienlaikus liekot pamatu Māstrihtas kritēriju izpildei līdz 2012.gadam.

Memorandā norādīts, ka Latvijas pārvaldes iestādes ir apņēmušās sasniegt 2010.gada deficīta mērķi ne vairāk kā 8,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atbilstoši ES metodoloģijai un fiskālo deficītu ne vairāk kā 6% no IKP atbilstoši ES metodoloģijai 2011.gadā.

«Iepriekšējas aplēses liek domāt, ka būs vajadzīgi turpmāki pasākumi 395-440 miljonu latu apmērā (neto), lai sasniegtu 2011.gada mērķi. Latvijas pārvaldes iestādes arī apsver iespēju nākamajā gadā palielināt apropriācijas no ES struktūrfondiem un Kohēzijas fonda par 250 miljoniem latu, kam būs nepieciešams papildus 30 miljonu latu līdzfinansējums. Iespējams, 2012.gadam būs nepieciešama liela korekcija, lai samazinātu deficītu līdz mērķim zem 3% no IKP,» norādīts memorandā.

Tajā atzīts, ka norisinās darbs pie 2011.gada budžeta, lai noteiktu vairākas iespējas jaunajai valdībai samazināt deficītu zem 6% no IKP. 2011.gada budžetu pabeigs izstrādāt tikai pēc parlamenta vēlēšanām oktobrī, tomēr dažādu izdevumu samazināšanas un iespējamu nodokļu palielinājumu variantu sagatavošana līdz oktobra beigām ļaus jaunajai valdībai ātri iesniegt budžetu parlamentā apstiprināšanai.

«Līdz šim ir identificēti iespējami pasākumi, kas kopumā dotu ieguvumu apmēram 3% no IKP apmērā. Galīgajā variantā būs iekļauts vairāk pasākumu, un ieguvums būs daudz lielāks nekā nepieciešamā konsolidācija, lai jaunā valdība varētu izvēlēties starp dažādiem variantiem,» minēts memorandā.

Tajā arī atklāts, ka attiecībā uz izdevumu samazinājumu pārvaldes iestādes apsver iespējas, kas ļautu jaunajai valdībai racionalizēt izdevumus, vienlaikus aizsargājot visnabadzīgāko sabiedrības daļu, ņemot vērā arī nesenā Pasaules Bankas publisko izdevumu pārskata ieteikumus.

Starp iespējamo ietaupījumu jomām minētas valsts pārvaldes reformas, ieskaitot valsts aģentūru iespējamu slēgšanu vai apvienošanu; tiešo subsīdiju uzņēmumiem samazināšana (ieskaitot valsts un pašvaldību uzņēmumus, 0,5-1,2% no IKP), turpmāki algu samazinājumi valsts uzņēmumos un budžeta konsolidācija pašvaldībās.

Pārvaldes iestādes arī izskata iespējas, kā racionalizēt sociālo pabalstu sistēmu, ieskaitot izmaiņas, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspējību. Valsts kanceleja un Finanšu ministrija arī veic izdevumu funkcionālo pārskatu, lai noteiktu tās funkcijas, ko var likvidēt. Pārvaldes iestādes ir lūgušas SVF tehniskās palīdzības misiju palīdzēt noteikt turpmāku ietaupījumu avotus, īpaši attiecībā uz subsīdijām un sociālās apdrošināšanas pabalstiem, vienlaikus aizsargājot nabadzīgos iedzīvotājus, sacīts memorandā.

Savukārt attiecībā uz ieņēmumu palielinājumu teikts, ka šogad aprīlī pārvaldes iestādes nāca klajā ar nodokļu reformu stratēģiju, kurā iekļauti vairāki ieņēmumu palielināšanas pasākumi, ko varētu ieviest kā daļu no 2011.gada budžeta. Šī stratēģija ierosina palielināt patēriņa nodokļus, ņemot vērā ietekmi uz nabadzīgākajām mājsaimniecībām, un samazināt darba nodokļus, ja fiskālie apstākļi to atļauj, lai samazinātu nodokļu slogu uz ieņēmumiem.

Memorandā minēts, ka, piemēram, visu PVN nodokļu pielīdzināšana standarta 21% likmei varētu ieņēmumos ienest 95 miljonus latu (0,8% no IKP), lai gan neto ietaupījums būtu mazliet mazāks, ņemot vērā kompensācijas pasākumus, lai pasargātu cilvēkus ar zemiem ieņēmumiem. Īpašuma nodokļu palielināšana atbilstoši nesenajam SVF tehniskās palīdzības ziņojumam varētu dot ieguvumu vēl 0,5% no IKP apmērā. Pārvaldes iestādes arī izskata priekšlikumus palielināt ieņēmumus un progresivitāti no ikgadējā auto nodokļa, kā arī likvidēt atvieglojumus, kas izrādījušies neefektīvi.

«Pārvaldes iestādes pieliks lielākas pūles, uzlabojot nodokļu administrēšanu un veicinot nodokļu nomaksu, un ir sagatavojušas daudz pasākumu, no kuriem daļa jau tiek apstiprināti un ieviesti,» pausts memorandā.

Tajā teikts, ka citās programmas jomās jāveic pasākumi, lai nostiprinātu fiskālo pārvaldību un palielinātu pārskatāmību, stiprinot budžeta izstrādes procesu, stiprinot Finanšu ministrijas tēriņu kontroli un ieviešot vidēja termiņa budžeta ietvaru. Pasākumiem finanšu sektorā jānodrošina plašāka banku sektora stabilitāte vidējā termiņā un ilgtermiņā un jāatvieglo maksātnespējas procedūras un rehabilitācijas plānu ātra īstenošana.

Memorandā arī teikts, ka fiksētais maiņas kurss paliks monetārās politikas pamatā līdz eiro ieviešanai.

Ekonomikas politikas programma ietver strukturālo reformu pasākumus, lai uzlabotu publiskās administrācijas pārvaldību, palielinātu ES fondu līdzekļu apgūšanu, nostiprinātu iepirkumu procedūras, atbalstītu aktīva darba tirgus un mūžizglītības politiku, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un atbalstītu eksporta veicināšanas pasākumus.

Papildu Saprašanās memoranda Ekonomikas politikas kritērijos uzsvērts, ka līdz 2010.gada oktobra beigām Eiropas Komisijai (EK) un SVF tiks iesniegti tehniski priekšlikumi par ietaupījumiem vai papildu ieņēmumiem, balstoties uz strukturālajām reformām galvenajos sektoros, par kopējo summu, kas ir daudz lielāka nekā 2011.gadam nepieciešamā fiskālā konsolidācija. Tie ietvers auto nodokļa reformu, balstoties uz vides un turīguma apsvērumiem, kā arī visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa reformu, vienlaikus pasargājot gados vecus cilvēkus un bezdarbniekus. Paredzēts, ka tiks veikta arī visaptveroša izmaksu un ieguvumu analīze attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem.

Atzīts, ka pēc tam, kad 2010.gada jūnija beigās būs sagatavoti priekšlikumi izmaiņām pensiju sistēmā, apspriežoties ar EK un SVF, līdz 2010.gada novembra beigām parlamentam jāiesniedz konkrēti 2011.gadā īstenojami priekšlikumi, lai saglabātu pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspējību un piemērotību nākotnē.

Kad 2010.gada jūnija beigās būs pārskatīta sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēma, līdz 2010.gada septembra beigām Latvijai jāiesniedz starptautiskajiem aizdevējiem konkrēti priekšlikumi, lai racionalizētu sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmu, ņemot vērā ekonomikas un demogrāfiskās prognozes, lai attiecīgas izmaiņas varētu īstenot pēc 2012.gada.

Kā arī līdz 2010.gada beigām pabeigt īstenot Valsts kontroles 2009.gada ieteikumus attiecībā uz 2008.gada valsts un pašvaldību budžetu īstenošanas novērtējumu, lai panāktu papildu publisko izdevumu ietaupījumus 2010.gadā un turpmāk.

Paredzēts, ka līdz 2010.gada septembra beigām parlamentā jāiesniedz jauns Fiskālās atbildības likums, kas atbilst ES fiskālajām saistībām un ietvaram. Kopā ar budžetu parlamentam jāiesniedz arī ESA deficīta prognozes. Lai palīdzētu izstrādāt un īstenot fiskālās konsolidācijas pasākumus 2011. un 2012.gadam, jāizstrādā priekšlikumi, kas iesniedzami 2011.gada budžeta projektā, par to, kā stiprināt administratīvās kapacitātes iestādēm, kuras strādā, lai ieviestu jaunu vidēja termiņa fiskālo ietvaru, uz rezultātiem orientētu budžeta struktūru un veido vidēja termiņa nodokļu politiku.

Noteikts, ka jāuzlabo arī cilvēkresursu pārvaldība un atdeve valsts pārvaldē. Līdz 2010.gada jūlija beigām jāpieņem koncepcija par to iestāžu integrāciju, kuras nodarbojas ar cilvēkresursu pārvaldību un plānošanu valsts pārvaldē. Līdz 2010.gada beigām jāpieņem lēmumi, lai vēl vairāk sašaurinātu vienotās algu sistēmas atalgojuma amplitūdas, tādējādi panākot pārredzamāku atalgojuma sistēmu, un veiktu pasākumus, lai izveidotu vispārēju publiskā sektora atalgojumu datubāzi, kas nodrošinātu ciešāku pārraudzību.

Līdz 2010.gada beigām, izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, cilvēkresursu pārvaldības sistēmā jāstiprina karjeras attīstība, kā arī ierēdņu un darbinieku ikgadējas novērtēšanas sistēma, balstoties uz kompetenci un paveikto, un līdz 2011.gada marta beigām jāierosina vajadzīgās izmaiņas noteikumos, lai uzlabotu uz padarīto balstītu atlīdzību, tādējādi radot stimulu viskvalificētākajiem publiskā sektora darbiniekiem. Šajā sakarā jāizstrādā noteikumi, kas ierobežo to publiskās pārvaldes darbinieku daļu, kuri var saņemt visaugstākos snieguma rādītājus.

Līdz 2010.gada beigām jāiesniedz starptautiskajiem aizdevējiem novērtējums par variantiem attiecībā uz daļas valsts un pašvaldību īpašumā esošu uzņēmumu un to filiāļu iespējamu pārstrukturēšanu, pārvēršanu par valsts aģentūrām vai privatizāciju saskaņā ar Latvijas Valsts pārvaldes likumā noteiktajiem kritērijiem.

Finanšu sektorā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) jāturpina nodrošināt finanšu sistēmas ciešu pārraudzību un jākoordinē pārrobežu institūciju uzraudzības pasākumi. FKTK kopā ar Latvijas Banku jānodrošina ārvalstu banku ekspozīcijas uzraudzība un jādalās informācijā ar ārvalstu uzraugiem un centrālajām bankām, kā arī jāziņo par sasniegtajiem rezultātiem EK un SVF.

Apspriežoties ar EK un SVF, pārvaldes iestādes jāturpina īstenot «Parex bankas» pārstrukturēšanas plānu, tiklīdz to būs apstiprinājusi EK.

Līdz 2010.gada jūlija beigām jāieceļ arī neatkarīgs konsultants, kas dos padomus valdībai, sagatavojot visaptverošu «Latvijas Hipotēku un zemes bankas» pārveides plānu, kas jāiesniedz EK līdz 2010.gada septembra beigām.

Līdz šā gada beigām, izmantojot neatkarīga konsultanta padomus, jāizstrādā priekšlikumi attīstības finanšu institūciju sistēmas optimizācijai un pēc vajadzības jāintegrē dažādas attīstības institūcijas, kas darbojas valdības vārdā.

Jāturpina veicināt arī parāda pārstrukturēšanas procedūras, līdz 2010.gada jūlija beigām sagatavojot ziņojumu par to, vai ir vajadzīgas likumu izmaiņas, lai turpmāk uzlabotu nodokļu sistēmu restrukturizēto aizņēmumu un maksātnespējas gadījumos. Ja likumu izmaiņas ir vajadzīgas, līdz 2010.gada augusta beigām jāiesniedz grozījumi nodokļu likumos un jācenšas panākt to apstiprināšanu līdz 2010.gada septembra beigām.

Līdz 2010.gada septembra beigām jāievieš pagaidu atruna uz vienu gadu attiecībā uz personu ienākuma nodokļa saistībām, kas rodas parādu norakstīšanas dēļ, lai veicinātu mājsaimniecību parādu pārstrukturēšanu.

Šajā gadā jāizpēta arī vislabākā starptautiskā prakse maksātnespējas jomā, lai turpmāk uzlabotu maksātnespējas procedūras un noteiktu iespējas, kā paātrināt tiesas apstiprinājuma procedūras pēc izsolēm. Sagaidāms, ka līdz 2010.gada otrā ceturkšņa beigām parlamentā tiks apstiprināti grozījumi, kas paātrina tādu uzņēmumu likvidāciju, kuri nav dzīvotspējīgi, un atbalsta individuālo parādnieku sanāciju.

Savukārt attiecībā uz strukturālajiem jautājumiem un reformām minēts, ka jāpiešķir pietiekami budžeta resursi ES finansētam atbalstam un jāsasniedz noteikts izdevumu līmenis. Tam 2010.gadā būtu jāsasniedz vismaz 66 miljoni eiro no Eiropas Sociālā fonda (ESF), 185 miljoni eiro no Kohēzijas fonda (KF) un 291 miljons eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Valsts publiskie resursi, kas ietaupīti saistībā ar samazinātu valsts līdzfinansējuma likmi un/vai saistībā ar izmaksu samazināšanos, jāizmanto, lai līdzfinansētu citus ERAF un KF projektus, īpaši lielus infrastruktūras projektus un projektus, kas veicina uzņēmumu eksporta darbības un inovāciju jaudas palielināšanu. 2011.gada budžeta likuma ietvaros jāpiesaista pietiekami lieli budžeta resursi būtiski paātrinātai struktūrfondu līdzfinansētu programmu īstenošanai. 2011.gadā Latvijā būtu jācenšas sasniegt ikgadējos izdevumus, ko izmaksā starpniekinstitūcijas, vismaz 72 miljonu eiro apmērā no ESF, 201 miljona eiro apmērā no KF un 318 miljonu eiro apmērā no ERAF.

Lai nodrošinātu ES fondu līdzekļu ātru īstenošanu un efektīvu apgūšanu, prioritāte būs pasākumiem šādās jomās: līdz 2010.gada septembra beigām jāpabeidz Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāns, lai varētu sākt lielus KF projektus; lai 2011.gadā nodrošinātu pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbību īstenošanu, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai apstiprinātu visus noteikumus ERAF finansējumam visam laikposmam līdz 2013.gadam, un jāsāk parakstīt projektu vienošanās līdz 2010.gada beigām. Līdz 2010.gada novembra beigām ir jābūt pieejamiem jauniem Latvijas Garantiju aģentūras garantiju produktiem jau piešķirtā finansējuma ietvaros un saskaņā ar struktūrfondu noteikumiem. Līdz šā gada septembra beigām jāizveido jauna vienota pozīcija «Ārvalstu finanšu instrumentu pārvaldība, ieskaitot ES politiku instrumentu pārvaldību» darba vietu katalogā, lai nodrošinātu labākus un pārredzamākus atalgojuma nosacījumus valsts pārvaldes darbiniekiem, kas ir iesaistīti ES fondu līdzekļu pārvaldībā. Lai atvieglinātu banku aizdevumu piešķiršanu ES līdzfinansētiem projektiem un programmas mērķu efektīvāku īstenošanu, līdz 2010.gada oktobra beigām jāievieš regulāra komercbanku iesaiste jaunu ES līdzfinansētu programmu izveidē, kā arī novērtējumā par ES projektu dzīvotspēju pirms to apstiprināšanas valsts aģentūrās.

Lai īstenotu efektīvu aktīvā darba tirgus politiku, 2010.gada laikā jāturpina stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kapacitātes, lai panāktu efektīvākus konsultāciju pakalpojumus, samazinot bezdarbnieku skaitu, ar kuriem strādā katrs aģentūras darbinieks. Līdz 2010.gada decembra beigām jāatjaunina izejas stratēģija no ESF finansētās ārkārtas publiskās nodarbinātības programmas ar efektīviem variantiem, kā veicināt programmas dalībnieku pāreju uz parasto nodarbinātību, ietverot daļēja laika apmācību iespēju programmas dalībniekiem. 2011.gada pirmajā ceturksnī jābūt ieviestai kuponu sistēmai, kas ļaus brīvi izvēlēties mācības, kopā ar kvalitatīvām konsultācijām un strukturētu apmācību sniedzēju novērtēšanas sistēmu, lai bezdarbnieki varētu pieņemt apzinātākus lēmumus par pieejamajām mācību programmām un mācību pasniedzējiem.

Jāstiprina publiskais iepirkums. Līdz 2010.gada augusta beigām jāpieņem paredzētie Ministru kabineta noteikumi, kas izslēdz no iepirkuma uzņēmumus, kuri, iespējams, darbojas ēnu ekonomikā. Līdz 2010.gada septembra beigām jāpaplašina preču un pakalpojumu saraksts Elektroniskajā iepirkumu sistēmā un līdz 2010.gada novembra beigām jāiesniedz nepieciešamie juridiskie grozījumi, lai vispārinātu šīs sistēmas obligātu izmantošanu visās valsts pārvaldes struktūrās. Līdz 2010.gada septembra beigām jāpublicē vadlīnijas par pašvaldību iepirkumu centralizēšanu, bet līdz 2010.gada beigām jāizveido iepriekšējas izskatīšanas programma, kurā bez ES līdzfinansētajiem projektiem iepirkuma lēmumus apstiprinātu Iepirkumu uzraudzības birojs, balstoties uz riska analīzi, vienlaikus attiecīgi stiprinot biroja kapacitātes.

Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un nelegālu tirdzniecību, līdz 2010.gada oktobra beigām jāpieņem vispārējs plāns cīņai pret ēnu ekonomiku, lai to īstenotu 2011.gadā, kā arī jāiesniedz EK un SVF visaptverošs rīcības plāns nelegālās tirdzniecības un kontrabandas apkarošanai, norādot attiecīgus pasākumus un finansējuma vajadzības. Būs jānodrošina arī pietiekami resursi 2011.gada budžetā Valsts ieņēmumu dienestam, lai tas varētu efektīvi apkarot ēnu ekonomiku, nelegālu tirdzniecību un kontrabandu.

Jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi un jāuzlabo uzņēmējdarbības vide. Līdz 2010.gada oktobra beigām, apspriežoties ar EK un SVF, jāpabeidz īpašās programmas mazo un mikrouzņēmumu atbalstam īstenošana un sadarbībā ar attiecīgajām uzņēmējdarbības organizācijām jāveic pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, tostarp jāpārskata visas atļaujas, kas uzņēmumam jāsaņem, lai, piemēram, reģistrētu īpašumu un veiktu uzņēmējdarbību vai celtniecības darbus, un ierosinātu vienkāršošanas plānu; pamatojoties uz sākto pilotprojektu, jāievieš vienas pieturas aģentūras reģionālajā (pašvaldību) līmenī, kas strādā tieši ar klientiem, bet atbalsta funkcijas jācentralizē un ciktāl iespējams jānodod privātiem partneriem; jānodrošina e-pārvaldības pakalpojumu plašāka piemērošana un jāveicina e-paraksta izmantošana gan publiskajā, gan privātajā sektorā; kā arī jāsamazina laiks, kas vajadzīgs, lai reģistrētos kā PVN maksātājs, un jāvienkāršo nodokļu deklarācijas.

Apspriežoties ar EK un SVF, līdz šā gada beigām jāizstrādā arī valsts investīciju piesaistes stratēģija, kurā ir uzsvars uz ārvalstu un vietējo investīciju piesaisti un noturēšanu. Jāizveido Ministru prezidenta pārraudzībā esoša starpnozaru un starpiestāžu darba grupa, kas ierosina konkrētus pasākumus ieguldījumu vides uzlabošanai un seko stratēģijas īstenošanai.

Jau vēstīts, ka 2009.gada 20.janvārī ES Padome pieņēma lēmumu piešķirt Latvijai vidēja termiņa finanšu palīdzību līdz 3,1 miljarda eiro apmērā. Šī finanšu palīdzība tiks sniegta trīs gadus ar maksimālo atmaksas termiņu septiņi gadi.

ES finanšu palīdzību paredzēts izmaksāt sešos maksājumos. Pirmais maksājums viena miljarda eiro apmērā tika pārskaitīts 2009.gada 25.februārī, otrais maksājums 1,2 miljardu eiro apmērā tika pārskaitīts 2009.gada 27.jūlijā, trešais maksājums 0,5 miljardu eiro apmērā tika pārskaitīts 2010.gada 11.martā, bet ceturtais maksājums 0,2 miljardu eiro apmērā tiks pārskaitīts pēc minētā Saprašanās memoranda trešā papildinājuma parakstīšanas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv