Tiek veikts milzīgs darbs, lai tiktu atbalstīta Latvijas dalība eirozonā

Apollo
350 komentāri

Ir paveikts un vēl aizvien notiek liels darbs, lai tiktu atbalstīta Latvijas dalība eirozonā, intervijā aģentūrai LETA saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Tiek veikts milzīgs darbs, lai tiktu atbalstīta Latvijas dalība eirozonā

Foto: Reuters/Scanpix

Viņš gan brīdina, ka neteiks «hop», pirms grāvim nebūs pārlekts pāri. «Es domāju, ka līdz pat pēdējam mirklim - to es gribu īpaši uzsvērt - mēs nekad neteiksim «hop», pirms nebūsim pārlēkuši pāri grāvim.»

Ārlietu ministrs norāda, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) vizītē Parīzē gūts ļoti pozitīvs atbalsts - ja konverģences ziņojums tiks vērtēts pozitīvi, tad Francija - viena no ietekmīgām eirozonas un Eiropas Savienības (ES) valstīm - atbalstīs Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gada 1.janvārī.

«Es šobrīd nevaru konkrēti komentēt viedokli, kas vēl tikai top Eiropas Centrālajā bankā (ECB) un Eiropas Komisijā (EK), bet katrā gadījumā mūsu pārstāvniecība ES, mūsu nozaru ministrijas ir ļoti daudz strādājušas, lai viedoklis būtu pozitīvs un objektīvs.»

Rinkēvičs atzīst, ka Latviju Māstrihtas kritēriju izpildes ilgtspējas ziņā vērtēs stingrāk nekā valstis, kuras stājās eirozonā pirms sešiem, septiņiem gadiem. «Nākamā gada valsts budžeta gatavošana, ieviestā fiskālās disciplīnas sistēma rāda, ka mēs ņemam nopietni pagātnes mācības. Bet, protams, par šo diskusija notiek, un vēl būs ne tikai ar EK un ECB ekspertiem jārunā, bet par šo jautājumu būs jārunā arī mūsu finanšu ministram un Ministru prezidentam attiecīgajos formātos. Šie jautājumi ir, tie ir leģitīmi, un mēs sniedzam uz tiem atbildes.»

Ministrs nepiekrīt starptautiskajā presē vilktajām paralēlēm starp Latviju un Kipru. «Dažreiz man ir sajūta, ka, ja slavenajam [Nobela prēmijas laureātam ekonomikā Polam] Krugmanam nebūtu tāda Latvijas piemēra, to vajadzētu steigšus izdomāt. Nemitīgi rakstot par Latviju, par Baltiju un mums nemitīgi par to runājot, mēs viens otram radām papildu publicitāti. Tas varbūt nav pats sliktākais stāsts, bet mēs visi labi zinām, ka Latvijas krīzes pārvarēšana ir interesanta ne tikai politiķiem, bet arī akadēmiķiem, ekonomistiem. Diskusija par to, vai mūsu stāsts var tikt attiecināts arī uz lielo valstu ekonomikām vai tas ir tikai mazo valstu ekonomiku stāsts, manuprāt, ir interesanta akadēmiska un politiska diskusija, kuru dažreiz mēs redzam iepītu arī mūsu eirozonas paplašināšanas stāstā.»

LETA jau ziņoja, ka Latvija kopš 2012.gada septembra izpilda visus ekonomiskos Māstrihtas kritērijus, tāpēc valdība šā gada marta sākumā nolēma vērsties EK un ECB ar lūgumu izvērtēt mūsu valsts atbilstību uzņemšanai eirozonā. Institūciju sagatavotie konverģences ziņojumi tiek gaidīti jūnijā, bet 9.jūlijā ES Padomē plānots pieņemt gala lēmumu par Latvijas dalību eirozonā. Tikmēr valdība jau veic visdažādākos pasākumus, rēķinoties, ka eiro mūsu valstī tiks ieviests no 2014.gada 1.janvāra.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv