Tiesa: nav pierādīts, ka Freimaņa pasākuma mērķis ir naida kurināšana

Apollo
0 komentāru

Lai gan Rīgas dome, aizliedzot Uldim Freimanim 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā, norādījusi, ka aizlieguma pamats ir iespējamā nacionālā naida kurināšana šī pasākuma laikā, pierādījumi minētajiem apsvērumiem Administratīvajā rajona tiesā nav tikuši iesniegti.

Tiesa: nav pierādīts, ka Freimaņa pasākuma mērķis ir naida kurināšana

Foto: Apollo, R.Oliņš

Kā ziņots, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) sākotnēji aizliedza Freimaņa pieteiktā pasākuma rīkošanu, Administratīvā rajona tiesa 29.jūnijā šo pasākumu atļāva.

Kā teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā Administratīvās rajona tiesas spriedumā, Freimanis pieteikumā par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu norādījis, ka pasākuma mērķis ir «atzīmēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS».

Papildus paziņojumā, kas bija iesniegts Rīgas pilsētas pašvaldībai, bija norādīts, ka pasākuma mērķis ir godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret PSRS okupāciju un pirms vācu karaspēka ienākšanas atsevišķās Latvijas vietās atjaunoja Latvijas Republiku.

Šajā paziņojumā norādīts, ka pasākuma organizētāji vienādi nosoda gan padomju, gan hitleriešu okupantu noziegumus un, tiesas vērtējumā, pasākuma organizatora norādītais mērķis - godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret padomju varu, neapdraud demokrātisko valsts iekārtu, kā arī citu cilvēku tiesības.

Katras valsts pamatu veido patriotiski noskaņoti cilvēki, kuri ir gatavi aizstāvēt valsts intereses, tai skaitā arī cīnoties pret dažāda veida agresoriem, tāpēc Freimaņa norādītais pasākuma mērķis pats par sevi nav atzīstams par tādu, kas aicinātu uz nacionālo vai rasu naidu, vai arī slavinātu nacisma idejas.

Kā teikts spriedumā, Rīgas domes aizliegums rīkot pasākumus pamatots arī ar to, ka Freimaņa «izteikumi, kas izdarīti 2010.gada 19.jūnijā liecina, ka pasākuma organizatoram ir nacionālistiski un/vai rasistiski uzskati, kas var tikt pausti arī pasākuma laikā».

Pats Freimanis Administratīvās rajona tiesas sēdē noliedza, ka būtu paudis uzskatus, kas vērsti pret kādu rasi vai arī pret kādu nacionalitāti, un norādīja, ka Rīgas domē ticis iesaistīts diskusijā par dažādiem jautājumiem. Viņš uzsvēris, ka šie izteikumi nav saistāmi ar paredzētā pasākuma mērķi.

Tiesa konstatējusi: pašvaldība lēmumā nav norādījusi, kādā veidā tā nonākusi pie secinājuma, ka pasākuma mērķis ir nacionālā naida kurināšana, bez tam lēmumā nav pieminēti un vērtēti kādi vēsturiskie notikumi, piemēram 1941.gada 1.jūlija notikumi Latvijā, tāpat nav izdarīti nekādi secinājumi, kas būtu balstīti uz vēsturisku notikumu analīzi. Līdz ar to var konstatēt, ka šādai argumentācijai nav piešķirta nozīme un tie neveido Rīgas domes lēmuma pamatojumu.

Kā teikts spriedumā, Freimaņa pieteikuma izskatīšanas gaita Rīgas domē nav protokolēta, līdz ar to nav iespējams konstatēt notikušās sarunas gaitu, tostarp pārbaudīt, kādi tieši izteikumi ir bijuši, kādā kontekstā tie ir izdarīti un vai tie ir attiecināmi uz pasākuma mērķi.

Atsevišķu izteikumu vērtēšana, ja nav iespējams konstatēt, ka izteikumi ir izdarīti nolūkā precizēt pasākuma mērķi, nav tiesiski pamatota, spriedumā konstatējusi tiesa, atzīmējot, ka iestādei jāpierāda apstākļi, uz kuriem tā atsaucas, pamatojot savus iebildumus.

Līdz ar to Administratīvā rajona tiesa konstatējusi, ka Rīgas dome «nav nodrošinājusi pierādījumus lietā, saistībā ar lēmumā norādīto, ka pieteicēja izteikumi liecināja, ka pasākuma mērķis ir nacionālā naida kurināšana».

Tāpat tiesa atzīmējusi, ka kritiski vērtē Rīgas pašvaldības viedokli, ka tā var aizliegt gājienu, pamatojot to vienīgi ar teorētisku iespējamību, ka gājiena laikā tiks pārkāptas likuma «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem» 10.panta otrās daļas prasības attiecībā uz nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju propagandu.

Tiesas ieskatā, jebkura publiska pasākuma laikā pastāv iespējamība, ka var notikt administratīvi un pat krimināli sodāmas darbības, tai skaitā arī nacisma vai komunisma ideoloģijas slavināšana vai nacionālā un rasu naida sludināšana. Šādas situācijas var radīt gan pasākuma organizatori, gan arī citas personas.

Tādos gadījumos likuma «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem» 23.panta otrā daļa nosaka policijas darbinieka vai pašvaldības pārstāvja tiesības paziņot pasākumu par slēgtu un pieprasīt, lai tā dalībnieki nekavējoties atstāj pasākuma vietu.

«Taču šādu sodāmu darbību teorētiska iespējamība nedod pamatu pulcēšanās brīvības ierobežošanai,» teikts tiesas spriedumā.

Tiesas vērtējumā cilvēku pamattiesību ierobežošana uz pieņēmumu pamata nav pieļaujama, līdz ar to iestāde nevar aizliegt gājienu, pamatojot to vienīgi ar iespējamību, ka pasākuma laikā tiks pārkāptas likumdošanas prasības.

«Šāda pieeja kopumā novestu pie tā, ka jebkuru pasākumu varētu aizliegt uz pieņēmumu pamata,» teikts Administratīvās rajona tiesas spriedumā.

Tāpat tiesa konstatējusi, ka Rīgas domes lēmums nesatur papildus informāciju no Valsts policijas vai citiem drošības dienestiem par iespējamiem apdraudējumiem, tostarp lēmums nesatur arī informāciju par pieteicēja personību, iepriekšējiem pārkāpumiem saistībā ar publisku pasākumu organizēšanu

No Rīgas domes lēmuma satura redzams, ka 19.jūnijā iesniegtā pieteikuma izskatīšanas laikā domē piedalījās arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks un Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis. Tādejādi secināms, ka atbilstošās iestādes bija informētas par pasākumu norisi.

Tiesas iepriekšējā pieredze liecina, ka Valsts policija un Drošības policija gadījumos, kad ir konstatēti no likuma normām izrietoši apdraudējumi, sniedz pašvaldībai un arī tiesai detalizētu informāciju par iespējamiem riskiem.

Arī tiesas sēdē netika konstatēts, ka Rīgas domes rīcībā būtu kāda papildus informācija no drošības iestādēm, kam būtu nozīme lietas izskatīšanā.

Tiesa spriedumā atzīmējusi, ka tās uzdevums nav viedokļa paušana par pasākumu, bet gan lēmuma tiesiskuma pārbaude. Lēmuma pārbaudes ietvaros Administratīvā rajona tiesa darbojas tai piešķirtās kompetences ietvaros, ko nosaka Administratīvā procesa likuma regulējums.

Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru 29.jūnijā apmierināts Freimaņa pieteikums un atcelts Radzeviča lēmums par aizliegumu rīkot pasākumu, no šodienas 30 dienu laikā iespējams apstrīdēt Augstākās tiesas Senātā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

26

2014. gada 26. jūlijs

Vārda dienas

Annija, Anna, AnceOneta, Ona, Aņuta, Aņela, Aņa, Anniņa, Annelija, Annele, Anne, Ancis, Anabella, Ana

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +28 ℃
Skaidrs

Vējš: 2 m/s

Saule lec: 05:11
Saule riet: 21:48
Dienas ilgums: 16:37

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

26.07.2014
Ienākt apollo.lv