Tiesa pabeidz uzklausīt «Krājbankas» kreditoru sūdzības par administratoru

Apollo
0 komentāru

Pirmdien Rīgas apgabaltiesa pabeidza uzklausīt visu maksātnespējīgās AS «Latvijas Krājbanka» («Krājbanka») kreditoru sūdzības par bankas administratora - SIA «KPMG Baltics» - rīcību un tā atcelšanu no administratora pienākumiem.

Tiesa pabeidz uzklausīt «Krājbankas» kreditoru sūdzības par administratoru

Foto: Apollo/R.Oliņš

«KPMG Baltics» advokāts Dainis Lasmanis pretenzijās, kurās administrators tika vainots nekompetencē un pilnvaru pārsniegšanā, kā arī tam tika inkriminēta atbilžu nesniegšana uz kreditoru pieprasījumiem, paustos pārmetumus neatzina, tos novērtējot kā pilnībā nepamatotus, un lūdza tiesu sūdzības noraidīt.

Lasmanis kā nepamatotus novērtēja sūdzībās ietvertos pārmetumus informācijas nesniegšanā, sakot, ka trijos mēnešos katrā saņemti vidēji 700 pieteikumi, bet aprīlī saņemto pieteikumu skaits jau pārsniedzis 400 un uz visiem piešiem pieteikumiem administrators centies atbildēt tādā apmērā, kādā to pieļauj likums un ciktāl informācijas sniegšana nav aizliegta.

Savukārt šodien tiesas sēdē administratoram tiekot pārmesta gluži pretēja rīcība - neizpaužamas informācijas izpaušana, par ko viena no kreditoriem - «Izdevniecības žurnāls Santa» īpašniece Santa Anča - vērsusies tiesībsargājošās iestādē, lūdzot izvērtēt sensitīvu daru izpaušanu.

Lasmanis uzsvēra, ka administrators jau pērn tiesas sēdē, kad lemts par «Krājbankas» maksātnespēju, norādījis, ka lietas materiālos ir sensitīva informācija un dati, kas satur komercnoslēpumu, un tiesa apņēmusies nodrošināt šīs informācijas aizsardzību, tāpēc administrators uzskata, ka likuma prasības tiek ievērotas. Savukārt tagad tam nākas secināt, ka informācija no lietas materiāliem tiek nopludināta presē. Administrators noteikti iesniegšot pieteikumu par neizpaužamas informācijas izpaušanu un publiskošanu.

Tāpat «KPMG Baltics» advokāts sacīja, ka nav pamatotas pretenzijas, kurās tam tiek pārmesta nevēlēšanās sadarboties ar kreditoriem, jo, kad tas devies uz tikšanos ar personām, kas sevi nodēvējušas par kreditoru aizstāvības biedrības pārstāvjiem, izrādījies, ka biedrībai nav tiesību pārstāvēt kādu no kreditoriem.

Viņš arī noraidīja pārmetumus «Krājbankas» aktīvu vērtības samazināšanā, sakot, ka šajā situācijā vienkārši tiekot runāts par pārprastu grāmatvedības datu interpretāciju. Arī pārmetumus par administratora atlīdzības saņemšanu, lai gan vēl nav sākta ne bankas sanācija, ne bankrota procedūra, Lasmanis novērtēja kā nepamatotus, sakot, ka izdevumi administratoram esot, taču tie esot vēl tikai provizoriski izdevumi, jo tos jāapstiprina tiesai.

Tāpat kā nepamatotas Lasmanis novērtēja pretenzijas par to, ka «KPMG Baltics» ir parādnieka pārstāvis citā maksātnespējas procesā. Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir iesniegta sūdzība par administratores Ievas Brokas rīcību, kura šādu lēmumu pieņēmusi, jo tas darīts jau pēc tam, kad «Krājbanka» atzīta par maksātnespējīgu un «KPMG Baltics» iecelts par tās administratoru.

LETA jau ziņoja, ka tiesas sēdē šodien tiks uzklausīti arī administratora «KPMG Baltics» pilnvarotā pārstāvja Jāņa Ozoliņa sniegtie paskaidrojumi par administratoram un tā pilnvarotajai personai izvirzītajām pretenzijām.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 20.aprīlī sāka izskatīt kreditoru sūdzības un izvērtēt bankas maksātnespējas administratora rīcību, bet jautājums par bankrota sākšanu pēc būtības vēl netika skarts.

Tiesnesis piektdien samērā īsi izklāstīja visu desmit iesniegto sūdzību būtību. Pēc tam sūdzību iesniedzēji un viņu pārstāvji norādīja, ka uztur tās. «KPMG Baltics» pilnvarotais pārstāvis Jānis Ozoliņš pauda pretēju nostāju, proti, viņa skatījumā, sūdzības esot nepamatotas un noraidāmas. Šādu pašu viedokli izteica arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve.

Pēc tam tiesa deva iespēju sūdzību iesniedzējiem detalizētāk izklāstīt, kādas tieši nelikumības viņi saskatījuši administratora rīcībā. Tomēr laika trūkuma dēļ piektdien paspēja izteikties vien puse no sūdzības iesniegušajiem kreditoriem un viņu pārstāvjiem. Šodien izteicās tie kreditori, kurus tiesa piektdien nepaspēja uzklausīt.

Kā ziņots, ar sūdzībām par kreditora darbību tiesā vērsies bijušais bankas īpašnieks un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, SIA «Veiksmes līzings», Mārtiņš Zalāns, SIA «Travelvia», SIA «Izdevniecība žurnāls Santa», SIA «WK Corporate Services Ltd.», kā arī vēl dažas personas un Rīgas dome, kas lūgusi administratoru atcelt.

Piektdien savas iesniegtās sūdzības komentēja Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības pārstāvis advokāts Jānis Avotiņš, Antonova pārstāvis advokāts Viesturs Zauls, SIA «Veiksmes līzings» pārstāvis advokāts Olavs Cers, Zalāns un Rīgas domes pārstāvis. Viņi visi lūdza atzīt «Krājbankas» administratora rīcību par prettiesisku un atcelt administratoru no pienākumu pildīšanas.

Kreditori apšauba administratora darbības atbilstību likumam, kā arī viņa kompetenci un pārmet tam darbošanos pašam savās interesēs.

Tiesa pagaidām atklātu atstājusi jautājumu par «Krājbankas» bankrota sākšanu, kā arī nav izlēmusi «Izdevniecības žurnāls Santa» pieteikto lūgumu apturēt tiesvedību, iekams Satversmes tiesa nav pieņēmusi savu nolēmu sūdzības lietā, kas sākta pēc izdevniecības īpašnieces Santas Ančas un vairāku citu «Krājbankas» noguldītāju pieteikumiem.

Lietā ir kopumā 21 dalībnieks, tostarp arī «Krājbankas» bijušās amatpersonas, piemēram, Ivars Priedītis, V.Antonovs un Aleksandrs Antonovs, kuru piedalīšanā maksātnespējas procesā ir obligāta. Atsevišķas personas lietā pārstāv pat vairāki advokāti.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī «Krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu.

«KPMG Baltics» tiesā iesniedza pieteikumu sākt «Krājbankas» bankrotu.

Administrators rosināja sākt «Krājbankas» bankrotu, jo tas secināja, ka neviens no saņemtajiem četriem «Krājbankas» sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Līdz ar to 21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma apstiprināt bankas maksātnespējas risinājumu - bankas bankrota procedūru.

No «Krājbankas» kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

01

2014. gada 1. septembris

Vārda dienas

Austrums, Ilmārs, IlutaHilmars, Hilmārs, Ilmara, Ilmars, Salda

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Mazmākoņains
Rīga pašreiz +17 ℃
Mazmākoņains

Vējš: 2 m/s

Saule lec: 06:26
Saule riet: 20:20
Dienas ilgums: 13:54

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

01.09.2014
Ienākt apollo.lv