Tiesībsargs norāda uz cilvēktiesību aizskārumiem Čalovska izdošanas gadījumā

Apollo
21 komentārs

Tiesībsargs Juris Jansons ir nosūtījis vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V), aicinot vērst uzmanību uz iespējamiem smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska pamattiesību aizskārumiem.

Tiesībsargs norāda uz cilvēktiesību aizskārumiem Čalovska izdošanas gadījumā

Foto: Evija Trifanova/LETA

Tiesībsargs norāda, ka birojā tika saņemti Čalovska un viņa zvērinātas advokātes iesniegumi par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem izdošanas procesā, un par iesniegumos minētajiem apstākļiem Tiesībsarga birojā ir ierosināta pārbaudes lieta.

Tiesībsarga vēstulē Dombrovskim ir uzsvērts, ka, pieņemot lēmumu par Latvijas pilsoņa izdošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai citā valstī, Latvijas institūcijas pieņem fundamentālu lēmumu attiecībā uz savas valsts pilsoni. Tādēļ Satversmes 98.pants, kas nosaka, ka Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības, ļauj piemērot izņēmumu.

Tādā veidā Latvijas pilsoni citai valstij var izdot tikai tad, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka izdošanas valstī viņam tiks nodrošināts ne mazāks cilvēktiesību aizsardzības līmenis, kā tas noteikts Satversmē.

Tāpat tiesībsargs norāda, ka arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija uzliek Latvijai starptautiski saistošu pienākumu izvērtēt, vai izraidīšanas gadījumā persona netiks pakļauta apstākļiem, kas ir pretrunā ar konvencijas noteiktajiem standartiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) arīdzan ir noteikusi, ka valstīm ir pienākums neizdot personu, ja pastāv pamatotas šaubas, ka šī persona saņēmējvalstī var tikt pakļauta necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodam.

Tāpēc valsts atbildīgajām institūcijām ir procesuāls pienākums pirms lēmuma pieņemšanas par Čalovska izdošanu uz valsti, ar kuru noslēgts izdošanas līgums, izslēgt jebkādas pamatotas šaubas, ka Satversmē garantētās pamattiesības Latvijas pilsoņa izdošanas gadījumā varētu tikt pārkāptas, minēts vēstulē.

Tiesībsargs skaidrojis, ka Ģenerālprokuratūra un Augstākās tiesas (AT), atzīstot par pieļaujamu un tiesisku Čalovska izdošanu, balstījušās tikai uz Latvijas ASV valdības līgumu par izdošanu, nevērtējot pēc būtības, vai ASV Čalovskim tiks nodrošinātas Satversmē paredzētās cilvēktiesību garantijas, kādas attiecināmas uz visiem kriminālprocesa un soda izciešanas posmiem: kriminālvajāšanu, iztiesāšanu un soda izciešanu.

Līdz ar to tiesībsargs vērš valdības uzmanību uz iespējamajiem personas pamattiesību aizskārumiem, kuru izslēgšanai Latvijas atbildīgajām institūcijām bija jāsaņem nepieciešanā informācija no ASV pirms lēmuma pieņemšanas par Čalovska izraidīšanu. Pirmkārt, Ģenerālprokuratūras pērnā gada 6.decembra ierosinājumā par izdošanas apcietinājuma piemērošanu Čalovskim atzīts, ka izdodamās personas darbības atbilst Krimināllikuma 177.1 panta trešajai daļai un 20.panta ceturtajai daļai, kā arī 193.1 panta pirmajai daļai.

Maksimālais soda mērs Krimināllikumā, ar kuru persona var tikt sodīta par šo noziegumu izdarīšanu, ir brīvības atņemšana līdz desmit gadiem, ņemot vērā 2012.gada Krimināllikumā izdarītos grozījumus, bet ASV par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu cietumsods ir sešdesmit septiņi gadi. Latvijas amatpersonas ir paudušas viedokli, ka izdošanas gadījumā Čalovskis netiks pakļauts maksimālajam soda apmēram, tomēr apstiprinājums tam no ASV puses nav saņemts.

Otrkārt, netika pieprasīta informācija un nebija izvērtēts, vai apstākļi ieslodzījuma vietā ASV nav pretrunā cilvēktiesībām. Treškārt, netika pieprasīta arī informācija ASV valdībai, vai Čalovskim pirmstiesas izmeklēšanas procesā un lietas iztiesāšanas stadijā tiks nodrošināta aizstāvība, kā to paredz Satversmes 92.pants un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pants.

Satversmes 92.pants paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

LETA jau ziņoja, ka Satversmes tiesa (ST) saņēma aprīļa sākumā Čalovska konstitucionālās sūdzības, un ST nolēma rosināt valdību atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par viņa izdošanu ASV. Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, Ministru kabinets tiek rosināts neizlemt minēto jautājumu, kamēr ST kolēģija nebūs pieņēmusi lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos to darīt.

Tāpat Čalovskis par gatavošanos viņu izdot ASV vērsies ar sūdzību arī ECT.

Kā ziņots, 31.janvārī AT atstāja negrozītu prokurora Mārča Viļuma lēmumu, ar kuru viņš bija atzinis par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV. Galīgais lēmums par 1985.gadā dzimušā Latvijas pilsoņa izdošanu tuvākajā laikā būtu jāpieņem valdībai.

ASV federālie prokurori Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku «Miami», un diviem citiem iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim un Rumānijas iedzīvotājam - cēluši apsūdzības par datorvīrusa «Gozi Virus» radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv