Tiesnešu piekukuļotājs var «iesēdināt» virkni ietekmīgu personu

Apollo
0 komentāru

Cerībā nomierināt sirdsapziņu, atbrīvoties no apsūdzības par 800 000 latu lielu zaudējumu nodarīšanu bankrotējušajam uzņēmumam RAF un pie viena nokārtot arī personīgus rēķinus viens no tieslietu nozarē, iespējams, joprojām pastāvošas noziedzīgas shēmas dalībniekiem ir sācis runāt — viņa liecības vairākas ietekmīgas personas tuvina apsūdzēto solam.

Raivo Sārts šobrīd slēpjas īrētā privātmājā ārpus Rīgas. Viņš apgalvo, ka ir tik ekskluzīvas informācijas krātuve, ka var arī nenodzīvot līdz liecināšanai tiesā — pārāk daudz viņam nelabvēļu. Ja Sārta atklāsmes ir patiesas, tās var nozīmēt vismaz sagrautu reputāciju vairākiem tiesu izpildītājiem, īpašumu vērtētājiem un Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem.

«Es personīgi esmu nesis naudu vismaz pieciem tiesnešiem,» apgalvo Sārts. Iespējams, ka pēdējā laikā jau notikusī tiesībsargātāju vēršanās pret tiesu izpildītājiem ir viņu kādreizējā sadarbības partnera nopelns. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret Elitu Soli, Jelgavas prokuratūrā apsūdzība uzrādīta gan Sārtam, gan Ivaram Kibermanim.

Ģenerālprokuratūra ziņo, ka Rīgā ierosinātas vēl divas lietas.

Sešnieka liecība

Savu lomu shēmā, kas darbojusies kopš 1997. gada, Sārts raksturo ar vārdu «sešnieks», t. i., izpildītājs. «Neatkarīgā» jau stāstīja par šīs shēmas būtību.

Vispirms tiek aprakstīta finanšu grūtībās nonākuša cilvēka manta. Tiesu izpildītājam pazīstams vērtētājs to novērtē aptuveni desmit reižu zem tirgus vērtības, izsolei ir minimāla publicitāte, un īpašums pārceļo vēlamajās rokās, bet jau par citu cenu. Starpību sadala shēmas dalībnieki, atsevišķos gadījumos neaizmirstot arī tiesnešus, kuri apstiprina tiesu izpildītāju lēmumus.

Sārts atzīstas, ka piedalījās, būdams vienlaikus tiesu izpildītājas Ingas Čepjolkinas (tobrīd Lazdānes) civilvīrs, aprakstītās mantas uzglabātājs un realizētājs (firmas «RS Serviss» direktors), atsevišķos gadījumos izsoļu dalībnieks, kukuļdevējs un visbeidzot sazagtās naudas pastnieks. Ķēdes galveno personāžu nelegālā peļņa sasniegusi pat 25 tūkstošus latu mēnesī. Līdz pilnībai shēma atstrādāta 1997. gadā, savukārt Sārts no tās izmests 1999. gada beigās.

Zagšanas tehnoloģija

Tiesībsargājošo iestāžu rīcībā ir norādes uz nelikumībām vismaz 13 darījumos. Sārts izmeklētājiem liecinājis par vairākumu no tiem. Vairākos gadījumos shēmas dalībnieki esot uzpirkuši bankrotējušu uzņēmumu īpašumus ar administratoru starpniecību — tātad izsoles notikušas fiktīvi —, bet vēlāk pārdevuši par tirgus cenu.

Piemēram, Rīgas filca īpašumus «RS Serviss» nopircis par 12 000 dolāru, bet pārdeva par 120 000. (Komercreģistra dati liecina, ka «RS Serviss» joprojām ir saistīta ar Čepjolkinu, jo firmu vada viņas māte un vīrs).

Rūpnīcas «Mangaļi» īpašumi nopirkti par 12 000 dolāru, pārdoti — par 80 000. Līdzīgi it kā darīts ar kustamo īpašumu — Bulduru saimniecības traktori novērtēti par 80 latiem, vēlāk pārdoti par 1000 latiem.

RAF gadījumā par 12,7 tūkstošiem iegūta manta aptuveni 8 miljonu dolāru vērtībā. Tiesa gan, šo projektu izdevās tikai daļēji realizēt — tiesāšanās par īpašumu turpinās.

Protams, fiktīvās izsoles bija iespējamas situācijā, ja klāt netiek pielaists mantas īpašnieks. Tehnoloģijas, kā izvairīties no parādnieka piedalīšanās, bijušas dažādas — pirmkārt, miniatūrs sludinājums «Latvijas Vēstnesī». Ja tomēr kāds acīgs īpašnieks to pamanīja, tad, viņam ierodoties, izsole visdažādāko motīvu dēļ tika atcelta un sarīkota vēlāk ar pieaicinātiem dalībniekiem — radiem, draugiem, paziņām.

Uzņēmējs Gatis Saknītis apgalvo, ka tieši šādi viņam liegtas iespējas izpirkt aprakstīto zemi Siguldā. Sārts stāsta, ka fiktīvas izsoles par naudu reizēm rīkotas arī parādnieku interesēs. Piemēram, ja kāds ir parādā, bet nevēlas šķirties no mantas, nedz arī grib maksāt parādu — viņš samaksā par pakalpojumu grupējumam, un kopīgiem spēkiem uzmests tiek kreditors.

Liecinieka bijusī visu noliedz

Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vadītāja Inga Čepjolkina bijušā civilvīra atklāsmes dēvē par nepatiesību, kuras cēloņi meklējami privātos aizvainojumos. Taču tos viņa nevēlas publiski apspriest: «Es vienmēr esmu darbojusies saskaņā ar likumu un neko neesmu pārkāpusi.»

Viņa gan atzīst, ka līdz 2003. gadam, kad sākta tiesu izpildītāju profesijas reforma, padarot to par brīvo arodu, nesakārtotībā nozarē bija ļoti liela. Tomēr par krimināla rakstura gadījumiem viņai ziņu nav. Mājienu līmenī viņa liek noprast, ka pēdējā laika tiesībsargātāju aktivitāšu pamatā ir aizvainotā uzņēmēja Gata Saknīša nauda, nevis uz patiesiem faktiem balstīti pierādījumi. Šādi pārmetumi gan nonāk pretrunā ar faktu, ka izmeklēšanā iesaistītas vairākas institūcijas, turklāt tās operē ar savstarpēji neatkarīgiem ziņu avotiem.

Viens no tiem — Sārts — «Neatkarīgajai» teic: «Man vairs nav ko zaudēt. Esmu norakstīts cilvēks, un savi pieci gadi cietumā man par kukuļošanu draud. Taču es gribu, lai arī pārējie shēmas dalībnieki sēž, turklāt krietni ilgāk.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv