Tirdzniecība aug, bet eirozonas parādu krīzes ēna kļūs tumšāka

Apollo
23 komentāri

Par 2012.gada jūnija mazumtirdzniecības apgrozījumu

Tirdzniecība aug, bet eirozonas parādu krīzes ēna kļūs tumšāka

Foto: Edijs Pālens/LETA

Pēc jaunāko makroekonomisko datu izziņošanas, kas aizvadīto pāris gadu laikā pārsvarā bijuši ar plus zīmi, vai ik reizi dzirdamas nopūtas, ka „cilvēkiem jau tas neko nedod”. Taču ir ļoti grūti, acīs skatoties, to teikt par tik strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, kāds Latvijā ir bijis šī gada 1.pusē. Šis periods jūnijā noslēdzies ar pārdošanas apjomu kāpumu par 2,1% mēneša un 8,4% gada griezumā. Uz brīdi atliekot malā diskusijas par to, cik vispār cilvēkiem vajadzīga materiāla labklājība, preču pārdošanas apjoma izmaiņas varētu uzskatīt par ekonomiskās izaugsmes mērķi vai galarezultātu. Cilvēkiem, kuri apstrīd, ka ekonomikas izaugsme ir jūtama cilvēku maciņos, būtu jāpierāda, ka statistikas dati nav pareizi.

2.ceturksnī kopumā mazumtirdzniecības nozarē bijis kāpums par 7,9% gada griezumā, kamēr IKP pieauguma temps šajā periodā varētu būt bijis ap 5,5%. Savukārt pret iepriekšējo ceturksni tirdzniecības apgrozījums piedzīvojis nelielu kritumu, par 0,2%. Pārtikas tirdzniecība turpinājusi kāpt, par 1,2%, bet nepārtikas tirdzniecība samazinājusies par 0,8%, pēc strauja kāpuma par 5,6% 1.ceturksnī.

Kas notiks ar gada pieauguma tempu turpmākajos trīs mēnešos? Tā kā pērn 3.ceturksnī nozarē bija spēcīgs kāpums, tad, lai gada kāpuma temps nesamazinātos, apgrozījumam mēneša griezumā vēl strauji jāpieaug arī jūlijā un augustā. Tad tas būtu būtiski uzlabojies četrus mēnešus pēc kārtas, kas negadās bieži. Eksporta un jauno kredītu izsniegšanas dati, kā arī nodokļu samazināšana liek domāt, ka tas ir iespējams. Savukārt tirdzniecības nozares noskaņojuma krasā pasliktināšanās jūlijā (šodien Eiropas Komisijas publiskotie dati) savukārt drīzāk liecina par pretējo. Arī kopējais noskaņojuma indekss ir samazinājies, no 104,6 līdz 103,0 punktiem (100 ir vēsturiskais vidējais), bet joprojām ir pārliecinoši labākais Eiropas Savienībā. Savukārt nepatīkams atgādinājums par tuvākās nākotnes riskiem ir Vācijas rūpnieku noskaņojuma indeksa lejupslīde jūlijā no -8,4 līdz -13,0 punktiem.

"DNB Latvijas Barometra" dati, kas ir pieejami līdz jūnijam, šajā mēnesī parāda augstāko optimisma pakāpi kopš pētījumu sākuma. Īpaši strauji uzlabojies vērtējums par ekonomiskās situācijas izmaiņu virzienu, te optimistu skaits vairs tikai par 1% atpaliek no pesimistu skaita, 2009.gada sākumā pesimistu bija 80 reizes vairāk nekā optimistu.

No vienas puses, ekonomikas izaugsme iekšēji kļūst robustāka, piemēram, maijā Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto darba ņēmēju skaits, kuri maksā VSAOI, ir pieaudzis par 3,8% pret iepriekšējā gada maiju, kas ir lielisks rādītājs. No otras puses politiski ekonomiskā spriedze eirozonā kļūst arvien spēcīgāka. Tai var būt arī pozitīvs atrisinājums — liela apjoma ECB intervences valstu parāda vērtspapīru tirgū, kas netieši stimulētu izaugsmi un arī inflāciju eirozonā, kas ir tieši tas, ko mums šobrīd vajadzētu. Taču joprojām nav izslēgti arī ļoti liela finansiāla haosa un dziļas ekonomikas lejupslīdes scenāriji. Tik liela nenoteiktība vairs nevar turpināties ilgi — patīkams vai nepatīkams, spriedzes atrisinājums tuvojas.
 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

22

2014. gada 22. decembris

Vārda dienas

SaulvedisSaule, Saulīte, Saulstarīte, Saulstars, Saulvija, Donis

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz −1 ℃
Skaidrs

Vējš: 3 m/s

Saule lec: 09:00
Saule riet: 15:44
Dienas ilgums: 6:44

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

22.12.2014
Ienākt apollo.lv