Tirgotāji atbrīvo telpas

Apollo
0 komentāru

Pēdējos mēnešos Rīgā strauji pieaug brīvo tirdzniecības platību skaits. Šodien tirgotāji bez grūtībām var pēc izvēles ierīkot savu tirdzniecības vietu pilsētas labākajās ielās – Audēju, Vaļņu, Tērbatas vai Krišjāņa Barona ielā. Pie tam, par cenām, kas nereti ir pat divas reizes zemākas par tirdzniecības platību nomas cenu maksimuma rādītājiem.

Tirgotāji atbrīvo telpas

Foto: www.varianti.lv

Mazāk dramatisks ir stāvoklis lielajos tirdzniecības centros. Taču arī šajā segmentā eksperti prognozē nomas cenu pazemināšanos kā minimums par 10-20%.

Firmas stils vairs nav prātā

Daudzie veikali un veikaliņi, kafejnīciņas, restorāni un citas izklaides iestādes ielās – tā ir Rīgas firmas zīme. Ārzemnieki bieži atzīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem patīk skaisti ģērbties un garšīgi paēst. Iepirkšanās un laika pavadīšana veikalos jau labu laiku ir viens no populārākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem. Tomēr ekonomikas krīze ierastajā dzīvesveidā ir ienesusi savas pārmaiņas. Saskaņā ar Eiropas statistikas biroja «Eurostat» datiem tikai 2008. gadā vien mazumtirdzniecības apjoms Latvijā samazinājās par vairāk nekā 16%. Un nākotnē šis rādītājs palielināsies. Cilvēki ir sākuši ierobežot savus izdevumus un rūpīgāk izvēlēties kādiem pirkumiem tērēt naudu. Tagad viņi arī retāk apmeklē restorānus un kafejnīcas. Šāds apmeklētāju izvēlīgums nevarēja neietekmēt tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apgrozījumu. It īpaši tiem uzņēmumiem, kas bija orientēti uz pakalpojumu segmenta dārgo galu. «Šodien visi rēķina sava biznesa rentabilitāti. Un, ja nomnieki redz, ka viņu tirdzniecības vietas apgrozījums ir būtiski samazinājies, viņiem neatliek nekas cits, kā doties pie telpu īpašniekiem un lūgt samazināt nomas maksu, jo pretējā gadījumā runa jau būs par veikala, restorāna vai spēļu zāles slēgšanu», - izveidojušos situāciju īsumā raksturo kompānijas «Re & Solution» direktors Andžejs Neguliners.

Tirdzniecības telpu tirgus Rīgas centrā ir praktiski apstājies. Tagad telpas pārdošanai tiek piedāvātas vidēji par 2 000 – 3 000 eiro/m2.

Cenu eskalācija

Par Latvijas galvaspilsētas visprestižākajām tirdzniecības ielām tradicionāli tiek uzskatītas Vaļņu, Audēju, Merķeļa un Kaļķu ielas, Tērbatas, kā arī Krišjāņa Barona un Brīvības ielu sākuma posmi - ielas ar lielu cilvēku plūsmu. Nekustamo īpašumu tirgus izaugsmes cenu celšanās periodā šeit bija balstīta uz emocijām. «Pretendenti uz tirdzniecības punktu izvietošanu galvaspilsētas populārākajās ielās burtiski stāvēja rindā. Mēdza būt arī tā, ka mēs gājām pie jau iznomātu telpu īpašnieka un piedāvājām: jūsu pašreizējais īrnieks maksā mēnesī 50 eiro/m2, bet mūsu klients ir gatavs maksāt 65 eiro/m2. Daudzi piekrita lauzt noslēgtos līgumus un atdeva telpas mūsu klientiem», - atceras kompānijas «Latio» komercdaļas vadītājs Arnis Purcens.

Redzot, ka kaimiņam ir izdevies dabūt «iemītnieku», kas maksā augstāku cenu, cenu uzskrūvēšanā iekļāvās arī veiksminiekam tuvumā esošo telpu īpašnieki. Tā rezultātā atsevišķās Rīgas vietās nomas maksa pakāpās līdz pat 80-100 eiro/m2 mēnesī. Un, kas ir pats interesantākais, mākleri apgalvo, darījumi par šādām cenām tomēr notika. Tikai ilgi gan ballīte nevilkās… «Problēma ir tā, ka tik augstām likmēm nav ekonomiska pamatojuma, it īpaši, ja runa ir par telpām ar lielu platību. Telpas ņēma prestižam. Mūsu apstākļos pie tik augstas nomas maksas praktiski nav iespējams nodrošināt nepieciešamo apgrozījumu un uzņēmējdarbības rentabilitāti», - apgalvo Andžejs Neguliners. Šo vārdu patiesumu daudziem uzņēmējiem diemžēl nācās izjust, kā mēdz teikt, pašiem uz savas ādas.

Lielu pieprasījumu pēc telpām Vecrīgā un Centrā  izteikušas spēļu zāles un striptīza bāri. Tomēr pēdējā gada laikā Latvijas galvaspilsētā savu darbību pārtraukušas apmēram 100 spēļu zāles, tajā skaitā arī 5 kazino. Labāk neiet arī striptīza bāriem.

Daži novērojumi

Janvāra otrajā pusē kataloga «m2» žurnālists nebija slinks, izstaigāja Rīgas populārākās tirdzniecības ielas un saskaitīja fasādes māju pirmajos stāvos izliktos sludinājumus par telpu īri. Lūk, rezultāts: Grēcinieku un Audēju ielā – 3 piedāvājumi, Vaļņu ielā – arī 3, Tērbatas ielā (posmā no Elizabetes līdz Ģertrūdes ielai) – 6, Kr. Barona ielā (posmā no centra līdz Ģertrūdes ielai) – 7… Īpaši uzsvēršu – tās ir tikai tukšojošās telpas, pie kurām ir izlikta vizuālā reklāma par to iznomāšanu vai pārdošanu. Krietnam desmitam tirdzniecības telpu šajās pašās ielās ir nomnieki, taču tās jau figurē interneta portālos kā tādas, kas drīz atbrīvosies. Viens no spilgtākajiem šīs tendences apstiprinājumiem ir sporta preču veikals «West Sport» Vaļņu ielā: veikals vēl darbojas, taču interneta portālos tā telpas jau tiek piedāvātas nomai par 31 eiro/m2 mēnesī.

Vairākiem veikaliem tā arī nebija lemts atvērties. Lūk, jau vairāk nekā pusgadu Kr. Barona ielas 6. nama pirmajā stāvā redzams veikala «Riсhmond» atklāšanas paziņojums. Tomēr tagad šīs telpas ir izliktas pārdošanai par 4 000 eiro/m2, vai nomāšanai ar 30 eiro/m2 mēnesī.

Veco cenu vairs nav

 Piedāvājuma palielināšanās un zems pieprasījums vienmēr liek kristies cenām. Gan kompānijas «Balsts» mākleris Mareks Zaikovskis, gan «Re & Solution» direktors Andžejs Neguliners ir vienisprātis, ka šobrīd var runāt par aptuveni 40% telpu nomas maksas pazemināšanos telpām ēku pirmajos stāvos Rīgas populārākajās tirdzniecības ielās. Savukārt kompānijas «Rent in Riga» speciālists Jānis Lipša uzskata, ka Vecrīgā nomas maksas kritums ir sasniedzis 50% atzīmi. Viņaprāt Vaļņu ielā tagad telpas ar nelielu platību ir pieejamas par 40-50 eiro/m2, kur vēl visai nesen cenrādis šeit bija 90-100 eiro/m2 mēnesī.

Ir arī telpu īpašniekiem dramatiskāki gadījumi. Kā atzīmēja Arnis Purcens, ja vēl 2008. gada sākumā par telpām Kr. Barona ielas sākumā prasīja 70 eiro/m2 mēnesī, tad tagad to īpašnieki ir ar mieru tās iznomāt par 25-30 eiro/m2. Un nav manīts, ka jaunā nomas maksa pulcinātu interesentu pūļus. Gadījumi, kad telpas būtu izdevies iznomāt pāris mēnešu laikā, ir liels retums un objektu ekspozīcijas ilgums aizvien palielinās. To izmanto potenciālie nomnieki, kas ikreiz pieprasa aizvien zemāku cenu. «Objektu Audēju ielā sākumā piedāvāja par 10 000 eiro mēnesī. Pēc tam īpašnieks cenu pazemināja līdz 5 000 eiro. Klienti nāk un skatās, bet līdz nopietnam piedāvājumam lieta nonāca tikai vienreiz, kad klients bija ar mieru maksāt 3 000 eiro mēnesī, taču telpu īpašnieku šāda summa pagaidām neapmierina», - gadījumu no savas prakses stāsta Jānis Lipša.

Tomēr atsevišķi telpu īpašnieki vēl cenšas noturēt augstas cenas. Saskaņā ar «m2» rīcībā esošam ziņām 70 eiro/m2 mēnesī vēl pavisam nesen tika prasīti par telpām Raiņa bulvārī 11. Tāda pat likme figurēja nomas piedāvājumā telpām Kr. Barona ielas un Raiņa bulvāra stūrī. Klienta meklēšanas rezultāts – nulle.

«Potenciālie nomnieki ilgi ved sarunas, rūpīgi rēķina un kaulējas. Tiesa, ne visi tirdzniecības platību īpašnieki piekrīt otrās puses piedāvātajiem noteikumiem. Tas ir atkarīgs no viņu materiālā stāvokļa. Taču, ja objekts ir ieķīlāts par labu bankai, tad svarīgi ir arī tas, vai kreditors atļaus nolaist cenu», - par novērojumiem savā praksē stāsta Mareks Zaikovskis.

Ja runājam par pieprasījumu, tad potenciālie nomnieki meklē telpas par 40-80 eiro/m2. Kas veido pieprasījumu? Pēc mākleru vārdiem tie, pirmkārt, ir sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, plus apavu un apģērbu veikali, kas piedāvā kvalitatīvas, bet salīdzinoši lētas preces.

Savukārt, lielas telpas ir vajadzīgas vairs tikai retajam. Kā apgalvo mākleri, šodien pie viņiem nāk ēku īpašnieki un lūdz iznomāt esošās brīvās platības. Piedāvā pat dubultot komisijas naudu, lai tikai tiktu sameklēts nomnieks. Taču izpildīt šādu lūgumu ir grūti. Tādēļ īpašnieki, kuru telpas ir aizņemtas, cenšas atrast kopīgu valodu ar nomnieku, ja tam rodas pretenzijas par likmēm un citu pretendentu uz telpām nav.

Ekonomikas krīze vissāpīgāko triecienu deva veikaliem, kas tirgo juvelieru izstrādājumus, pulksteņus, optiku, elektroniku un elektrotehniku. Šīs grupas pārstāvji ir zaudējuši līdz 40% apgrozījuma. Dārgo zīmolu, apģērbu un apavu pārdevējiem apgrozījums ir samazinājies par 20-25%.

Pieprasījums ir saglabājies

Otrs liels tirdzniecības telpu segments Latvijas galvaspilsētā ir tirdzniecības centri. Saskaņā ar «m2» rīcībā esošajām ziņām to kopējā platība ir vairāk nekā 400 000 kvadrātmetru. Gandrīz 35% šo platību pārvalda kompānija «Linstow Center Management» (Linstow), kuras valdes locekli Mārci Budlevski katalogs «m2» tad arī lūdza padalīties ar saviem novērojumiem.

«Pieprasījums pēc telpām lielajos tirdzniecības centros joprojām ir visai augsts. Tās tomēr ir vietas, kur cilvēki dodas tieši iepirkties un, tātad, šeit izdodas nodrošināt augstāku apgrozījumu, nekā tirdzniecības ielās. Lai gan, protams, tādas pretendentu rindas pēc brīvajām platībām, kā tas bija agrāk, vairs nav», - atzīst mūsu sarunas biedrs.

Pēc viņa vārdiem zināmu apgrozījuma kritumu tirdzniecības centri izjuta 2008. gada pirmajā pusē. Tad pat arī pieauga iesniegumu skaits ar lūgumiem pārskatīt nomas likmes. Taču, ja runājam par iepriekšējo gadu, tad maksājuma fiksētā daļa (nomnieki tirdzniecības kompleksu īpašniekiem maksā arī procentu no apgrozījuma – «m2») «Linstow» pārvaldītajās tirdzniecības vietās ir palikusi nemainīga. «Tam, ka tirdzniecības ielās likmes ir samazinājušās tik būtiski, ir ekonomisks izskaidrojums: tās bija neadekvātas. Ņemot vērā, ka tirdzniecības ielu labākās vietas ir orientētas galvenokārt uz impulsīviem pirkumiem, panākt normālu veikala apgrozījuma un 80-100 eiro/m2 nomas maksas attiecību ir vienkārši neiespējami», - ir pārliecināts Mārcis Budlevskis.

Lielo tirdzniecības centru lielie nomnieki, piemēram, veikali «Rimi»” un tml., kas aizņem vairāk nekā 1 500 m2, mēnesī maksā 10-20 eiro/m2. Pēc kataloga «m2» ziņām vidējā fiksētā nomas maksa Rīgas lielākajos tirdzniecības centros ir 25-30 eiro/m2 mēnesī. Pirmajos stāvos tā, protams, ir augstāka: 40-60 eiro/m2. Piemēram, kompleksa «Galerija Centrs» 4 stāvā runa ir par aptuveni 15-20 eiro/m2. Ir arī 100 eiro/m2, taču tie ir tikai atsevišķi gadījumi. Šāds cenrādis tiek noteikts bankām par bankomātu izvietošanu un varbūt vēl kādiem pāris nelielu platību (8-10 m2) nomniekiem, kuru tirdzniecības punkti labi strādā impulsīvo pirkumu segmentā.

Centri kļūs elastīgāki

«Lai arī situācija tirdzniecības centros ir labāka, nekā tirdzniecības ielās, arī tiem neizdosies izvairīties no likmju pazemināšanas jau tuvākajā nākotnē. Piedevām ir jāgaida arī lielāka diferencēšana veiksmīgajos un ne tik veiksmīgajos», - uzskata «Re & Solution» direktors Andžejs Neguliners. Tas jo vairāk tāpēc, ka jau parādās brīdinājuma signāli – rudens beigās uzreiz vairāki nomnieki aizgāja no tirdzniecības kompleksa «Barona Centrs». Var atcerēties arī to, kā pagājušā gada septembrī tirdzniecības centru «Domina Shopping» pameta veikals «Topo Centrs». Viens no galvenajiem nomniekiem - veikals BMS Megapolis, kas aizņēma vairāk kā 1 000 kv.m - sākot ar janvāri pārtrauc darbību tirdzniecības centrā Olympia. Savukārt tikai 2007. gadā pircējiem un nomniekiem durvis viesmīlīgi atvērušajam centram «Sky & More» tā arī neizdevās aizpildīt visas telpas ar nomniekiem.

Vēl viena pēdējā laika tendence ir tirdzniecības centru darba laika saīsināšana. Darba laiku sakarā ar mazo pircēju plūsmu vakara stundās ir saīsinājis tirdzniecības centrs «Sky & More» (tagad tas darbu beidz 21:00 un nevis 22:00, kā tas bija agrāk), no 10:00 līdz 21:00 tagad strādā «Stockmann», kas ir par 2 stundām mazāk, nekā iepriekš. Par stundu savu darba laiku saīsinājis tirdzniecības centrs «Galerija Centrs»…

Daži mākleri apgalvo, ka daudzos Rīgas tirdzniecības kompleksos palielinās nomas maksas parādnieku skaits. Taču parādniekus no «iesēdētām» vietām nedzen prom tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tukšojošās telpas uz apmeklētājiem atstātu pārāk nomācošu iespaidu. Tiesa, Mārcis Budlevskis kategoriski noraida šādu praksi «Linstow Center Management» pārziņā esošajos kompleksos: «Mēs neesam labdarības organizācija». Un tajā pat laikā viņš neizslēdz, ka 2009. gadā tirdzniecības centru īpašniekiem nomas likmju jautājumā nāksies būt elastīgākiem: «Atkarībā no veikala apgrozījuma un konkrētā nomnieka būtiskumu konkrētajam tirdzniecības centriem, 2009. gadā nomas likme mūsu centros var pazemināties par 10-20% tiem nomniekiem kuru līgumi tiek pagarināti vai tiek slēgti no jauna. Kā arī tiem nomniekiem kuriem pretimnākšanu ir izlēmis izrādīt uzņēmums «Linstow»». Taču katrs gadījums tiks izskatīts individuāli, jo ir vājas koncepcijas, no kurām tirdzniecības centri ar prieku atbrīvosies. Savukārt tiem, kas ir orientēti uz vidējo pircēju, tiem, kuru biznesā ir redzams potenciāls, tiks sniegts iespējamais atbalsts. „Grūti brīži mēdz būt vienmēr. Tādēļ 2009. gada pirmajā pusē mums būs jāpieņem sarežģīti menedžmenta lēmumi: kam ļaut iet prom, kam sniegt palīdzīgu roku. Mēs vēlamies redzēt perspektīvu tuvākajiem 2-3 gadiem. Un ir jāņem vērā, ka mums ir tādas pat intereses, kā nomniekiem: gan viņi, gan mēs vēlamies, lai viņi turpinātu strādāt. Tukšojošas platības mums nepavisam nav vajadzīgas»”, - atzina «Linstow Center Management» valdes loceklis.

Pašlaik Rīgā tiek celts tikai viens liels tirdzniecības centrs – «Rīga Plaza» (50 000 m2). Daļa šā centra ir jāatver jau pavasarī. Taču pēc ekspertu domām tam var rasties problēmas ar visu tirdzniecības platību aizpildīšanu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
20

2017. gada 20. augusts

Vārda dienas

Boriss, Bernhards, RojsRusanda, Ruzanna, Ruze, Samuels, Samuēls, Samvels, Zamuels, Zāmuels, Roksana, Roko, Bernarda, Bernarde, Bernardina, Bernardīna, Bernards, Bernats, Bernārs, Borislavs, Rokijs, Bernads

Valūtu kursi

20.08.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv