TM: Vardarbībā cietušas personas tiesības ir primāras

Apollo
17 komentāri

Vardarbības upuru cilvēktiesības ir primāras, līdz ar to vairāk aizsargājamas, tāpat upura cilvēktiesību prioritāte pār vardarbīgas personas tiesībām uz īpašumu ir nostiprināta Eiropas Padomes dokumentos un ANO rekomendācijās.

Sieviete

Foto: AFP/Scanpix

Šodien valdībā tika atbalstīta Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotā likumprojektu pakete par izmaiņām vairākos likumos, kas paredz no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām iespēju pēc savas iniciatīvas vērsties tiesā, tostarp ar policijas - gan Valsts policijas (VP), gan pašvaldības policijas - starpniecību.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) šodien žurnālistiem norādīja, ka no vardarbības faktiski cietušo sieviešu skaits ir ļoti liels, to pierāda arī ANO ziņojums. Tajā konstatēts, ka no vardarbības cietušo sieviešu skaits 2003.gadā Latvijā sasniedza 29% no visām sievietēm.

Ministrs arī atsaucās uz informatīvo ziņojumu par programmu vardarbības mazināšanai ģimenē 2008.-2011.gadam, kur secināts, ka pēdējo divu gadu laikā ģimenēs tika noslepkavotas vismaz deviņas sievietes, savukārt vismaz 49 tika izkropļotas.

Bordāns atzīmēja, ka ne vienmēr ģimenes locekļiem ir vēlme vienam pret otru sākt kriminālprocesu. Tāpat, pat ja kriminālprocess ir sākts, iesniegums tiek atsaukts, jo attiecības ģimenē ir ļoti personiskas. Tāpēc, kā atzīmēja ministrs, ir svarīgi veikt preventīvus pasākumus, lai situācijas nenonāktu līdz brutāliem gadījumiem. Tāpat ministrs akcentēja, ka piedāvāto likumprojektu centrā ir arī bērnu aizsardzība.

Pašreizējais mehānisms paredz, ka gadījumā, ja vardarbība tiek vērsta pret bērnu, viņš ir izņemams no ģimenes. Tomēr ir vajadzīga kārtība, kas ļautu no ģimenes izolēt nevis bērnu, bet gan vardarbīgo personu.

Visbiežāk izolēšana ir šķietama aizsardzība bērnam, bet patiesībā tās ir rūpes par vardarbību veikušās personas tiesībām, skaidroja Bordāns.

Tāpat viņš pieminēja, ka iesniegtie likumprojekti sakrīt ar Eiropas Padomes konvenciju «Par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību», tas ir, Lanzarotes konvenciju. To tieslietu ministrs pagājušajā nedēļā parakstīja Strasbūrā.

Ministrija paredz, ka jautājums par personas aizsardzības nodrošinājumu ir pieļaujams jebkurā procesa stadijā, arī pirms prasības celšanas tiesā. Gadījumā, ja tiesa pieņēmusi lēmumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tad prasītajam, tas ir, no vardarbības cietušajam, tiek noteikts laika periods, kurā ir iesniedzama prasība, - ne ilgāk par vienu gadu.

Savukārt gadījumos, ja vardarbību veikušajam ir noteikts aizliegums ierasties mājās, kā arī paredzēts aizliegums tuvoties mājoklim, tad prasību var iesniegt ne ilgāk kā 30 dienu laikā.

TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina akcentēja, ka īpašos gadījumos lēmumu par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu tiesnesis pieņem vienas dienas laikā. Savukārt, ja riski nav tik augsti, tad šis jautājums tiek izlemts 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

Tāpat ir atzīmējams, ka šo personisko tiesību aizsardzības mehānisms ir spēkā līdz tai dienai, kad spriedums pamatprasībā stājas likumīgā spēkā.

Kā ziņots, grozījumi tiks veikti likumā «Par policiju», kā arī «Bērnu tiesību aizsardzības likumā», Krimināllikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. Izmaiņas Civilprocesa likumā noteic, ka cietušās personas tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību varēs aizsargāt ar pagaidu personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem, kā tas līdzīgi jau ir daudzās citās Eiropas un pasaules valstīs.

Likumā «Par policiju» paredzētas jaunas tiesības VP un pašvaldību policijai izsaukumu laikā. Policijai turpmāk būs tiesības uz cietušās personas vai cietušā ģimenes locekļa rakstveida pieteikuma pamata pieņemt lēmumu, ka tūlītēju draudu gadījumā personai, kas rada šos draudus, ir jāatstāj mājoklis, kā arī jāaizliedz uzturēties mājokļa tuvumā uz laiku līdz četrām darbdienām no lēmuma pieņemšanas brīža.

Policija lēmumu pieņems rakstveida administratīvā akta formā, un tas būs izpildāms nekavējoties.

Kā norāda ministrija, šis būs papildu instruments policijai, saņemot izsaukumu uz mājsaimniecību, augsta riska gadījumos uzreiz izolēt cilvēku no konkrētās vides. Tāpat, ja cietusī persona vēlēsies, lai pēc policijas lēmuma tiesa izskata arī jautājumu par personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, policijai ne vēlāk kā nākamajā dienā lēmums un ar to saistītie dokumenti ir jānosūta tiesai.

Šāds risinājums izvēlēts, lai jau policijas izsaukuma brīdī varētu risināt jautājumus saistībā ar cietušās personas aizsardzību, ja netiek ierosināts kriminālprocess. Tāpat likumprojektā paredzēts, ka personai, kas rada draudus, var uzlikt maksāt piespiedu naudu katru reizi, kad tā pārkāpusi policijas lēmumu par nošķiršanu.

Likumprojekts arī paredz, ka kontroli pār tiesas lēmumu par personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pildīšanu veiks VP. Ja persona nepildīs tiesas noteiktos aizliegumus, tad tai būs paredzēta kriminālatbildība.

Tomēr TM atzīmē, ka Latvijā nav paredzēts, ka kontroli pār tiesas lēmumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu VP veic nepārtraukti, jo lielāko daļu informācijas VP iegūs no personas, kura ar tiesas lēmumu ir aizsargāta.

Līdz ar to galvenā motivācija vardarbīgajām personām pildīt šos tiesas noteiktos pienākumus un aizliegumus būs atturēšanās no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tas ir, iespējamās kriminālatbildības draudi par ļaunprātīgu nolēmuma par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu nepildīšanu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv