Tonnām ēdiena miskastē jeb kas ēdīs veco šokolādes rūķi?

Apollo
72 komentāri

Kamēr pasaulē badu cieš vairāk nekā miljards cilvēku, Eiropā katru gadu atkritumos tiek izmesti 100 miljoni tonnu pārtikas - gandrīz pusi no tā izmet mājsaimniecības. Ar šo apjomu var pabarot izsalkušos uz visas planētas. Latvijā gadā atkritumos nonāk 500 tonnu pārtikas. Tomēr «zaļā» ideja par produktu, kuriem beidzies derīguma termiņš, realizēšanu par simbolisku cenu vai atdošanu tiem, kuri cieš trūkumu, Latvijā atsaucību negūst. Visticamāk, kā pārtikas aprites noteikumi pagaidām grozīti netiks.

Tonnām ēdiena miskastē jeb kas ēdīs veco šokolādes rūķi?

PantherMedia/ScanPix

40% no Eiropā saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos. Tas ir drausmīgi liels skaitlis! No Latvijas lielveikaliem atkritumos nonāk ap 20 tonnām pārtikas dienā. Lielākā daļa ir gaļas izstrādājumi, augļi un dārzeņi. Savukārt Eiropā veiktie pētījumi liecina, ka trešo daļu pārtikas iedzīvotāji izmet pēc tam, kad to nopirkuši un pārnesuši mājās. Tas liecina, ka esam izlutināti, negausīgi un neprotam plānot ledusskapja saturu, saka pārtikas eksperti.

36% aptaujāto eiropiešu izmet produktu, ja kaut nedaudz bojāts tā iepakojums, neraugoties uz to, ka ēdiens ir svaigs. Gandrīz visi (izņemot 1%) Eiropas patērētāji uzmanību pievērš produkta derīguma termiņam. Vides aktīvisti izrēķinājuši, ka gadā viena ģimene vidēji izmet pārtiku, kas, pārvērsta naudas izteiksmē, ir ap 300 eiro.

Eiropas Savienības institūcijās, diskutējot, ko darīt, lai novērstu  resursu nelietderīgu tērēšanu, kas tieši ietekmē globālās sasilšanas procesus (CO2 emisijas ir trešais lielākais piesārņojums), kā viens no variantiem tiek piedāvāts pagarināt izplatīšanas termiņu produktiem, kuru marķējumā ir ieteikums izlietot līdz noteiktam datumam. Tiek runāts par, piemēram, rīsu, miltu, kafijas, tējas, derīguma termiņa pagarināšanu. Tie ir produkti, kas, beidzoties ieteiktajam termiņam, zaudē aromātu vai kaut ko no garšas īpašībām, bet nav kaitīgi veselībai.

Zemkopības ministrijā un Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) galvenais satraukums ir par dažu darboņu negodprātību: ja šobrīd, kad likums aizliedz pārdot pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, atrodas cilvēki, kas prasmīgi falsificē marķējumu un turpina tirgot vecu pārtiku, kas notiks, ja legāli drīkstēs pagarināt lietošanas termiņu?

Ministrijā uzskata, ka šobrīd Latvijas sabiedrība nav gatava tam, ka apritē parādās pārtika ar beigušos derīguma termiņu. Atbildīgās institūcijas baidās atvērt slūžas apšaubāmas kvalitātes precei. PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis uzskata, ka lētuma dēļ šādas preces varētu nekontrolēti ieplūst Latvijas tirgū, bet mūsu iedzīvotāji zemas maksātspējas dēļ labprāt iegādātos lētu preci, kas varētu izrādīties nekvalitatīva. Aptuveni pirms gada tika atklāts gadījums, kad divās firmās Jelgavā un Rīgā pārmarķēja un tirgoja produktus, kas garšo bērniem, - cepumus un konfektes. Eksperti bažījas, ka lētos produktus ar beigušos derīguma termiņu iepirks skolu, slimnīcu un pansionātu vajadzībām. Tikmēr aptaujās lielākā daļa cilvēku pārliecinoši atbild, ka neēstu lētu un ilgi stāvējušu pārtiku.

Lai gan Latvijā ir liels skaits trūcīgu cilvēku, iespējas civilizētā veidā cilvēkiem atdot pārtiku ar beigušos termiņu Latvijā nav, uzskata Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš. Ja sabojājušies daži augļi vai dārzeņi, bieži vien tiek izmesta visa krava, jo lētāk ir izmest, nekā algot šķirotājus. Ir daudzas produktu grupas - putraimi, griķi, tēja, kurus iespējams lietot ilgāk, nekā minēts uz iepakojuma.

Valsts it kā sargā iedzīvotāju veselību, bet tajā pašā laika daudziem vispār nav ko ēst. Vai Latvija ir tik bagāta, lai tik izšķērdīgi rīkotos ar ēdienu? Tikmēr citās Eiropas valstīs šis jautājums ir sakārtots, atgādina Bērziņš. Piemēram, Itālijā produktiem ir divi realizācijas termiņi - pirmajā produkts ir svaigs, otrajā ēdams, bet zaudējis kvalitāti noteicošās īpašības. Skandināvijā ir veikali, kuros par niecīgu samaksu var nopirkt produktus ar nesen beigušos termiņu. Eiropas pilsētu nakts patversmēs stāv kastes ar svaigumu zaudējušu pārtiku. Dažās valstīs ir veikali, kuros var iepirkties, uzrādot trūkumcietēja apliecību. Anglijā pie nelieliem veikaliņiem vakaros izliek neizpirkto pārtiku, lai tie, kas vēlas, to varētu paņemt. Labdarības veikalu tīkli ir izplatīti Vācijā, Holandē, Austrijā un citur.

Samariešu kustībā uzskata, ka līdzīgu sistēmu vajadzētu ieviest arī Latvijā. «Labdarības veikalos varētu nonākt labi produkti ar vizuāliem defektiem - līki gurķi, salāti ar caurumiem vai apdrupuši puķkāposti. Arī cukura, eļļas un konservu derīguma termiņu var pagarināt. Ja noteikts trīs gadu termiņš, tas nenozīmē, ka pēc tā produkts jāizmet. Ja to uzglabā atbilstošos apstākļos, var lietot sešus gadus. Ko darīt ar Ziemassvētku vecīšu šokolādes figūriņām - pārkausēt par Lieldienu zaķiem vai tomēr atdot iedzīvotāju grupām, kas nespēj nopirkt šokolādes našķus?»

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv