Top kamerkora «Muklājs» iestudējums «Svešās asinis»

Apollo
1 komentārs

Šī gada 30. septembrī pirmizrādi piedzīvos koncertuzvedums «Svešās asinis» pēc Andra Vilcāna un Ilmāra Šlāpina rokoperas «Drakula. Svešās asinis» motīviem kamerkora «Muklājs» izpildījumā.

Top kamerkora «Muklājs» iestudējums «Svešās asinis»

Foto: Publicitātes foto

Kā vēsta pasākuma atbalstītāji, šī iestudējuma iekļaušana kamerkora «Muklājs» repertuārā ir likumsakarīga un pamatota gan saturiski, gan muzikāli.

Koncertuzveduma saturisko līniju izteic pamatdoma – pieņemt svešas asinis vai mirt, kas dziļākajā būtībā atsedz mūsu sabiedrības daudzšķautņaino raksturu – pasaules globalizācija, etniskās problēmas, cilvēka patstāvības un iekšējās pārliecības spēks vai pakļaušanās ārējiem un iekšējiem izaicinājumiem, cik daudz un kā mēs spējam pieņemt citādo cilvēkos, sabiedrībā, uzskatos. Asinis šajā darbā iegūst hiperbolizētu un vispārinātu nozīmi.

Uzvedumā ir ievīta apokaliptiska nākotnes vīzija, kurā asinis ir cilvēces pastāvēšanas «būt vai nebūt». Nāve ir kaut kur tepat līdzās, neviens nav pasargāts. Jautājums par asinīm - svešām un savējām, naidīgām un dzimtām - ir kļuvis aizvien būtiskāks pasaulē, kurā grūst ēkas, atskan sprādzieni. Tā ir pasaule, kurā visi karo ar visiem un kurā nekas vairs nebūs kā agrāk. Asinis ir allaž klātesošas mūsu dzīvē. Mēs esam atkarīgi no asinīm. No tā ir atkarīga mūsu ikdiena, mūsu nākotne.

Par to domāt un atcerēties ir būtiski ikvienam, neatkarīgi no sabiedriskā stāvokļa, sociālās kārtas vai grupas.

Libreta autors Ilmārs Šlāpins raksta: «Nekas nespēj nobiedēt tik ļoti kā svešais, kas mīt tepat līdzās pašu mājokļiem. Rašida Rahulas tēlā iemiesojas zemiskākās no mietpilsoņu bailēm - bailes, ka atnācējs atņems tev māju, atņems tev sievieti, atņems visu, ko tu esi uzskatījis par savu. Šīs bailes ir izraisījušas krusta karus, inkvizīcijas šausmas, antisemītismu un fašismu, homofobiju un etniskās tīrīšanas. Joprojām nav atminēts - kas ir tas, kas liek mums ienīst svešo un tajā pašā laikā iekārot un sajūsmināties par to? Uzveduma centrā ir nemitīgs konflikts. Šādā pasaulē vairs nav ne labā, ne ļaunā, šādā pasaulē cilvēkam ir tikai viena izvēle - pieņemt svešās asinis vai mirt.»

Šo dziļi patieso un līdz skaudrumam izteikto pārdzīvojumu tikai sev vien raksturīgā rokrakstā atklāj komponists Andris Vilcāns, pasvītrojot vārda un mūzikas nedalāmību, savstarpējo mijiedarbību.

Pēdējās divdesmitgades mūzikas norises Latvijā ir pacēlušas jaunā kvalitātē gan koru repertuāra izvēles jautājumus, gan izpildījuma veidu un kvalitāti, gan mērķauditorijas izvēlnes un piesaistes nosacījumus. Vilcāna un kora «Muklājs» radošā sadarbība sākusies jau 1989. gadā, iestudējot kantāti «Raganu nakts», kura daļēji vēlreiz tika atskaņota kora 10 gadu jubilejas koncertā ar paša komponista piedalīšanos un jaunu aranžiju.

Vilcāns ir devis piekrišanu viņa darba aranžēšanai kamerkorim «Muklājs», savukārt SATB aranžijas veikšanai piesaistīts jaunais un talantīgais komponists Armands Aleksandravičus.

Koncertuzvedumā kamerkora «Muklājs» uzdevums ir parādīt un pierādīt, kā daudzbalsīgā skanējumā, savijoties ar solo izpildījumu, caur dziedātāju emocionāli stilistisko un muzikālo vēstījumu mūsdienīgas mūzikas interpretācijā ir iespējams uzrunāt klausītāju un skatītāju, kuram citkārt kora mūzika nav saistoša.

Papildus informācija par šo projektu atrodama vietnē asinis.lv, savukārt biļetes uz koncertu var iegādāties šeit.

Foto: Publicitātes foto

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Zvaigznes sola

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Horoskopi

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv