TP un ZZS vienojas izbeigt valdības agoniju

Apollo
0 komentāru

Ceturtdien rīta pusē divas lielākās koalīcijas partijas Tautas partija un ZZS bija vienojušās, ka šodien valdības agonijai jāpieliek punkts, un LPP/LC frakcijas vadītājam Andrim Bērziņam tika uzticēta šīs vēsts nodošana premjeram Ivaram Godmanim, cerot, ka viņš beidzot pieņems realitāti par savas valdības galu un kopā ar koalīciju to šodien paziņos.

Ivars Godmanis

Foto: AFI

Ceturtdien rīta pusē TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš «Neatkarīgajai» teica, ka partijas premjera kandidāts ir ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un ar šādu vēstījumu TP šodien dosies uz Rīgas pili. Bet dienas beigās M. Segliņš savu pozīciju jau bija mīkstinājis, atgriežoties pie varbūtības, ka, ja I. Godmanis apņemas nekavējoties īstenot TP ministra Edgara Zalāna izstrādāto valdības reorganizācijas plānu un «ja visa koalīcija tam piekrīt — lieliski!». Arī pats M. Riekstiņš «Neatkarīgajai» uzsvēra, ka nav oficiāls TP premjera kandidāts un «TP negatavojas aiziet uz pili ar jaunās valdības sastāvu».

Līdz galam skaidrs ceturtdien arī netapa, vai TP un ZZS izlems iziet un paziņot par valdības galu, ja I. Godmanis nepiekritīs demisionēt un nerīkosies pēc scenārija, ko trešdienas vakarā raidījumā «Kas notiek Latvijā?» aprakstīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis: koalīcija kopā ar premjeru piektdien pasaka, ka valdība ir demisionējusi, nevis to kāds gāž vai I. Godmanis viens paziņo par atkāpšanos.

«Godmanis neatvieglos valdības gāzējiem darāmo, lai tad tie gāzēji iziet priekšā un godīgi pasaka, ko dara un ar kādu argumentāciju,» vakar uzsvēra premjera biroja vadītājs, LPP/LC valdes loceklis Juris Radzevičs. To apzinoties, kāds ietekmīgs koalīcijas politiķis pieļāva, ka «oficiālā līmenī valdība šodien var nekrist», ar to domājot premjera paziņojumu par demisiju. No atsevišķiem politiķiem izskan versijas, ka I. Godmanis varētu neatkāpties tikmēr, kamēr Saeimā netiktu sarīkots neuzticības balsojums, kurā tagadējie koalīcijas partneri nobalsotu par viņa demisiju, un izveidotos situācija, kad «visi ir aizgājuši, palicis tikai premjers». Tomēr viņam tuvu stāvoši cilvēki spriež, ka tik tālu nenonāks, cita lieta, ka I. Godmanis un LPP/LC nevēlas, ka visu valdības krišanas smagumu iznes tikai premjers, bet partijas, kuru atsevišķi ministri vilkuši uz leju valdību, iziet sveikā.

TP valde ir lēmusi par situāciju, ja būtu nepieciešamība pēc premjera kandidāta, un atsijāti trīs potenciālie kandidāti — M. Riekstiņš, E. Zalāns un M. Segliņš. Tā kā M. Segliņš ir aizņemts, vadot partiju un atrodoties ministra amatā, bet pret E. Zalānu kā strīdīgās pašvaldību reformas ieviesēju nepārvarami iebildumi ir ZZS, palicis tikai viens reāls pretendents uz premjera kandidāta statusu — M. Riekstiņš, kurš ir vispieņemamākais arī citām partijām, «Neatkarīgajai» skaidroja kāds TP valdes loceklis. Oficiālu lēmumu par M. Riekstiņu kā TP premjera kandidātu partijas valde varot pieņemt tikai pēc I. Godmaņa demisijas.

Tomēr M. Riekstiņa kandidatūra pārrunāta gan ar ZZS, gan Jauno laiku un esot «konceptuāli pieņemama», lai gan JL vēl aizvien priekšroku dod bezpartejiskam kandidātam. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis «Neatkarīgajai» norādīja, ka «zaļajiem zemniekiem» ir pieņemama gan M. Riekstiņa kandidatūra, gan politiski loģiska šķistu arī iespēja, ka premjeru izvirza JL. Tikmēr no TP bija dzirdami arī viedokļi, kas bija piesardzīgāki nekā M. Segliņa paustais, proti, ka «Riekstiņš ir TP kandidāts, bet nevajag zemē iecirst mietiņus, kurus pēc tam nevarēs izvilkt — var runāt arī par citu kandidātu». Kāds cits koalīcijas politiķis sprieda, ka «jānogaida prezidenta atbilde «jā» vai «nē» Riekstiņam, ja nē, jāsēž, jādomā, jo vietu nevar atstāt tukšu». Informēti avoti stāsta, ka Rīgas pilī apzinoties: sabiedrībā šobrīd ir pieprasījums pēc cilvēka, «kurš vismaz atstāj iespaidu, ka kaut ko saprot no ekonomikas», tādēļ iespēja, ka prezidents valdības sastādīšanu uzticētu ārlietu ministram, esot maz ticama.

M. Riekstiņš pērnajā rudenī «Neatkarīgajai» teica, ka nav gatavs būt TP premjera kandidāts, par savām vājajām vietām minot ekonomiku un finanses, no otras puses, premjeram, viņaprāt, nav jābūt cilvēkam orķestrim un liela loma būtu profesionāliem ministriem. Tagad viņš spriež, ka «premjeram nav jābūt ekonomikas guru un nav jāmēģina sameklēt ģēniju visās frontēs».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.11.2017
Ienākt apollo.lv