Tradīcijas un ticējumi

Apollo
0 komentāru

Patiesībā jau pats kāzu process ir liela un sena cilvēku attiecību kārtošanas tradīcija. Un šo lielo tradīciju veido daudzas mazākas tradīcijas un ticējumi.
Piemēram, baltais līgavas tērps un laulības reģistrācija baznīcā joprojām daudziem ir tikai tradīcija, nevis pārliecība.
Daudz aizraujošākas un mainīgākas tradīcijas vērojamas pēc reģistrācijas ceļā uz mielasta vietu.

Tātad:
- vienmēr ieplānojiet vairākas stundas dažādām izdarībām pa ceļam uz mielasta vietu,
- vispirms apmeklējiet fotogrāfu,
- atrodiet tiltu, uz kura var apstāties, iedzert šampanieti un glāzes ar laimes vēlējumiem iemest upē; upē var mest arī monētas vai kādu citu simbolisku nieciņu, galvenais, lai nes laimi,
- varat nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, apciemot Turaidas Rozi un Dainu kalnu, paviesoties Pedvālē vai kādā citā skaistā vietā,
- daudzi mēdz uzbraukt Pētera baznīcas tornī un arī tur iedzert šampanieti, uzmanieties, lai šampanieša korķis neuzkrīt uz galvas sava ceļa gājējiem,
- atcerieties, ka pa ceļam un pie mielasta vietas jūsu ceļu var aizšķērsot Goda vārti; atpirkšanās ir jūsu (un vedēju) iztēles ziņā. Veci ļaudis, kas daudz zina par laika apstākļiem un citām stihijām, apgalvo, ka visdrošāk esot vadāt līdzi kādu dzēriena pudeli un saldumus bērniem.

Dažādas tradīcijas saistās ar ieiešanu svinību namā. Piemēram, slieksnim pārklāj baltu dvieli, bet zem tā paliek šķīvi, uz kura jāuzmin un šķīvis jāsaplēš - cik lausku, tik bērnu. Parasti - ja spēj - vīrs sievu istabā ienes uz rokām.
Šis ir arī brīdis, kad mēdz pārbaudīt jaunā pāra prasmi dažādu darbu veikšanā. Darba devēji, nezaudējiet mēra sajūtu - šī vakara uzdevums nav saskaldīt jūsu malku visai nākamajai ziemai! Tomēr līgavai ievīstīt bērnu-lelli autiņos būtu jāprot, bez šīs prasmes jaunos laulības ostā nedrīkst laist.

Kamēr sēšanās pie galdiem kavējas, viesiem piedāvā alu vai vīnu ar kūciņu. Tas novērš sasprindzinājumu un pārmērīgo uzmanību gaidāmā mielasta brīnumiem.

Ieskats vēsturē
Nav ziņu par to, vai kāzas pazina arī tajos tālajos laikos, kad sievu vienkārši nozaga.
Zināms vien tas, ka toreiz tas nebija izklaides pasākums drauga kāzās. Zaga nikni, bez vārda runas un uz neatdošanu. Bet dzīvoja mīļi un laimīgi, droši vien.
Vēlme publiski paziņot gribu dzīvot ar kādu kopā un to svinīgi atzīmēt acīmredzot radās ar pirmajiem organizētas sabiedrības asniem. Pirms tam ļaudis bija brīvi, un nav to aizmirsuši arī šodien. Nīderlandē šodien jau var precēties vīrs ar vīru un sieva ar sievu, nav problēmu.
Bet Latvijā senatnē kāzas devēja par vedībām. Precības nozīmēja tautu meitas izraudzīšanos, kurai sekoja derības. Ja viss secās labi, sākās gatavošanās līdzināšanai - laulību rituālam, ko vadīja dižvedējs un dižvedēja. Pēc tam viss ritēja gandrīz tāpat, kā šodien - mielasts, dejas, rituāli, un tā trīs dienas no vietas.
Arī atkāzas bija pazīstamas sirmā senatnē un tika svinētas jaunuves dzimtajā sētā nākamajā svētdienā pēc vedībām.


Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

21

2017. gada 21. novembris

Vārda dienas

Zeltīte, AndisAndars, Jona, Zlata, Zeltiņa, Zelta, Viliberts, Vilibalds, Vilfrīds, Vilfrida, Vigurds, Vigra, Vigorts, Vigors, Ando, Andijs, Andejs, Jonass

Horoskopi

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv