Tramps, Krievija, vēlēšanas. Kas līdz šim zināms par «Krievijas dosjē» izmeklēšanu?

Apollo
81 komentārs

Tagad tikai retais apšauba ziņas par Krievijas iespējamo iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās - viens no noliedzējiem ir pats vēlēšanu uzvarētājs Donalds Tramps, vēsta «Bloomberg». Šobrīd galvenais jautājums ir tas, vai tajā bija iesaistīta Trampa priekšvēlēšanu kampaņa. Kamēr Tramps sadarbošanos dēvē par «pilnīgu izdomājumu», izmeklēšana līdz šim vainagojusies ar vairākām apsūdzībām pret Trampam pietuvinātām personām.

Tramps, Krievija, vēlēšanas. Kas līdz šim zināms par «Krievijas dosjē» izmeklēšanu?

TASS/Scanpix

ASV drošības dienesti secinājuši, ka Maskava esot pasūtījusi kampaņu, lai grautu «sabiedrības paļāvību uz ASV demokrātisko procesu», kā arī atbalstīja Trampa, nevis viņa sāncenses Hilarijas Klintones kandidatūru. Šī kampaņa esot ietvērusi Klintones kampaņai nelabvēlīgu e-pastu uzlaušanu un nopludināšanu, kā arī aktivitātes un apmaksātas reklāmas sociālajos tīklos.

Pašlaik nav zināms, vai Tramps un viņa kampaņas darbinieki bija tajā iesaistīti. Trampa bijušais padomnieks ārpolitikas jautājumos Džordžs Papadopuloss, kurš atzinies melošanā izmeklētājiem, centās no Krievijas valdībai pietuvinātām personām iegūt kompromitējošu informāciju par Klintoni.

Kā tas viss sākās?

2016.gada aprīlī demokrātu partija pieaicināja kiberdrošības kompānija, jo darbinieku datoros tika atrasta aizdomīga programmatūra. Kompānija atrada «digitālās pēdas», kas bija saistīta ar hakeru grupējumu, kas tiek uzskatīts par pietuvinātu Krievijas valdībai. Demokrātu Nacionālā komiteja pirmoreiz publiski ierunājās par Krievijas iejaukšanos pagājušā gada jūnijā, kad Klintone bija ieguvusi partijas nomināciju uz prezidenta amatu, bet vietnes «WikiLeaks» dibinātājs Džūljens Asanžs nāca klajā ar paziņojumu par «gaidāmām noplūdēm, kas saistītas ar Hilariju Klintoni».

«WikiLeaks» nopludināja gandrīz 20 000 Demokrātu Nacionālās komitejas e-pasta ziņojumu, kas cita starpā parādīja, ka partija kampaņas sākotnējos posmos deva priekšroku Klintonei, nevis demokrātu kandidātam Bērnijam Sandersam. Vēlāk tika publiskoti desmitiem tūkstoši e-pastu no Klintones kampaņas priekšsēdētāja Džona Podestas «Gmail» konta. ASV drošības dienesti uzskata, ka «WikiLeaks» ar starpnieka palīdzību ieguva e-pastus no Krievijas armijas galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU), taču Asanžs to noliedz.

Kam izvirzītas apsūdzības?

Flinns bija trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos vien 24 dienas. Bijusī ģenerālprokurore Sallija Jeitsa norādīja, ka Flinns «sakompromitēja» savu amatu, melojot par telefonsarunu ar Krievijas vēstnieku Sergeju Kisļaku 2016.gada decembrī un tādējādi padarot sevi par vieglu mērķi šantāžai. Flinns pagājušonedēļ atzina vainu melošanā federālajiem aģentiem un piekrita sadarboties ar «Krievijas dosjē» izmeklēšanu.

Izmeklēšanu par Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV vēlēšanās vada bijušais ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītājs Roberts Millers, ko šī gada maijā iecēla īpašo prokuroru. Tas notika astoņas dienas pēc tam, kad Tramps atlaida toreizējo FIB direktoru Džeimsu Komiju. 

Šī gada oktobrī Pols Manaforts, kurš savulaik vadīja Trampa priekšvēlēšanu kampaņu, tika apsūdzēts sazvērestībā pret ASV, naudas atmazgāšanā un nodokļu nemaksāšanā. Apsūdzībā, kurā pavisam ir 12 punkti, teikts, ka Manaforts esot atmazgājis naudu 18 miljonu dolāru apmērā un to izmantojis, lai uzturētu savu «grezno dzīvesveidu». Laikā no 2012. līdz 2013.gadam viņš saņēma 17 miljonus no Ukrainas prokrieviskās «Reģionu partijas», kā arī aizņēmās vairāk nekā 50 miljonus dolāru no uzņēmumiem, ko kontrolē krievu miljardieris Oļegs Deripaska.

Līdz ar Manafortu apsūdzība tika uzrādīta arī viņa biznesa partnerim Rikam Geitsam. Viņi mēnesi pavadīja mājas arestā, bet pagājušonedēļ panāca vienošanos ar izmeklētājiem, kuri piekrita atbrīvot viņu pret galvojumu un solījumu ierasties tiesā.

Lai arī Trampa vecākajam dēlam Donaldam Trampam jaunākajam apsūdzība nav izvirzīta, viņš atzinies, ka 2016.gada jūnijā tikās ar advokāti no Krievijas, kura solīja kompromitējošu informāciju par Klintoni. Tāpat arī Trampa znots Džareds Kušners atzinis četrus saziņas gadījumus ar Krievijas valdības pārstāvjiem.

Vai izmeklēta tiek arī Trampa iespējamā iesaiste?

Tramps to noliedz, taču ir iemesli domāt, ka Millera izmeklēšana pievērsusies arī pašam prezidentam. Viens no skaļākajiem skandāliem bija FIB direktora Komija atlaišana. Kādu laiku pirms atlaišanas Komijs rakstīja, ka Tramps personīgi lūdzis viņam pārtraukt izmeklēšanu pret Flinnu, tomēr Baltais nams viņa izteikumus dēvē par «nepatiesu un neakurātu sarunas atspoguļojumu».

«Bloomberg» jūlijā ziņoja, ka Millera izmeklēšana ir plaša un ietver arī informācijas vākšanu par krievu nopirktiem dzīvokļiem Trampa ēkās, Trampa kopīgajiem būvniecības darījumiem ar krievu partneriem un Trampa privātmājas pārdošanu krievu oligarham 2008.gadā. Kad Millers tika iecelts par īpašo prokuroru, viņam tika dots uzdevums «izmeklēt saistību un/vai koordināciju starp Krievijas valdību un indivīdiem, kas saistīti ar kampaņu», tai skaitā «jebkādām lietām, kas atklājušās vai varētu atklāties tiešā saistībā ar izmeklēšanu». Tāpēc Millers turpina izmeklēšanu par spīti Trampa un viņa advokāta Džona Dauda iebildumiem, ka tai vajadzētu aprobežoties tikai ar 2016.gada vēlēšanām.

Tramps vairākkārt paudis, ka neticot Krievijas lomai vēlēšanās. Novembrī viņš sacīja, ka ticot Krievijas prezidenta Vladimira Putina teiktajam, ka Krievija 2016.gada vēlēšanās neesot iejaukusies.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv