TS sliecas atbalstīt Šlesera piedāvājumu; koalīcijā tam nav vairākuma

Apollo
0 komentāru

Esošajā situācijā skandināvu koncerns «TeliaSonera» (TS) sliecas atbalstīt Latvijas satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) piedāvāto telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» īpašnieku maiņas variantu, kas paredz akciju apmaiņas darījumu, sarunā ar aģentūru LETA lika noprast TS preses sekretārs Niklass Henriksons.

Lattelecom

Foto: AFI

Tomēr aģentūras LETA veiktā politiķu aptauja liecina, ka Šlesera piedāvātajam variantam pagaidām nav valdības koalīcijas vairākuma atbalsta. Viens no Tautas partijas (TP) līderiem prognozēja, ka koalīcijā par šo jautājumu iespējama «saķeršanās».

Pēc Henriksona teiktā, pēc pirmdien notikušās tikšanās ar premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) koncerns ir atsaucis savu piedāvājumu nopirkt valsts daļas abās kompānijās - gan «Lattelecom», gan «Latvijas Mobilais telefons» (LMT). Tā vietā tiek meklēts risinājums, kas TS ļautu iegūt 100% kontroli pār LMT.

«Šobrīd uzskatām, ka Šlesera piedāvātais akciju maiņas darījums būtu «vieglāk izbraucamais ceļš», jo citi akciju mainīšanas priekšlikumi, kas saistīti ar izsoles rīkošanu, liekas mazāk atbilstoši TS prasībai par to, ka darījumam jānotiek caurspīdīgi un vienlaicīgi,» sacīja Henriksons.

Godmanis pēc tikšanās ar TS izpilddirektoru Laršu Nībergu un citiem kompānijas vadības pārstāvjiem sīkākus komentārus par sarunu rezultātiem nesniedza. Premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis (LPP/LC) aģentūrai LETA teica, ka otrdien, 1.aprīlī, Godmanis par to informēšot valdības ministrus.

Pirms Ministru kabineta sēdes plkst.8.30 notiks valdību veidojošo partiju pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu «Lattelecom» privatizācijas jautājumu. Pēc neoficiālas informācijas, vēl pirms tam paredzētas vairākas neformālas politiķu tikšanās.

Godmanis iepriekš paziņojis, ka 1.aprīlī Ministru kabinets izšķirsies par piemērotāko «Lattelecom» privatizācijas variantu. Pēc viņa teiktā, koalīcijas partneriem būs jāpieņem politisks, koleģiāls lēmums par atbalstu vienam no diviem iespējamiem privatizācijas variantiem. Ja nepieciešams, notikšot balsojums, un pārējiem būšot jārespektē vairākuma viedoklis.

Viens variants paredz valstij un TS piederošos 100% «Lattelecom» daļu kopīgi pārdot izsolē, bet pēc veiksmīgas izsoles skandināvu koncernam tiktu pārdotas valstij piederošās LMT daļas.

Savukārt Šlesers piedāvā akciju apmaiņas darījumu, kas paredz, ka TS piederošos 49% «Lattelecom» daļu varētu pārņemt Latvijas valstij piederošais «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC), bet skandināvi pretī saņemtu LVRTC kontrolētos 23% LMT daļu, kā arī iespēju nopirkt 5% LMT daļu, kas ar Privatizācijas aģentūras starpniecību pieder valstij, un 23% LMT daļu, kas pieder «Lattelecom». Līdz ar to «Lattelecom» pilnībā nonāktu valsts kontrolē, bet TS iegūtu 100% LMT daļu.

Šlesera privatizācijas variants arī paredzētu nosacījumu, ka pēc tam 49% «Lattelecom» akciju tiktu pārdotas izsolē, piesaistot investoru, kā arī iekļaujot nosacījumu, ka vēlāk izsolē kopā ar valsti varētu pārdot jau 100% uzņēmuma kapitāldaļu.

Tikmēr pirmdien ar oficiālu piedāvājumu «Lattelecom» privatizācijā klajā nāca kabeļtelevīzijas, interneta, fiksēto un tā saukto virtuālo mobilo sakaru operators «Baltkom». Kompānijas ģenerāldirektors Pēteris Šmidre aģentūrai LETA teica, ka «Baltkom», piesaistot starptautisku investīciju kompāniju, varētu piedalīties TS piederošo 49% «Lattelecom» kapitāla daļu izsolē, pēc tam apvienojot «Baltkom» un «Lattelecom» vienā koncernā.

Īstenojot «Baltkom» īpašnieces SIA «Alīna» valdībai piedāvāto «Lattelecom» reorganizāciju, «Alīna» kopā ar investīciju fondu iegādātos TS piederošos 49% «Lattelecom» kapitāldaļu, bet TS saņemtu valsts īpašumā esošās LMT kapitāldaļas un atteiktos no «Lattelecom» kapitāldaļām. Darījuma rezultātā tiktu izveidots nacionāls starptautiska līmeņa telekomunikāciju tirgus spēlētājs, kas piederētu trim dalībniekiem - valstij, «Alīnai» un investīciju fondam.

Tādejādi Latvijas valstij vairs nepiederētu «Lattelecom» kontrolpakete un šāds koncerns būtu sava veida pašreizējās TS «spoguļattēls», proti, Zviedrijas valstij patlaban pieder nedaudz vairāk nekā 37% šīs kompānijas akciju, bet pārējā daļa ir privāto investoru rokās.

Kā ziņots, jau no pagājušā gada otrās puses aktīvi tiek risināts jautājums par «Lattelecom» un LMT privatizāciju, taču valdība joprojām nav spējusi izšķirties par konkrētu privatizācijas modeli.

Pirmie privatizēt uzņēmumu pieteicās uzņēmuma vadība un darbinieki, par «Lattelecom» izpirkšanas darījuma finansētāju izvēloties ASV investīciju kompānija «The Blackstone Group». Realizējot šo shēmu, «Lattelecom» vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi - 5%, bet «Blackstone» - 92,51%, savukārt valsts ieņēmumi no šī darījuma varētu sasniegt 435 miljonus latu. Valdība šo privatizācijas shēmu noraidīja.

Vēlāk TS izteica valdībai piedāvājumu par visu LMT un «Lattelecom» kapitāldaļu iegādi un kā iespējamo summu nosauca 500 miljonus latu. Tos TS būtu gatava maksāt par 51% «Lattelecom», kam pieder 23% LMT daļu, un 28% LMT daļu, kas vēl pieder valstij. Tomēr arī šo priekšlikumu valdība šā gada 12.februārī noraidīja.

«The Blackstone Group» iepriekš ir pieļāvusi iespēju iegādāties 49% «Lattelecom» daļu par 142 miljoniem latu.

Neoficiālā informācija arī liecina, ka Šmidrem bijuši kontakti ar «The Blackstone Group», tomēr viens no interesentiem varētu būt arī kāds ar ASV finanšu konglomerātu «Citigroup» saistīts fonds.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

19

2014. gada 19. decembris

Vārda dienas

Lelde, SarmisAlena, Alereins, Alēna, Lelda, Jordisa

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies, neliels lietus
Rīga pašreiz +4 ℃
Apmācies, neliels lietus

Vējš: 4 m/s

Saule lec: 08:58
Saule riet: 15:42
Dienas ilgums: 6:44

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

19.12.2014
Ienākt apollo.lv