Turpmāk normatīvie akti par maksu?

Apollo
0 komentāru

Turpmāk normatīvie akti Latvijā būs pieejami tikai par maksu. Tāds secinājums izriet no LDDK uzstājīgā ierosinājuma likvidēt «Latvijas Vēstnesi». Visi valsts tiesību akti šobrīd brīvi pieejami «Latvijas Vēstneša» uzturētajā tiesību aktu vortālā «likumi.lv», kas izveidots Tieslietu ministrijas uzdevumā. Katru dienu to apmeklē 17 000 lietotāju.

Turpmāk normatīvie akti par maksu?

Foto: ekrānuzņēmums

Savukārt LDDK biedrs «Lietišķās informācijas dienests» vortālā «e-likumi» normatīvos aktus tirgo par maksu: abonēšana no Ls 46 līdz Ls 603, viena dokumenta iegāde – Ls 0,85; bet LDDK biedrs «Exigen Dati grupa» sniedz pakalpojumus vortālā NAIS: abonēšanas maksa mēnesī Ls 32 līdz Ls 91. «Latvijas Vēstneša» likvidēšana, protams, ievērojami palielinātu šo privāto datu bāžu abonentu skaitu un ievērojami palielinātu ienākumus.

Kas par to maksātu? Tās pašas sabiedrības grupas, kam nepieciešama tiesiskā informācija, tie paši lietotāji, kas šodien izmanto valsts SIA «Latvijas Vēstnesis» nodrošināto brīvo pieeju valsts informācijai, tie paši lietotāji, kas varbūt vienu vai pāris reizes dzīvē iegriežas «Latvijas Vēstnesī», lai publicētu kādu normatīvi noteiktu paziņojumu vai sludinājumu.

Ja «Latvijas Vēstnesis» nepazūd, tad šis, uz valstij piederošas informācijas bāzes tik veiksmīgi iecerētais bizness, sabrūk. Tādā veidā «Latvijas Vēstnesis» ir «sakropļojis» informācijas tirgu, kā to apgalvo LDDK. Apgalvojums, ka koncepcija par e-publikāciju ir Tieslietu ministrijas mēģinājums veikt valsts SIA sanāciju, neatbilst patiesībai. Tuvāk patiesībai ir fakts, ka LDDK, vairākus gadus bremzējot šīs koncepcijas pieņemšanu, glābj savus biedrus no bankrota.

Latvijas Republikas (LR) Satversmes 90.pants nosaka: «Katram ir tiesības zināt savas tiesības». Saskaņā ar to Latvijā normatīvie akti (likumi, Ministru kabineta noteikumi) nevar stāties spēkā, kamēr nav oficiāli izsludināti. Kopš 1993. gada to dara LR oficiālais laikraksts «Latvijas Vēstnesis», ko izdod valsts SIA «Latvijas Vēstnesis».

Lai realizētu Satversmes 90. pantu, valsts SIA «Latvijas Vēstnesis» piedāvā jebkuram bez maksas iepazīties ar izsludinātajiem normatīvajiem aktiem internetā (www.vestnesis.lv). Visi valstī spēkā esošie normatīvie akti to konsolidētajās (aktuālajās) redakcijās bez maksas ir pieejami valsts SIA «Latvijas Vēstnesis» vortālā www.likumi.lv

Līdz ar to katram Latvijas sabiedrības loceklim valsts jau šobrīd ir nodrošinājusi pilnīgu bezmaksas iespēju zināt savas tiesības un pienākumus. Tā ir viena no valsts pamatfunkcijām, ko nekādā veidā nav iespējams nodot privātās rokās, jo tas būtu cilvēka pamattiesību pārkāpums un radītu draudus valsts tiesību sistēmai. Nevienā Eiropas valstī šo funkciju nepilda privātas struktūras.

Tiesības nav luksuss, ko var atļauties turīgā sabiedrības daļa, tām ir jābūt pieejamām visiem sabiedrības locekļiem bez izņēmumiem. Cenšoties pārņemt normatīvo aktu publicēšanu vai konsolidēšanu privātās rokās, uzņēmēji vēlas privatizēt klasisku valsts funkciju un savās interesēs tirgot informāciju, kura valstij visiem jānodrošina bez maksas.

Līdzīga situācija šobrīd ir izveidojusies ar Uzņēmumu reģistra datu bāzēm, kas ir valsts informācija, taču pieder privātam uzņēmumam - SIA «Lursoft». Uzņēmumu reģistra amatpersonas ievada datu bāzēs informāciju, ko citām valsts iestādēm un privātpersonām tirgo SIA «Lursoft». Šī privātā SIA no valsts iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām gadā iekasē Ls 2,5 miljonus, gūstot Ls 700 000 peļņu (2008.g. dati). Atšķirībā no valsts SIA «Latvijas Vēstnesis» šī SIA «Lursoft» peļņa nenonāk valsts budžetā.

Kopš dibināšanas 1993. gadā valsts SIA «Latvijas Vēstnesis» savas funkcijas pilda, pateicoties tam, ka saņem samaksu par valsts noteiktajiem «obligātajiem» sludinājumiem. Izvēlēties finansēšanas modeli ir valdības tiesības. Taču arī valsts SIA «Latvijas Vēstnesis» piekrīt, ka būtu pienācis laiks diskusijām par finansēšanas modeļa maiņu.

Valsts SIA «Latvijas Vēstnesis» atgādina, ka tieši LDDK ir vairāku gadu garumā ar dažādiem līdzekļiem bremzējusi elektroniskās oficiālās publikācijas koncepcijas pieņemšanu, kas šos jautājumus sakārtotu, oficiālo publikāciju padarītu lētāku (jo vairs neiznāktu „Latvijas Vēstnesis” papīra formātā) un ļautu samazināt valsts noteikto «obligāto» sludinājumu maksu.

Acīmredzot tas darīts apzināti, lai izdevīgā brīdī - strukturālo reformu aizsegā - faktiski privatizētu valsts pamatfunkciju un gūtu no tās antikonstitucionālu peļņu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv