Tverijons: jaunā bankrota procedūra ir labvēlīga NĪ spekulantiem

Apollo
0 komentāru

Maksātnespējas procesu jau tagad izmanto un arī turpmāk ar vēl labvēlīgākiem nosacījumiem izmantos nekustamā īpašuma tirgus spekulanti, kuri savulaik izmantoja valsts labvēlību, nodarbojoties ar nereģistrēto uzņēmējdarbību - pērkot un pārdodot nekustamo īpašumu.

Tverijons: jaunā bankrota procedūra ir labvēlīga NĪ spekulantiem

Foto: Evija Trifanova/LETA

Šādu viedokli sarunā ar biznesa portālu «Nozare.lv» pauda Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) Teodors Tverijons, kurš uzskata, ka jaunajā Maksātnespējas likumā iekļautās normas ļaus maksimāli ātri spekulantiem atbrīvoties no saviem parādiem, tos nogrūžot uz kreditoru pleciem.

Bankām ir iebildumi pret likumā iekļauto normu, ka bankrota procedūru privātpersonas varēs iziet divu gadu laikā, bankai maksājot 30% no saviem oficiālajiem ienākumiem, bet pēc šī laika bankai parāds būs jānoraksta. Bankrota procesu varēs iziet arī gada laikā, taču tad cilvēkam būs jānomaksā vismaz 50% no parādu summas.

Tverijona skatījumā šāds regulējums padarīs kredītus nepieejamākus ne tikai privātpersonām, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

«Vai kāds var pateikt precīzi, kādi ir oficiālie un neoficiālie Latvijas iedzīvotāju ienākumi? Skaidrs, ka lielākā daļa uzrādīs tikai minimālos ienākumus vai arī tiem vispār nebūs oficiālo ienākumu,» pauda Tverijons, pieļaujot, ka bankām nāksies norakstīt aptuveni 80%-90% no izsniegtās kredīta summas.

LKA ir izanalizējusi 80 jau bankrotējošu privātpersonu lietas un secinājusi, ka vidējais maksājums, ko viens cilvēks maksā bankai mēnesī, ir 16 lati, lai gan vidējā parāda summa ir 425 000 latu, bet kopējā šo 80 bankrotējošo cilvēku parādu summa veido 34 miljonus latu. Kopumā šīm personām piederot 683 nekustamie īpašumi - katram vidēji 8,5.

«Tā ir tā klientūra, kas izmanto fiziskās personas bankrota procedūru. Skaidrs, ka tāda klientūra būs nākotnē - tur nebūs ne skolotāju, ne arī citu parasto cilvēku,» uzskata LKA prezidents.

LKA veiktais apkopojums liecina, ka no bankrotējušajiem cilvēkiem aizdotajiem 34 miljoniem latu 31 miljonu latu aizdevušas bankas, bet atlikušo summu citas juridiskās personas un arī privātpersonas. Tas LKA ļauj secināt, ka no atvieglotās bankrota procedūras lielākus zaudējumus cietīs ne tikai bankas, bet arī privātpersonas un citi uzņēmumi. To, cik lieli papildu zaudējumi varētu rasties bankām, Tverijons neprognozēja, sakot, ka nav vēl zināms, cik aktīvi cilvēki izmantos papildināto maksātnespējas procesu.

Tverijona skatījumā nav nekā briesmīgāka par fiziskās personas bankrotu, tāpēc viņam nav skaidrs, kāpēc valsts saviem pilsoņiem tik uzbāzīgi piedāvā šo procedūru. «Es neredzu nedz sviestmaizi, nedz medusmaizi, ko no bankrota iegūst vienkāršais kredītņēmējs, cita lieta, ja ir astoņi īpašumi, kuri tika viegli iegūti un no kuriem ir viegli atteikties,» norādīja baņķieru pārstāvis.

Viņš akcentēja, ka paātrinātā bankrota procedūra sadārdzinās kredītresursus gan privātpersonām, gan mazajiem uzņēmējiem, kuru kredīti bieži tiek nodrošināti ar savu vai radinieku ķīlām un galvojumiem, kuru vērtība būšot jāpārskata. «Maksimums, uz ko var cerēt nākotnes kredītņēmējs, ir aizdevums, ne lielāks par 50% no ķīlas vērtības. Tas nozīmē, ka lielai daļai cilvēku, kas līdz ar situācijas augšupeju vēlēsies uzlabot dzīves apstākļus, vajadzēs ilgi krāt naudu, lai veiktu pirmo iemaksu,» skaidroja LKA prezidents, kurš ir pārliecināts, ka ar šodienas lēmumu Saeima šauras iedzīvotāju grupas interesēs ir nostādījusi neizdevīgā stāvoklī sabiedrības vairākumu.

Viņš arī atzina, ka bankas pašas ir atbildīgas par izsniegtajiem kredītiem un to radītajiem zaudējumiem, kurus tās «sagremos», taču arī cilvēkam, kurš kredītu ir ņēmis, jābūt atbildīgam par savu rīcību. «Maksātnespējas problēmas nav tāpēc, ka bankas deva, bet tāpēc, ka ir samazinājušies ienākumi un darbavietas. Tas, ka banka piedāvā kredītu, nenozīmē, ka ir jāņem.«

Tverijons arī informēja, ka LKA šodien nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram ar lūgumu neizsludināt šodien Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtā jaunā Maksātnespējas procesa 155.pantu un nodot to atkārtotai caurlūkošanai Saeimā.

Kā ziņots, rīt, 18.jūnijā, plkst.9 Valsts prezidenta kancelejā tiek rīkota sapulce par iespējamu Maksātnespējas likuma nodošanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.

Jau ziņots, ka, neskatoties uz banku iebildumiem, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma jauno Maksātnespējas likumu, kura mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākušu parādnieku saistību izpildi, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Likums attieksies gan uz fiziskām, gan juridiskām personām, bet valstij, pašvaldībai vai citai publisko tiesību juridiskajai personai juridiskās personas maksātnespējas procesu ierosināt nevarēs.

Likums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv