Ukrainas parlaments izsaka uzticību valdībai Papildināts Attēlu galerija

Apollo
13 komentāri

krainas parlaments otrdien noraidīja opozīcijas ierosināto neuzticības izteikšanu premjerministra Mikolas Azarova vadītajai valdībai.

Ukrainas parlaments izsaka uzticību valdībai 2 attēli Atvērt

Foto: Reuters/Scanpix

Lai izteiktu neuzticību valdībai, bija nepieciešamas vismaz 226 deputātu balsis, taču par opozīcijas priekšlikumu balsoja tikai 186 likumdevēji.

Pie varas esošā Reģionu partija balsojumā atturējās.

Azarovs solījis veikt izmaiņas valdības sastāvā un atvainojies par demonstrāciju apspiešanu aizvadītajā nedēļas nogalē.

«Es likumdevējiem varu garantēt vienu - es izdarīšu stingrus secinājumus par notikušo un veikšu nopietnas personāliju izmaiņas valdībā,» parlamenta ārkārtas sēdē solīja premjerministrs. «Mūsu valdības vārdā es vēlētos atvainoties par tiesībsargājošo institūciju rīcību Neatkarības laukumā.»

Tikmēr Kijevā otrdien turpinās plašas demonstrācijas, un tūkstošiem cilvēku pulcējušies pie parlamenta, pieprasot prezidenta Viktora Janukoviča demisiju.

Par spīti plašajai krīzei, kas pārņēmusi valsti, Janukovičs otrdien devies vizītē uz Ķīnu, kur cer vienoties par aizdevumiem un investīcijām, kas Ukrainai vajadzīgas, lai novērstu krīzi.

Tomēr novērotāji spriež, ka šāds Janukoviča solis šobrīd nebūt nav veiksmīgs.

«Šis ir ļoti nepiemērots laiks ārvalstu vizītēm. Prezidenta prombūtne varētu sarežģīt sarunas ar opozīciju,» skaidro Ukrainas politikas analītiķis Gļebs Višļinskis.

Tomēr Briseles un Maskavas cīņas par ietekmi Ukrainā līdz šim nav palīdzējušas Ukrainai pārvarēt parādsaistību krīzi, un vizītē Ķīnā Janukovičam būs izdevība parakstīt vismaz 20 līgumus par sadarbību ekonomikā un tirdzniecībā.

«Janukovičs cenšas parādīt, ka Eiropas Savienība un Krievija nav vienīgie iespējamie partneri Ukrainai,» norāda Ukrainas pētījumu centra «Penta» eksperts Volodimirs Fesenko.

Pēc viņa domām, Pekina varētu pieprasīt garantijas, lai Ukrainā tiktu nodrošināta politiskā un ekonomiskā stabilitāte.

«Ukraina, visticamāk, no Ķīnas nesaņems tiešu finanšu palīdzību,» prognozē Fesenko.

Pekina jau piešķīrusi Ukrainai aizdevumus desmit miljardu dolāru (5,17 miljardu latu) apmērā, taču Kijevai nākamgad jāpiesaista vēl 17 miljardi dolāru, lai tā varētu norēķināties par piegādāto dabasgāzi un atmaksāt parādus.

Ukrainas prezidents šobrīd spiests saskarties ne tikai ar opozīcijas spiedienu, bet arī aizvien pieaugošo starptautisko tirgu spiedienu, pieaugot bažām, ka Ukrainu varētu pārņemt finanšu krīze.

Aizvien pieņemoties spēkā satraukumam par Ukrainas finanšu stāvokli, centrālā banka bijusi spiesta apliecināt ukraiņiem, ka viņu noguldījumi ir drošībā, uzsverot, ka nav vajadzības panikā izņemt naudu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

11.12.2017
Ienākt apollo.lv