Uzņēmēji un eksperti atbalsta prezidenta lēmumu nodot otrreizējai caurlūkošanai jautājumu par TUA

Apollo
25 komentāri

Eksperti un uzņēmēji ir gandarīti, ka valsts prezidents Andris Bērziņš nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzēja kvotu sistēmu termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanā par ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā. Tāpat kā valsts prezidents, eksperti un uzņēmēji uzskata, ka grozījumi likumā tapuši steigā un bez nepieciešamās diskusijas un analīzes, tādēļ ir nepieciešams pie šī jautājuma izskatīšanas atgriezties vēlreiz un atrast Latvijas tautsaimniecībai labāko risinājumu. 

Uzņēmēji un eksperti atbalsta prezidenta lēmumu nodot otrreizējai caurlūkošanai jautājumu par TUA

Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izpilddirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka prezidenta lēmums ir pareizs un atbildīgs, jo likumprojekts bija sasteigts, ņemot vērā politisko fonu, uz kāda tas tapa. «Ir vēsi un mierīgi jāpārdomā, kas ir pilnveidojams, un tas arī jāpilnveido, lai rastu maksimāli labāko risinājumu Latvijas tautsaimniecībai,» norāda LDDK pārstāve, atgādinot, ka steigas un nepārdomāto izteikumu dēļ jau ir apturēti projekti, un ietekme no šīs programmas apturēšanas var būt daudz lielāka nekā mēs iedomājamies. «Tie nav tikai vienas nozares pārstāvji, kas ir ieguvēji no šādas investīciju programmas, tie ir arī celtnieki, dizaineri, arhitekti un citu nozaru pārstāvji, kas tiešā veidā iegūst no investoru piesaistes, kā arī pakalpojumu un tirdzniecības sfēra visplašākajā tvērumā,» skaidro Meņģelsone. Viņa ir pārliecināta, ka ekonomistiem nepieciešams izrēķināt ieguvumus, un lēmumu pieņemt, balstoties uz konkrētiem pētījumiem un datiem, nevis emocijām. «Mēs tērējam lielas naudas, lai piesaistītu investorus, dodamies vizītēs, mums ir īpaša aģentūra, kas ar to nodarbojas, bet šādai investīciju piesaistes programmai paši radām šķēršļus un to sabojājam ar nepārdomātu rīcību,» domā LDDK izpilddirektore. Viņa ir pārliecināta, ka nevajadzētu būt bažām par valsts apdraudējumu, jo migrācijas dienests veic nopietnu pārbaudi un izvērtējumu pirms termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas. Turklāt iegūt vīzu uz pieciem gadiem ir gan lētāk, gan vienkāršāk nekā termiņuzturēšanās atļauju, atgādina Meņģelsone. 

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš arī ir pārliecināts, ka nepieciešama kvalitatīva diskusija un izvērtējums par investoru piesaisti caur termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu. Pēc viņa domām, kvotas vajadzētu noteikt pašvaldībām, nevis valsts līmenī. Ja pašvaldība nevēlas, ka tiek izpirkta lauku zeme, tā varētu noteikt ierobežojumus, kamēr Rīga, Jūrmala un citas lielās pilsētas varētu būt tikai ieguvējas no investoru ienākšanas un nekustamo īpašumu tirgus aktivitātes. «Šodien Rīgā var nopirkt dzīvokli par 80 tūkstošiem, bet ārzemniekus tādi neinteresē. Viņi pērk vismaz par pusmiljonu. Viņi grib atbraukt šeit paviesoties, atsūtīt sievasmāti, ģimeni. Lai nāk un dzīvo. Viņi taču nevar piedalīties vēlēšanās vai kā citādi ietekmēt Latvijas dzīvi,» norāda uzņēmējs. Vienlaikus viņš uzsver, ka Saeimā jāatrod tāds likuma variants, kas nepieļautu nacionālo bagātību iztirgošanu, kā piemēru minot Rundāles pili, kurai ir jāpaliek tautas īpašumā. 

«Providus» pētniece Dace Akule uzskata, ka likuma grozījumu otrreizēja caurlūkošana ļaus atrast labāku kompromisu. «Tas, cik straujā tempā tapa šie grozījumi, nerada pārliecību, ka ir apzinātas visas iespējamās sekas. Kādu gan vēstījumu mēs nododam tiem cilvēkiem, kuri gatavojās šo iespēju izmantot? Kādu ilgtermiņa rezultātu tas dos? Turklāt reklāmas no abām pusēm radīja negatīvu fonu un parādīja, ka lēmums nav līdzsvarots un izdiskutēts,»  norāda Akule. Pēc viņas ieskatiem, šis jautājums ir jāskata visas imigrācijas politikas kontekstā, nevis tikai šauri investīciju griezumā. «Vispirms ir jātop skaidrai imigrācijas politikai, kurā apskatīti visi četri imigrācijas aspekti – studijas, ģimenes apvienošana, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, un tad šis investīciju jautājums ir tikai viena detaļa, kurai pašreiz ir pievērsta pārāk liela uzmanība,» norāda pētniece, uzsverot, ka imigrācijas politika ir jāveido, balstoties uz faktiem un pētījumiem, nevis emocijām. Viņa aicina atvēlēt pietiekamu laiku, lai varētu tapt kvalitatīvs pētījums un izsvērti visi aspekti.  

Turklāt viņa atgādina, ka investori, kas iegulda gan nekustamajos īpašumos, gan uzņēmējdarbībā, lielākoties ir cilvēki ar augstāko izglītību un vairāku svešvalodu zināšanām, tādēļ Latvijas valstij vajadzētu nopietni izvērtēt, kādu ieguvumu tā gūst, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus. 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš ir pārliecināts, ka termiņuzturēšanās atļauju programma bija viens no faktoriem, kas veicināja ekonomikas un tautsaimniecības izaugsmi. Arī viņš atgādina, ka ieguvēji ir ne tikai atsevišķas nozares, bet ieguvumu klāsts jāskata daudz plašāk. «Ja runājam par termiņuzturēšanās atļaujām, tad ir skaidrs, ka tie ir turīgi cilvēki. Jo ilgāk viņi Latvijā uzturas, jo lielākas naudas summas atstāj,» atgādina LTRK pārstāvis. Viņš ir pārliecināts, ka, skatot likumu vēlreiz, politiķi atradīs labāku risinājumu. 

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu. Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.

«Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā,» atzīst Valsts prezidents, arī norādot, ka likuma anotācija ir pretrunā ar vairākiem pētījumiem, kuros vērtēta Latvijas ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programmas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Tajos norādīts, ka ekonomiskie rādītāji liecina, ka Imigrācijas likuma normas pozitīvi ietekmēja investīciju pieplūdi Latvijā un ārzemnieku ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu laika posmā no 2010.gada līdz 2013.gadam, sasniedza vismaz 145 miljonus latus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
24

2017. gada 24. jūlijs

Vārda dienas

Kristīne, Kristiāns, Kristiāna, Krista, KristīnaKristilla, Kristina, Kristine, Ķersta, Ķērsta, Kristijāns, Kristijana, Kerstina, Kriste, Kristela, Kristena, Kristiana, Kristianna, Kristians, Kristiāne, Kristija, Kersti

Valūtu kursi

24.07.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv