Vācieši – īrnieku tauta

Apollo
0 komentāru

Lielākā daļa Vācijas iedzīvotāju dzīvo nevis viņiem piederošos, bet gan īrētos dzīvokļos un mājās. Kā raksta interneta portāls Deutche Welle, attīstītais īres tirgus nodrošina dzīvokļu īpašniekiem stabilus ienākumus, bet īrniekiem – plašas tiesības.

Vācijā iedzīvotājiem pieder aptuveni 42% mājokļu. Tas ir ievērojami mazāk, nekā vidēji Eiropas Savienībā kopumā, kur šis rādītājs sniedzas pāri 60%, un nesalīdzināmi mazāk, nekā tādās valstīs, kā Spānija, Īrija vai Lielbritānija, kur aptuveni 80% mājokļu un privātmāju pieder tiem, kas tajās dzīvo.

Attīstības virzienu noteica karš

Iznāk, ka dzīvokļu īrēšana ir teju vai vāciešu nacionālā iezīme. Pat valsts rietumdaļā dzīvokļus īrē aptuveni 55%, bet bijušās VDR teritorijā saskaņā ar Vācijas Statistikas pārvaldes datiem dzīvokļus īrē turpat 70% ģimeņu.

Šī Vācijas dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus specifiskā iezīme ir cieši saistīta ar valsts vēsturi. Otrā Pasaules kara laikā liela daļa dzīvojamā fonda tika iznīcināta un iedzīvotāju absolūtais vairākums zaudēja mājokļa iegādei vai uzcelšanai nepieciešamos līdzekļus. Tādēļ pēckara gados Rietumvācijā uzsvars tika likts uz tā saucamo sociālo mājokļu celtniecību, bet komunistiskajā Austrumvācijā – uz valsts masveida apbūvi.

Federatīvās Vācijas valdība, sākot ar 1956. gadu subsidēja arī individuālo dzīvokļu celtniecību un 1961. gadā, ko dēvē arī par vācu ekonomikas brīnuma viļņa periodu, privāto mājokļu pirmo reizi tika uzcelts vairāk, nekā sociālo. Tomēr ap šo laiku valsts faktiski jau bija devusi mājokļu tirgum noteiktu attīstības ievirzi.

Strauja liberalizācija un…

Rietumvācijā visai agri – jau tajā pašā 1961. gadā – sākās mājokļu tirgus liberalizācija. Valsts visnotaļ konsekventi sāka samazināt īres maksas lieluma ierobežojumus. Tirgus, atbrīvojies no valsts cenu regulēšanas važām, sāka strauji attīstīties. Individuālie un korporatīvie investori sāka ieguldīt līdzekļus mājokļu tirgū. Palielinājās piedāvājums, pieauga konkurence un tā rezultātā nostiprinājās augsti dzīvokļu kvalitātes standarti. Pēc savas apgādātības un komforta līmeņa īres mājokļi praktiski ne ar ko neatšķiras no analoģiskas klases privātajiem mājokļiem.

Tādēļ vāciešu uztverē dzīvot īrētā mājoklī nav nekāds kauns vai neprestiži. Tieši otrādi – daudzi visnotaļ nodrošināti cilvēki principiāli nepērk nekustamos īpašumus. Vieni – lai nebūtu piesaistīti vienai vietai, citi – vienkārši tāpēc, nevēlas apkrauties ar rūpēm, ko sev līdzi nes nekustamais īpašums, vēl citi dod priekšroku īrēt mājokli rajonos, kur tā iegāde viņiem pavisam noteikti nebūtu pa kabatai. Nav maz arī tādu, kas finansiālu, ģeogrāfisku, ģimenes vai kādu citu iemeslu dēļ savu īpašumu izīrē, bet paši dzīvo īrētā mājoklī.

… stingra likumdošana

Vācijas mājokļu tirgus liberalizācija tomēr nenozīmēja atteikšanos no jebkādas valsts iejaukšanās attiecībās starp šā tirgus dalībniekiem. Tieši otrādi - visas turpmākos gadu desmitus parlaments konsekventi pilnveidoja šīs vēlētājiem svarīgās jomas likumdošanu, aizvien sīkāk reglamentējot gan īrnieku un gan izīrētāju tiesības un pienākumus.

Vācu likumdevēji ir precīzi noregulējuši tādus jautājumus, kā īres līguma noslēgšana, tā pārtraukšanas termiņi un nosacījumi, īres maksas iekasēšanas un mainīšanas noteikumi, nododamā dzīvokļa remonts un citus jautājumus. Tādēļ Vācijas iedzīvotājs, noīrējis dzīvokli vai māju, no tiesiskā viedokļa jūtas visai aizsargāts. Bez tam, viņa intereses aktīvi aizsargā dažādas sabiedriskās organizācijas, no kurām visietekmīgākā ir Vācijas Dzīvokļu īrnieku savienība (Deutscher Mieterbund), kurai ir daudz nodaļu visā Vācijā un kas nodrošina tās biedriem juridisko palīdzību un konsultācijas.

Vācijas izīrētāji, kam, protams, arī ir savas apvienības, parasti skaļi sūkstās par viņuprāt pārlieku lielajām dzīvokļu īrnieku tiesībām. Tomēr no sava biznesa viņi atteikties negrasās, jo tas nodrošina izdevīgu kapitāla ieguldījumu un stabilus ienākumus. Saskaņā ar statistikas datiem vidējais īres maksas lielums Rietumvācijā kopš 1960. gada ir palielinājies vairāk nekā desmit reizes.

Berlīne – lielākais īres mājokļu tirgus

Vācijas federālās zemes ar vislielāko mājokļu īpašnieku īpatsvaru atrodas pašos valsts rietumos – Sāras (54,%) un Reinlandes-Pfalcas (54,3%) zemēs. Vismazākais to īpatsvars ir lielajās pilsētās, kas atspoguļo visā pasaulē novērojamo tendenci. Hamburgā mājokļu īpašnieku īpatsvars kopējā dzīvojamā fondā ir 20,2%, bet Berlīnē – 14,1%.

Vislielākais, pie tam ar lielu atrāvienu, Vācijā mājokļu īres tirgus ir tās galvaspilsētā Berlīnē. Tomēr tas nav dārgākais. Berlīnē par izīrējama dzīvokļa kvadrātmetru šodien tiek prasīti no 6 eiro pieticīgos rajonos, līdz 10 eiro – labos un līdz 13 eiro – prestižos rajonos. Sekundārajā tirgū cenas svārstās robežās no 6 līdz 10 eiro kvadrātmetrā.

Hamburgā jaunu mājokļu īre maksā 10-13 eiro kvadrātmetrā, bet iepriekš izīrētus dzīvokļus var noīrēt par 8-10 eiro kvadrātmetrā. Savukārt pilsēta ar visdārgākajiem nekustamiem īpašumiem un, protams, arī īres mājokļiem ir Minhene. Bavārijas galvaspilsētā īres cenas jaunceltnēs svārstās robežās no 10 līdz 13 eiro kvadrātmetrā, bet atsevišķos pilsētas rajonos – no 14 līdz 16,5 eiro kvadrātmetrā. Minhenes sekundārajā īres mājokļu tirgū cenas sniedzas līdz 14 eiro kvadrātmetrā.

Savukārt Vācijas austrumos bijušās VDR teritorijā īres mājokļu cenas ir ievērojami zemākas. Pat tādās visnotaļ veiksmīgās pilsētās kā Drēzdene un Leipciga labus jaunus mājokļus var noīrēt pat lētāk nekā par 8 un 7,20 eiro kvadrātmetrā, bet vidējus mājokļus – par aptuveni 6 eiro kvadrātmetrā. Sekundārajā tirgū dzīvoklis labā vietā var maksāt 7,8 vai pat 6,5 eiro kvadrātmetrā, bet ne visai prestižos rajonos cenas noslīd arī līdz 5 eiro kvadrātmetrā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
24

2017. gada 24. novembris

Vārda dienas

Velta, VeldaVīne, Vīna, Viners, Vinārs, Veltija, Velte, Velita, Veldra, Velards

Valūtu kursi

24.11.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv