Vācijā starp nacistu nolaupītajām gleznām atrastais Šagāla darbs atņemts Latvijas ebrejiem Attēlu galerija

Apollo
18 komentāri

Vācijā starp nacistu nolaupītajām gleznām atrastais iepriekš nezināmais Marka Šagāla meistardarbs Otrā pasaules kara laikā atņemts ebreju ģimenei Rīgā, vēsta vācu laikraksts «Bild».

Vācijā starp nacistu nolaupītajām gleznām atrastais Šagāla darbs atņemts Latvijas ebrejiem 2 attēli Atvērt

Foto: Reuters/Scanpix

Modernisma mākslinieka Marka Šagāla glezna «Alegoriska aina» tapusi aizvadītā gadsimta divdesmito gadu vidū. Mākslas darba vērtība tiek lēsta aptuveni viena miljona eiro apmērā.

Mākslas darbs atradās starp 1500 gleznām, kuras novembrī kādā dzīvoklī Minhenē atrada Vācijas policija. Tiek uzskatīts, ka mākslas darbu kolekcija veidota no nacistu savulaik nolaupītajiem vērtīgajiem priekšmetiem.

Vācijas vadošais mākslas eksperts Maike Hofmans, kas palīdz policijas izmeklēšanā, norādīja, ka Šagāla darbam ir «īpaši liela mākslas vēstures vērtība».

Izmeklēšanas gaitā atrasti Berlīnes arhīvu dokumenti par Šagāla gleznu, kas apliecina, ka nacistu slepenpolicija «Gestapo» mākslas darbu līdz ar pārējām vērtslietām 1941.gadā nolaupījusi ebreju-vācu Blūmenšteinu ģimenei, kas dzīvoja Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Diviem Blūmenšteinu ģimenes locekļiem - brāļiem Savelijam un Zālamanam - izdevās aizbēgt no Rīgas, un galu galā viņi nonāca ASV, bet viņu trešais brālis un visi pārējie ģimenes locekļi nacistu okupācijas laikā nogalināti.

1957.gadā izdzīvojušie Blūmenšteinu ģimenes pārstāvji pieprasīja kompensāciju par nolaupītajiem mākslas darbiem, 1981.gadā saņemot 25 000 vācu marku (aptuveni 12 500 eiro).

Savelijs Blūmenšteins mūžībā aizgāja 2009.gadā, bet «Bild» pēc Vācijas arhīva dokumentiem par izmaksāto kompensāciju ASV atradis viņa divus dēlus - 57 gadus veco Nīlu un 53 gadus veco Filipu.

Gurlits izmeklētājiem apgalvoja, ka viņš Šagāla gleznu saņēmis kā dāvanu 1943.gadā.

Kā jau ziņots, Vācijas policija novembrī atrada gandrīz 1500 gleznas, pārmeklējot 1956.gadā mirušā mākslas darbu kolekcionāra Hildebranda Gurlita dēla dzīvokli Minhenē, jo Kornēliuss Gurlits tika turēts aizdomās par nodokļu nemaksāšanu. Mākslas darbi, kuri bija paslēpti starp dažādiem krāmiem un vecām mantām, šodien vērti aptuveni miljardu eiro (aptuveni 700 miljonus latu), vēsta «Focus».

Augsburgas virsprokurors Reinhards Nemecs sacīja, ka atrastas 1285 nerāmētas un 121 rāmēta glezna un skice, no kurām vecākās ir radītas 16.gadsimtā.

Kornēliuss Gurlits, kurš jau pārkāpis 80 gadu slieksni, dzīvojis savrupu dzīvi, galvenokārt iztiekot ar līdzekļiem, ko ieguvis par dažiem gadu gaitā pārdotiem darbiem.

Viņa tēvs ieguva šos mākslas darbus 30., 40.gados, kad nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss bija uzticējis viņam gādāt par mākslas darbu eksportu.

Gurlita kolekcijā ir vairāku 20.gadsimta slavenāko mākslinieku darbi, tostarp Pablo Piksao, Anrī Matisa un vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana darbi.

Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot pārdot par nesamērīgi zemu cenu.

Tūkstošiem mākslas darbu ir atdoti atpakaļ īpašniekiem vai to pēctečiem, bet daudzi joprojām nav atradušies.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

26.09.2017
Ienākt apollo.lv