Vācija un Francija ar nodokļu saskaņošanas prasībām rada šķelšanos ES

Apollo
0 komentāru

Divas nedēļas pēc Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās svinībām Vācija un Francija jau ir gatavas izraisīt savienības ekonomisko sašķelšanos, prasot Austrumeiropas valstīm paaugstināt uzņēmumu ienākuma nodokļus un pretējā gadījumā draudot ar palīdzības samazināšanu, savā komentārā raksta «Bloomberg».

Ar saukli «godīga nodokļu konkurence» Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un Francijas prezidents Žaks Širaks ceturtdien uzsāka ofensīvu pret uzņēmumu ienākuma nodokļiem, kas jaunajās ES valstīs ir uz pusi zemāki nekā viņu valstīs — Slovākijā un Polijā — 19% un Latvijā — 15%.

ES vadošo finansētāju valstu līderi ir apvienojušies savos aicinājumos saskaņot ES valstu uzņēmumu ienākuma nodokļus un draudos ierobežot finansiālo palīdzību desmit jaunajām ES valstīm, iekvēlinot konfliktu par to, kā paātrināt Eiropas ekonomikas attīstību, kas 11 gadus no pēdējiem 12 ir bijusi lēnāka nekā ASV.

«Ja es būtu Vācijas kanclers, es lūkotos, kā samazināt izdevumus, lai spētu pazemināt nodokļus,» intervijā «Bloomberg» saka Polijas centrālās bankas valdes loceklis Dariušs Filars. «Vienots ES nodokļu kodekss būs neauglīgs.»

Cīņa par nodokļiem kļūst par paplašinātās ES raksturīgu iezīmi, kurā bagātās Rietumeiropas valstis kā Vācija, kur, pēc «PricewaterhouseCoopers» datiem, uzņēmumu nodokļi ir 34–40% robežās, un Francija, kur tie ir aptuveni 34%, mēģina novērst darba vietu pārvietošanu uz lētākiem reģioniem jaunajās ES valstīs.

«Tagad vairāk nekā jebkad iepriekš ir nepieciešams veikt pasākumus, lai izveidotu maksimāli nodokļu neitrālu vienotu tirgu un novērstu nodokļu dempingu ES,» teikts «Bloomberg News» rīcībā nonākušajā Vācijas un Francijas valdību pozīcijas dokumentā.

Vācijas ekonomikas pieaugums kopš 2000. gada nav pārsniedzis 0,8%, bezdarbs valstī ir 10,5%, budžeta deficīts jau trešo gadu pēc kārtas pārsniegs ES limitu un Šrēdera sociāldemokrātu partijas popularitātes reitings ir pietuvojies rekordzemam līmenim. Vācija, kas ir ES lielākā finansētāja, ir pievienojusies Francijai un vēl četrām valstīm, prasot samazināt ES septiņu gadu budžetu, kas paredzēts laika posmam pēc 2007. gada.

Tomēr zemie nodokļi ir tikai viens iemesls, kāpēc tādas kompānijas kā Vācijas «Volkswagen» un Francijas «Peugeot Citroen» izvieto ražotnes Austrumeiropā. Algas šajā reģionā ir daudz zemākas nekā Rietumeiropā — vidējā stundas darba likme desmit jaunajās ES valstīs ir 4,21 eiro, kamēr Vācijā tā ir 26,54 eiro un 15 vecajās ES valstīs — 22,70 eiro, liecina ES statistikas dati.

Uzsākot kampaņu par nodokļiem, Vācijas un Francijas valdības vēlas nodot ziņu divām auditorijām — darba devējiem, kas apsver iespēju izvietot ražošanu Austrumeiropā, un Austrumeiropas valstu valdībām, kas vēlas saņemt lielāku daļu no ES subsīdijām, kuru kopējā summa šogad sasniedz 100 miljardus eiro (66 miljardus latu).

Austrumeiropas valstu lielākais sabiedrotais ES nodokļu karā ir Lielbritānija. Finanšu ministrs Gordons Brauns septiņus gadus ir iestājies par deregulāciju un zemākiem nodokļiem Eiropā, liekot saprast, ka Lielbritānija bloķēs jebkādus mēģinājumus pārkāpt valdību tiesības noteikt pašām savus nodokļus.

«Globalizācija prasa atvērtus, elastīgus, liberalizētus tirgus un atvērtākas, elastīgākas un konkurētspējīgākas nodokļu sistēmas,» uzrunājot biznesa līderus, trešdien paziņoja Brauns.

Vēl viena ES vienotā nodokļu kodeksa oponente ir Īrija, kas izmantoja 12,5% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi un ES finansiālo palīdzību, lai piesaistītu tādas kompānijas kā «Microsoft» un «Intel» un 20. gadsimta 90. gados kļūtu par ES valsti ar straujāk augošo ekonomiku.

«Eiropā tagad ir tik daudz valstu, kas ir pārliecinātas par zemo nodokļu priekšrocībām, ka nevar rasties jautājums par uzņēmumu nodokļu saskaņošanu Eiropā,» norāda Īrijas valsts investīciju un attīstības aģentūras (IDA) vadītājs Šīns Dorgans.

Tomēr Vācija un Francija var izvairīties no nepieciešamības panākt vienprātību, izmantojot ES līguma «uzlabotās sadarbības» nosacījumus un izveidojot augsto nodokļu valstu grupējumu, atzīmē «Bloomberg». Šrēders un Širaks plāno šo soli, kas prasīs astoņu valstu līdzdalību, teikts kopīgajā pozīcijas dokumentā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

22

2014. gada 22. novembris

Vārda dienas

Alfons, Aldris, AldisVilora, Vilonija, Alfonss, Alfonija, Alfins, Aldra, Aldijs, Airida

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies
Rīga pašreiz +1 ℃
Apmācies

Vējš: 3 m/s

Saule lec: 08:19
Saule riet: 15:59
Dienas ilgums: 7:40

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

22.11.2014
Ienākt apollo.lv