Vācu ekonomists atklāj savu versiju par ēnu ekonomiku Latvijā

Apollo
84 komentāri

Šogad ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera veiktie aprēķini.

Vācu ekonomists atklāj savu versiju par ēnu ekonomiku Latvijā

Foto: Edijs Pālens/LETA

Pirms gada Šneiders bija aprēķinājis, ka Latvijā ēnu ekonomika bija 26,5% no IKP.

No Lincas Johannesa Keplera universitātes mājaslapā pieejamajā Šneidera pētījuma izriet, ka šogad Latvijā no trim Baltijas valstīm ēnu ekonomikas īpatsvars ir viszemākais. Šneiders Lietuvas ēnu ekonomiku lēš 28% apmērā no IKP, bet Igaunijas - 27,6% no IKP.

Pētījums liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ēnu ekonomika pakāpeniski ir samazinājusies - no 30,4% 2003.gadā līdz 25,5% šogad. Tomēr starp 31 pētījumā apskatīto Eiropas valsti Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars ir 25.augstākais.

Eiropas mērogā šogad visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir Bulgārijā (31,2% no IKP), bet viszemākais - Šveicē (7,1% no IKP).

Eiropas vidējais ēnu ekonomikas rādītājs šogad ir 18,4%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā 2012.gadā.

Šneiders norāda, ka Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, kā arī Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs, piemēram, Bulgārijā, Kiprā, Čehijā, Latvijā, Polijā un Lietuvā, ēnu ekonomikas īpatsvars ir augstāks nekā «vecajās» Eiropas valstīs, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Vācijā un Itālijā.

Jau ziņots, ka, pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku aplēsēm, 2012.gadā ēnu ekonomika Latvijā saruka līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko lielā mērā sekmējis fakts, ka tā uzņēmumu daļa, kas slēpusi no valsts ienākumus, gada laikā samazinājusies par aptuveni desmit procentpunktiem.

Lietuvā ēnu ekonomika pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, augusi par 1,1 procentpunktu, sasniedzot 18,2%. Savukārt Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars audzis par 0,3 procentpunktiem - līdz 19,2% no IKP.

Latvijā ēnu ekonomikas lielāko daļu - 42,9% - veido aplokšņu algas, 39,5% - neuzrādītā peļņa, bet 17,6% - neuzrādītais darbinieku skaits. Lietuvā situācija ir līdzīga - arī šajā kaimiņvalstī ēnu ekonomiku veido neuzrādītā peļņa (42,7%) un aplokšņu algas (39,3%), savukārt neuzrādītais darbinieku skaits - 18%. Igaunijā ēnu ekonomiku lielā mērā veido aplokšņu algas (52,3%), bet neuzrādītā peļņa - 28,5% un neuzrādītais darbinieku skaits - 19,2%.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv