Vai bezdarbnieki negrib strādāt? Pēc pārkvalifikācijas darbu atrod vien 1/3 cilvēku

Apollo
302 komentāri

Valstij vairāk jārūpējas par to, lai bezdarbnieki gribētu sākt strādāt. Uz to savā pētījumā norādījusi Pasaules Banka. Labklājības ministrija gan pētījumu joprojām nav publiskojusi un arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) TV3 raidījumam «Nekā Personīga» atzina, ka 2000 lappušu biezo dokumentu vēl nav izpētījusi, tomēr jau tagad skaidrs, ka bezdarbnieku apmācībās būs izmaiņas un priekšā ir smagas sarunas ar darba devējiem par algu celšanu.

Vai bezdarbnieki negrib strādāt? Pēc pārkvalifikācijas darbu atrod vien 1/3 cilvēku

Foto: Edijs Pālens/LETA

Sākoties vasarai, bez darba esošo cilvēku skaits tradicionāli kļūst mazāks, taču priecīgā ziņa ir, ka šobrīd bezdarba procents ir viszemākais piecu gadu laikā. Toties problēmas joprojām rada fakts, ka ļoti liels skaits bezdarbnieku pēc dažādu kursu apmeklēšanas tik un tā nav sākuši strādāt, kaut arī tam tērēts liels valsts atbalsts un Eiropas Savienības nauda.

Pusgada laikā pēc mācībām vai pēc pārkvalifikācijas, tikai aptuveni trešdaļai bezdarbnieku izdodas atrast darbu, ziņo raidījums.

Jaunākie dati no Nodarbinātības valsts aģentūras rāda, ka gada laikā, apmācību dažādās nozarēs ir pabeiguši vairāk nekā 7000 bezdarbnieku. Visvairāk – 1375 ir izvēlējušies apgūt konditora profesiju, no tiem pirmajos sešos mēnešos darbā iekārtojušies 30,3%, 2.līmeņa grāmatvedību mācījušies 1047 (darbā iekārtojušies 40,2%), trešā populārākā izvēle bijusi aprūpētājs, kur mācījušies 534 (darbā iekārtojušies 27,7%).

Vēl pirmajā desmitniekā ir apdares darbu strādnieki (mācījušies 404, darbā iekārtojušies 20,8%), aukļi (mācījušies 320, darbā iekārtojušies 27,2%), informācijas ievadīšanas operatori (mācījušies 295, darbā iekārtojušies 25,4%), metinātāji (mācījušies 270, darbā iekārtojušies 41,5%), klientu apkalpošanas operatori (mācījušies 270, darbā iekārtojušies 34,4%), elektriķi (mācījušies 238, darbā iekārtojušies 41,2%) un noliktavas pārziņi (mācījušies 222, darbā iekārtojušies 37,8%).

Izrādās, ka gandrīz jau tūlīt pēc bezdarbnieku apmācību pabeigšanas darbu ir dabūjuši pilnīgi visi apmācītie pavāri, datorsistēmu tehniķi, remontatslēdznieki un ķīmisko procesu tehniķi un trešā līmeņa grāmatveži. Taču šīs profesijas apgūt ir izvēlējies ļoti neliels skaits bezdarbnieku, kopā tikai 41.

Visgrūtāk pirmajos sešos mēnešos pēc apmācību beigām darbu bijis atrast bruģētājiem – darbā iekārtojušies tikai 12,5%.

Vidējais darbā iekārtošanās rādītājs ir nedaudz ap 34%. Vai tas ir atzīstams panākums bezdarbnieku apmācībā – Labklājības ministrijā īstas pārliecības nav.

«Katrs trešais cilvēks pēc bezdarbnieku programmas apmācības iziešanas ir dabūjis darbu, tātad par vienu trešdaļu to cilvēku skaits, kuru izglītība nekādā veidā nav atbildusi darba tirgus prasībām, iekārtojas darbā. [..] Nu, katrs trešais ir katrs trešais.. Nu, protams, brīnišķīgi būtu, ja mēs runātu par 100% rezultātu, bet tādi dabā nepastāv nevienā izglītības iestādē, ne bezdarbniekiem, ne arī vidusskolu beidzējiem. Tas, ko es gribētu atzīmēt kā uzteicamu, ir aiz muguras ir laiki, kad tika apmācīti «nagu, ragu meistari», proti, manikīri un šis stereotips vēl ir ļoti dzīvs sabiedrībā un arī no medijiem atražots – jūs varat aplūkot – nav tur šādu profesiju vairs, jo programmas tiek veidotas tikai un vienīgi pēc darba devēju pieprasījuma,» komentē Viņķele.

Taču darba devēji atzīst, ka dažkārt nesanāk cerētais, jo daudzi bezdarbnieku kursos ar valsts atbalstu izvēlas apgūt kādu prasmi tikai savām vajadzībām. Ja tāpēc agrāk gāja uz manikīriem un frizieriem, tad tagad – uz, piemēram, konditoriem – kuri šobrīd it kā ir apmācīti ļoti lielā skaitā, bet labus speciālistus tik un tā nākas meklēt ar uguni. Bulciņu vēl izceps, bet rozīti uz kūkas izveidot neprot. Turklāt darbs nav no vieglajiem un apmācītie parasti nemaz negribot to strādāt.

«Un tātad, pastāv tikai iespēja pārpirkt, bet tu vari maksāt tik, cik tu vari maksāt. Nu, mēs paši darām tā, ka mēs ņemam kādus praktikantus, kas nāk no skolām, mēs viņus mēģinām pārliecināt, ieliekam konditorejā un mēģinām izaudzināt. Tiklīdz mēs izaudzinām – kāds uzrodas ar lielāku naudu un viņu ir atkal pārpircis,» norāda restorāna «Kaļķu vārti» izpilddirektore Sandra Sirmace.

Patlaban, piemēram, Vecrīgā, «Kaļķu vārtu» virtuves komandā varētu pieņemt vēl pāris konditorus, bet cilvēku vienkārši nav. Līdzīgi ir arī ar citiem sabiedriskās ēdināšanas darbiniekiem, bet it īpaši – pavāriem. Tie apmācību programmās tiek gatavoti maz un pavājā kvalitātē.

Lai nokomplektētu vajadzīgo darbinieku skaitu vasaras lielajam pieprasījumam, esot rūpīgi strādāts visu ziemu un tikai tagad tas izdevies.

Otra tāda profesija, kur pēc apmācību beigšanas strādā maz gribētāju, ir aprūpētāji. Tie ir speciālisti, kuri prot palīdzēt slimiem vai veciem cilvēkiem.

Vienlaikus starp bezdarbniekiem ir tādi, kuri gribētu strādāt un varētu būt pat ļoti labi speciālisti, bet kurus valsts atbalsts joprojām nesasniedz. Gandrīz vai tikai brīnums palīdzēja Margitai, kura palika ratiņkrēslā pēc autoavārijas. Tagad viņa ir lieliska lietvede, bet bezcerīgus sešus gadus bezdarbnieku uzskaitē neviens to nebija pamanījis.

Pasaules Bankas pētījums liek domāt, ka iemesls ir pārāk vienkāršota pieeja, atlasot apmācāmos bezdarbniekus, norāda raidījums.

Tā vietā jau laikus vajadzētu atsijāt tos, kuriem vairāk par kursu apmeklēšanu noderētu, piemēram, sarunas ar psihoterapeitu. Nodarbinātības valsts aģentūrā jau ir nolēmuši vismaz kādu laiku vairs nerīkot kursus aprūpētājiem un konditoriem un sola, ka šovasar sāks grupēt bezdarbniekus pēc 39 dažādiem kritērijiem, lai precīzāk izlemtu, ko katram piedāvāt.

Pasaules Banka atzīst, ka vairāk bezdarbnieku atgrieztos darbā arī, ja sagaidāmā alga būtu ievērojami lielāka, nekā pabalsti, ko var saņemt daudz nepiepūloties. Sanāk, ka alga maza, bet visi pabalsti tūlīt pat tiek nogriezti. Sevišķi neizdevīgā situācijā nonāk tie, kuri apmācījušies pie darba devēja. Tiem parasti ir viszemākās algas. Darba devēji gan izmanto valsts atbalstu bezdarbnieka apmācībai, bet pēc tam tur tos uz minimālās algas. Tāpēc Pasaules Banka uzskata, ka valstij jāpārtrauc maksāt darba devējiem par apmācībām.

«Prognozēju gana smagas diskusijas ar uzņēmēju asociācijām. Jo viņu pamatvēlme bija gluži pretēja – palielināt šo pie darba devēja īstenoto programmu klāstu un apjomu. Nu tad ir divi veidi – vai nu tad mums izdodas vienoties, ka uzņēmēji pēc tam maksā, tur gan arī parādās arodbiedrību konteksts – ka lielākas algas, vai nu mēs pārveidojam šīs apmācību programmas vairāk par labu profesionālajām programmām izglītības iestādēs, pie tam tās lielākoties īstenojot valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs.

Darba devēju konfederācijā ir visai pārsteigti par Pasaules Bankas konstatēto, pagaidām konkrētu secinājumu vēl nav, bet situāciju noteikti pētīšot.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv