Vai caur Latviju varētu būt sūtīta Irānas kodolprogrammai domāta nauda?

Apollo
58 komentāri

«Wikileaks» vietnē publiskota atskaite, kas no ASV vēstniecības Latvijā sūtīta uz Vašingtonu, liecina par aizdomīgiem naudas pārskaitījumiem, kas nākuši no Irānas caur Latvijas finanšu sistēmu un varēja būt izmantoti Irānas kodolprogrammas īstenošanai, vēstī TV3 raidījums «Nekā personīga».

Vai caur Latviju varētu būt sūtīta Irānas kodolprogrammai domāta nauda?

Foto: AFP/Scanpix

Kā liecina no ASV diplomātiskajiem kanāliem noplūdušās ziņas, pirms četriem gadiem ASV Valsts kases departamenta delegācija Rīgā pētīja vairākus aizdomīgus darījumus caur Latvijas bankām. Toreizējā vēstniece Džūdita Gārbere ziņoja uz Vašingtonu, ka Irāna varētu būt testējusi naudas pretatmazgāšanas sistēmu Latvijā, lai pārliecinātos, vai to var izmantot starptautiski noteikto sankciju apiešanai.

«Kaut arī šeit ir minimāli vēsturiski, kulturāli vai ģeogrāfiski iemesli, lai Irāna mēģinātu izmantot Latviju, lai apietu sankcijas, tomēr Latvijai ir izvērsta banku sistēma, kas integrēta globālajā ekonomikā, uz kuru Irāna mērķē. Bez tam Latvijas banku sistēmai ir augsts (ap 30%) nerezidentu kontu procents, kas rada sistēmisku naudas atmazgāšanas risku.» (Rīga, 2010.gada 25. janvāris, no ASV vēstnieces Džūditas Gārberes ziņojuma, avots: «Wikileaks»)

Amerikāņu satraukums ir saprotams, jo Irāna tās kodoldraudu dēļ ir viena no pasaulē visvairāk uzraudzītākajām valstīm. «Ziniet, neviena sistēma, sevišķi, ja jūs cīnāties ar noziedzību, ja jūs cīnāties, teiksim, ar teroristiskiem grupējumiem, ar mēģinājumiem atrast vājo kaut kādu posmu, lai apietu viņu, neviena sistēma nav perfekta. Tas ir tieši tāpat, kā ar atslēgu un slēdzeni. Jūs varat pilnveidot savas mājas, teiksim, durvju slēdzeni, bet vienmēr kāds mēģinās atrast atslēdziņu. Tieši tāpat ir arī ar šādām sistēmām. Un katrs tāds gadījums, par kuriem ir varbūt zināms, par kuriem nav zināms, tiek rūpīgi arī analizēts no tā viedokļa, vai un kaut kur nav tomēr kāda zināma plaisa, nav parādījušās kaut kādas lietas, kaut kāda jauna izdoma, kurai jāpievērš uzmanība,» sacījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Kā apstiprina ASV diplomātu sarakste, aizdomas par varbūtēju sadarbību ar Irānu bija radušās saistībā ar «Latvijas Krājbanku», bet it īpaši tolaik lielāko Latvijas banku – «Parex». Finanšu un kapitāla tirgus uzraugi konstatēja, ka caur to divas transakcijas mēģinājusi veikt Irānas «Melli» banka, pret kuru bija noteiktas sankcijas par pretošanos Irānas kodoldraudu neizplatīšanas centieniem. Abas bijušas nelielas un uzraugi tās likuši iesaldēt. Tāpat tika noraidīts arī kāda Londonā dzīvojoša Irānas amerikāņa mēģinājums pārpirkt «Parex» banku. Vēl tika saņemtas ziņas par trim Irānas aviouzņēmuma «Aseman Airlines» darījumiem, kur it kā lidmašīnu salona pārbūvei sūtīti 900 000 ASV dolāru. Šī summa, kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), tomēr bija tikusi aizskaitīta un vairs nav zināms, vai tā izmantota solītajam mērķim, vai Irānas kodolprogrammas finansēšanai. Tas bijis iespējams, jo tobrīd «Melli» banka vēl nav bijusi iekļauta to sarakstā, ar kurām sadarbība aizliegta.

FKTK finanšu integritātes daļas vadītāja Daina Vasermane norāda: «Es pieļauju, ka tieši tādēļ šī banka atrodas sarakstā šobrīd un jebkāda veida darījumi ir aizliegti. Taisni tāpēc, ka mēs nevaram uzticēties.»

Visi pārējie gadījumi gan esot tikuši izgaismoti jau laikus. Divi citi pārskaitījumi no Irānas esot palikuši iesaldēti vēl līdz pat šim brīdim.

Mūsu, tāpat kā citu valstu tiesībsargājošās iestādes, pārbaudot ne tikai ar Irānu saistītos, bet jebkurus aizdomīgos darījumus, vadās pēc starptautiski izveidota teroristu saraksta. Tajā ir personas, kas nav apcietinātas, bet iespējams, iesaistītas terorismā, arī juridiskas personas. Saraksts ik pa laikam tiek grozīts un papildināts un personu skaits tajā svārstās ap tūkstoti.

Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns sacījis: «Bankām, konstatējot, ka viņu klients varētu būt šajā sarakstā, šie darījumi ir jāaptur, jāiesaldē, vienkāršoti sakot. Un par to nekavējoties ir jāziņo Latvijas finanšu izlūkošanas iestādei. Šādus ziņojumus mēs saņemam regulāri.»

Pēdējos deviņos gados tādu esot bijis 236. Starp tiem tomēr neesot atklāti terorisma finansēšanas gadījumi. Lai gan katrs tiek pārbaudīts ļoti skrupulozi, dažkārt lielas problēmas ir ar konkrēto personu identificēšanu, jo sarakstos figurē ne tikai personas ar iesaukām, arī ar viltotiem vārdiem vai dažādi izrunājamiem vai rakstāmiem.

Burkāns norāda: «Ņemsim tādu it kā vienkāršu, labi pazīstamu arābu vārdu «Muhameds». To var gan uzrakstīt 5-6 dažādos veidos, vēl jo vairāk, izrunāt dažādi. Šis vārds arābu rakstībā tiek rakstīts, bet, pārveidojot viņu tā kā mūsu izpratnē viņš ir, protams, viņu var pierakstīt «Mahamed», «Muhammed», ar vienu «m», ar diviem un tamlīdzīgi. Līdz ar to likuma subjekts, sastopot kaut mazāko līdzību ar to, kas ir šajā sarakstā, nekavējoties ziņo mums, lai mēs veiktu pārbaudi, vai viņu klients tiešam ir tā persona, kas ir šajā sarakstā.»

Atšķirībā no terorisma finansēšanas aizdomām, ziņas par varbūtējiem naudas atmazgāšanas gadījumiem - dažādiem aizdomīgiem vai neparastiem pārskaitījumiem pienāk daudz lielākā skaitā – ap 50 ziņojumi dienā, jeb 18 tūkstoši gadā un 17% no visiem tālāk tiek nodoti izmeklēšanas iestādēm, kas ir vairāk, nekā vidēji Eiropā. Tomēr uzraugi atzīst, ka reizēm banku sniegtā informācija ir nepietiekama.

Vasermane uzsver: «Runājot par to, vai mēs esam konstatējuši šādus gadījumus, man jāteic tā, ka gandrīz katrā pārbaudē mēs konstatējam lielākus vai mazākus pārkāpumus. Tomēr, tie nav saistīti ar nespēju ziņot kontroles dienestam par aizdomīgiem darījumiem.»

Pārkāpumi, piemēram, tiekot pieļauti attiecībā uz pārāk skopu ziņu ievākšanu par patiesā labuma guvējiem darījumos, ko veic ārpus Latvijas rezidējošie banku klienti. Un, protams, bankas nav vienīgā joma, kur valstij nākas demonstrēt savas spējas sadarboties starptautisku noziedznieku ķeršanā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.07.2017
Ienākt apollo.lv