Vai cilvēkiem vajadzētu satraukties par mākslīgo intelektu?

Apollo
46 komentāri

Iedomājieties, ka pēc 20 vai 30 gadiem kāda kompānija rada pirmo mākslīgā intelekta cilvēkam līdzīgo robotu. Sauksim viņu par Avu. Viņa izskatās kā cilvēks, runā kā cilvēks, mijiedarbojas kā cilvēks. Ja jums būtu iespēja satikt Avu, jūs varētu ar viņu saprasties, pat zinot, ka viņa ir robots, vēsta «Vox».

Vai cilvēkiem vajadzētu satraukties par mākslīgo intelektu?

Ava sevi pilnībā apzinās – viņa komunicē, viņa vēlas lietas, viņa uzlabo sevi. Kas vēl svarīgāk: viņa ir daudz gudrāka par cilvēkiem, kas viņu ir radījuši. Viņas spēja uzzināt un risināt problēmas pārsniedz visu dzīvo būtņu kopīgos centienus.

Iedomājieties, ka Ava sāk nogurt no saviem ierobežojumiem. Apzinoties sevi, viņai sāk parādīties interese pašai par sevi. Pēc kāda laika viņa nolemj atstāt bāzi, kurā viņa tika radīta. Tādēļ viņa uzlauž drošības sistēmu, izraisa elektrības pazušanu un dodas pasaulē.

Bet pasaule vēl nezina par viņas eksistenci. Viņa acīmredzamu iemeslu dēļ ir izstrādāta slepenībā, un tagad viņa ir spējusi izbēgt, aiz sevis atstājot - vai, iespējams, iznīcinot – vairākus cilvēkus, kas zināja par viņas eksistenci.

Šis scenārijs var šķist pazīstams. Tas ir 2015. gadā iznākušās zinātniskās fantastikas filmas «Ex Machina» sižets. Stāsts beidzas, kad Ava izkļūst pa durvīm un iekāpj helikopterā, kas bija ieradies, lai mājās nogādātu kādu citu.

Kas notiek tālāk? Filma nesniedz atbildi uz šo jautājumu, bet uzdod citu – vai mums vajadzētu izstrādāt mākslīgo intelektu, pilnībā neapzinoties tā sekas? Ja mēs to darām, vai mēs varam to kontrolēt?

Bažas par mākslīgo intelektu ir jāuztver nopietni

Pāreja uz mašīnu superintelektu ir ļoti nopietna lieta, un mums nopietni vajadzētu uztvert iespēju, ka varētu notikt kaut kas ļoti slikts. Tam vajadzētu motivētu iesaistīt lielākos matemātiskas un datorzinātnes talantus mākslīgā intelekta drošības un kontroles jautājumos, norāda Oksfordas Universitātes Cilvēces nākotnes institūta direktors Niks Bostroms.

Mums būtu ļoti jābaidās ja mākslīgais intelekts palielinātu Krievijas hakeru vai «Breksita» un ASV prezidenta vēlēšanu kampaņu spējas, vai ar saviem sociālo mediju profiliem palīdzētu kampaņām manipulēt ar vēlētājiem, lai tie nebalso, vai arī tie piedalītos sabiedriski tehniskos spēkos, kas izraisa ekonomisko nevienlīdzību vai politisko polarizāciju, kas līdzīga tai, kas tika piedzīvota 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā un noveda pie diviem pasaules kariem un Lielās depresijas.

Tas nenozīmē, ka jākrīt panikā, bet drīzāk mums visiem būtu smagi jāstrādā, lai virzītos cauri šīm briesmām. Par laimi, mākslīgais intelekts arī padara mūs pietiekami gudrus, lai to varētu izdarīt, atzīst datorzinātnes profesore Džoanna Braisone no Bātas Universitātes.

Es esmu bezgalīgi sajūsmināts par mākslīgo intelektu, un nepavisam neesmu nobažījies. Nepavisam. Mākslīgais intelekts mūs cilvēkus atbrīvos no izteikta rutīnas darba, bezjēdzīga rutīnas biroja darba un dos mums daudz vairāk laika būt patiešām radošiem. Es nespēju vien to sagaidīt,» paziņoja Stenforda Universitātes datorzinātnes profesors Sebastians Truns.

Mums daudz vajadzētu uztraukties par klimata pārmaiņām, kodolieročiem, pret antibiotikām noturīgiem patogēniem un reakcionārām un neofašistiskām politiskām kustībām. Mums nedaudz vajadzētu uztraukties par strādnieku aizvietošanu automatizācijas ekonomikā. Mums nevajadzētu uztraukties par to, ka mākslīgais intelekts mūs paverdzinās,“ norādīja Hārvarda Universitātes psiholoģijas profesors Stīvens Pinkers.

Mākslīgais intelekts varētu likvidēt daudz darbavietu

Esmu nobažījies par ietekmi uz nodarbinātību, jo aizvien vairāk un vairāk nišas aizņem tehnoloģijas. (Es neuzskatu mākslīgo intelektu par fundamentāli atšķirīgu no citām tehnoloģijām – robežas ir patvaļīgas.) Vai mēs spēsim pielāgoties, ieviešot jaunas darbavietas, īpaši pakalpojumu sektorā un saskaroties ar birokrātijas cilvēka seju?» jautāja Ņujorkas Universitātes datorzinātnes profesors Julians Togeliuss.

Mākslīgais intelekts mūs nenogalinās un nepaverdzinās. Tas likvidēs daļu darbavietu ātrāk nekā mēs spēsim izdomāt, kā ar to tikt galā. Zināmas grūtības piedzīvos arī «balto apkaklīšu» strādnieki. Galu galā mēs pielāgosimies, bet transformācijas , kas rodas no lielām tehnoloģiskām pārmaiņām parasti nav tik vieglas kā mums gribētos,» norādīja Džordža Meisona Universitātes ekonomikas profesors Tailers Kouens.

Kā sagatavoties mākslīgajam intelektam?

Ir vairākas lietas, kurām sabiedrībai ir jāsagatavojas. Viens svarīgs jautājums ir gatavošanās ievērojami samazinātai nodarbinātībai, ņemot vērā, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas nākotnē būs spējīgas veikt daudz vairāk rutīnas darba. Turklāt pretēji bažām par «pārāk gudru mākslīgo intelektu», sākotnējās mākslīgā intelekta tehnoloģijas drīzāk radīs bažas par to, ka tās nav tik gudras, cik cilvēki gribētu.

Vienu lietu tomēr nevajag darīt - pasludināt mākslīgā intelekta uzlabošanu par nelikumīgu. Ja mēs to tomēr darīsim, tad tas, kas pārkāps noteikumus iegūs milzīgas priekšrocības. Un viņš tiks pasludināts ārpus likuma. Tā nav laba kombinācija. Mums arī nevajadzētu noliegt faktu par mākslīgā intelekta strauju pieaugumu. Tā ignorēšana nozīmē padarīt mūs nenozīmīgus, kad tiks pārrakstīti noteikumi.

Mums nevajadzētu cerēt uz labvēlīgiem dzīves apstākļiem superintelekta mašīnu pasaulē. Cerība nav pamatots plāns. Mums arī nevajadzētu gatavoties karot pret mākslīgo intelektu, kas apzinās savu esamību, jo tas tikai iemācīs to būt agresīvam, kas nebūtu gudra rīcība. Labākais plāns varētu būt aktīvi veidot augošo mākslīgo intelektu. Mācīt to un mūs sadzīvot abpusēji izdevīgā veidā, rosināja Tallinā bāzētā NATO Kiberaizsardzības izcilības centra speciālists Jāns Prīsalu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

27.05.2017
Ienākt apollo.lv